Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Veselība

Jauno tehnoloģiju iespējas: Kā tikt pie bērna, kad vairs nav cerību

© Ilustratīva bilde

«Auglības traucējumu ārstēšanai nav vienota risinājuma, jo cēloņi, kuru dēļ šie traucējumi radušies, ir ļoti dažādi – par to mēs ikdienā pārliecināmies, gan strādājot ar saviem pacientiem, gan piedaloties Neauglības ārstēšanas kampaņā,» saka Klīnikas EGV vadītāja, ginekoloģe Zane Vītiņa.

Jau piekto gadu Latvijā notiek Neauglības ārstēšanas labdarības kampaņa, ko biedrība Taureņa efekts īsteno sadarbībā ar Klīniku EGV, nacionālo mazumtirgotāju Elvi un vairākiem citiem atbalstītājiem. Kampaņas mērķis ir palīdzēt tiem, kuri nespēj pašu spēkiem tikt pie bērna, kā arī izglītot sabiedrību par neauglības ārstēšanas jautājumiem. Mūsdienīgas tehnoloģijas paver jaunas iespējas tikt pie ilgi gaidītā bērniņa tiem, kuriem vairs nav cerību. Visi, kas jebkad interesējušies par šo tematu, droši vien ir pamanījuši, ka metožu apzīmējumos figurē dažādas abreviatūras - IVF, ICSI un citas.

Attēlam ir ilustratīva nozīme / Ilze Zvēra/ F64 Photo Agency

Ārpusķermeņa apaugļošana

«IVF (in vitro fertilization), šķiet, ir visbiežāk dzirdētā metode, par ko zina arī tie, kuriem nav bijusi vajadzīga šāda procedūra,» stāsta ginekoloģe. «Ar šo saīsinājumu apzīmē ekstrakorporālo jeb ārpusķermeņa apaugļošanu. Tās laikā olšūnām labvēlīgos apstākļos un vidē tiek pievienoti spermatozoīdi, kuri pēc tam paši apaugļo olšūnu. IVF izmanto, kad sievietei ir konstatētas dažādas anatomiskas pārmaiņas olvados vai ginekoloģiskas slimības, piemēram, smaga endometrioze. IVF tiek ieteikta arī tad, ja citas metodes gada laikā nav rezultējušās ar grūtniecības iestāšanos, kā arī vieglas spermas patoloģijas gadījumos. Zinātniski pierādīts, ka visefektīvāk IVF procedūru sievietei var veikt līdz 40 gadu vecumam. Grūtniecība pēc šādas procedūras iestājas 33,8% gadījumu. Lai arī sākumā var likties, ka tas ir ļoti maz, patiesībā tas ir ļoti augsts rādītājs, jo arī ne katrs dabiskais dzimumakts beidzas ar grūtniecību.»

Spermatozoīda injicēšana olšūnas citoplazmā

«ICSI (intracytoplasmic sperm injection) ir spermatozoīda injicēšana olšūnas citoplazmā, ko pirmo reizi realizēja 1992. gadā Beļģijā,» skaidro Dr. Vītiņa. «IVF gaitā spermatozoīdiem pašiem ļauj satikt olšūnu tiem patīkamā vidē, savukārt ICSI gadījumā spermatozoīdus ievada, jo to kvalitāte nav tik laba. Metodi izmanto, ja vīrietim tiek konstatēta smaga neauglības forma: viņam ir maz spermatozoīdu, tie ir nekustīgi vai ar defektiem. Procedūrai tiek atlasīti tikai tie spermatozoīdi, kuru kvalitāte ir apmierinoša. Izmantojot mikroinstrumentus, ārsti sekmīgi praktizē medicīnisko apaugļošanu, ievadot labas kvalitātes spermatozoīdu olšūnā. Tāpat ICSI veic, ja iepriekš bijuši neveiksmīgi IVF cikli. Grūtniecība pēc šādas procedūras iestājas 32,2% gadījumu.»

Jaunums vīriešiem

«Runājot specifiski par vīriešu problēmām, ar prieku piedāvāju novitāti Latvijā - mikro TESE procedūru,» stāsta Klīnikas EGV urologs Dr. Kirils Ivanovs. Dažreiz var gadīties, ka vīrieša spermā nav neviena spermatozoīda un pāris nespēj tikt pie bērna. Tad spermatozoīdus ir nepieciešams iegūt no sēklinieka ar biopsijas palīdzību un izmantot medicīniskajai apaugļošanai. Tā ir TESA (Testicular Sperm Aspiration) procedūra, kas ir efektīva 30-50% gadījumu. Šo procentu nedaudz var palielināt TESE procedūra (Testicular Sperm Extraction). Diemžēl šāda procedūra var būt traumējoša un izraisīt sēklinieka plašu rētošanos ar testosterona līmeņa pazemināšanos un spermatozoīdu ražošanas vēl izteiktāku pasliktināšanos. «Par laimi, Latvijā nu ir pieejama pasaules līmeņa tehnoloģija - mikro TESE procedūra, kurai ir izteikti mazāks komplikāciju risks, jo to veic, izmantojot mikroskopu ar patiešām lielu palielinājumu, kas ļauj labi saskatīt visus audus. Arī efektivitāte tai ir divreiz lielāka. Tādā veidā mēs iegūstam spermatozoīdus, pēc iespējas mazāk apdraudot pacienta vīrišķo veselību,» stāsta Dr. Ivanovs.

Katrs sestais pāris

Eiropas Cilvēka reprodukcijas un embrioloģijas asociācijas 2016. gada dati liecina, ka ar neauglības problēmām saskaras katrs sestais pāris pasaulē. Ik gadu tiek veikti aptuveni 1,5 miljoni medicīniskās apaugļošanas procedūru, un ik gadu piedzimst aptuveni 400 tūkstoši bērnu, kuri ieņemti medicīniskās apaugļošanas ceļā. Neauglības ārstēšanas metodes tiek izraudzītas individuāli.

Palīdz ziedojumi

Neauglības ārstēšanas kampaņa ilgst jau piekto gadu. Četru gadu laikā neauglības ārstēšanai savākti gandrīz 90 000 eiro. Kampaņu īsteno sabiedriskā labuma organizācija Taureņa efekts sadarbībā ar nacionālo mazumtirdzniecības tīklu ELVI un Klīniku EGV. Kampaņu atbalsta AS Veselības centru apvienība, veikali Alkoautlet dzērieni&vīni, degvielas uzpildes staciju tīkls AS Virši-A, lietotu preču mazumtirgotājs Kristīne-RR, aptieku tīkls Mēness aptiekas un SIA Centrālā laboratorija. Ziedot līdzekļus kampaņai iespējams visu kampaņas partneru tirdzniecības vietās, kā arī piezvanot pa ziedojumu telefonu 90006282. Papildu informācija par kampaņu atrodama mājaslapā: www.taurenaefekts.lv

Par neauglību:

* Par neauglību ir runa tad, ja pāris dzīvo dzimumdzīvi bez izsargāšanās ilgāk nekā gadu, bet grūtniecība neiestājas. Neauglības diagnoze ir sindromāla - tā ietver sevī daudz cēloņu. Izšķir 16 vīriešu un 22 sieviešu neauglības cēloņus, turklāt tie var arī kombinēties.

* Neauglību vecina novēlota grūtniecības plānošana - pirmais bērns tiek iecerēts, kad sieviete jau pārsniegusi 35 gadu vecumu. Sievietēm šajā vecumā bieži ir slimības, kas ietekmē grūtniecības iestāšanās iespēju un tās norisi, piemēram, dzemdes mioma, adenomioze un citas. Novērojamas arī aptaukošanās problēmas, un pieaug neveselīgas pārtikas patēriņš. Arī dzīvesveids kļūst mazkustīgāks, bet, par laimi, tiek novērota tendence šo problēmu risināt. Neveselīgs dzīvesveids un mazkustība ietekmē ne tikai sievieti - vīriešiem tās ietekmē savukārt novēro spermas kvalitātes pazemināšanos. Tāpēc ir jādomā gan par savlaicīgu ģimenes plānošanu, gan par sava ķermeņa uzturēšanu labā formā.

* Šķērslis bērnu radīšanai ir endometrioze. Tas ir stāvoklis, kad dzemdes iekšējais slānis - endometrijs - ieaug citos orgānos un rada imunoloģiskas reakcijas. Endometriozes dēļ rodas mazāk kvalitatīvas olšūnas un procesi, kas kavē apaugļošanos sievietes organismā. Aizdomas par endometriozi rodas, ja novēro šādus simptomus: sāpes vēdera lejasdaļā pirms mēnešreizēm un pirmajās menstruālā cikla dienās, kā arī sāpes un nepatīkamas izjūtas mīlējoties. Endometrioze skar 6-10% sieviešu. Ir ļoti svarīgi neignorēt šādus simptomus un laikus vērsties pie ārsta.

* Neārstētas seksuāli transmisīvās slimības (STS) padara olvadus necaurlaidīgus. Rodas mazā iegurņa iekaisuma slimība - olvadi tiek izplesti un piepildīti ar šķidrumu, kā rezultātā spēja novirzīt apaugļoto olšūnu līdz dzemdei ir zudusi pat pēc caurlaidības atjaunošanas operatīvā ceļā. Tāpēc nedrīkst vieglprātīgi nodoties nedrošai dzimumdzīvei, īpaši tāpēc, ka daļa sieviešu izslimo hlamidiozi un gonoreju bez simptomiem un līdz ar to slimības nav iespējams laikus diagnosticēt un uzsākt ārstēšanu. Ja ir bijis nedrošs sekss, ir ļoti svarīgi nekautrēties aiziet pie ārsta, lai laikus diagnosticētu un ārstētu STS.

* Dzemdes patoloģijas, kuru dēļ nevar iestāties grūtniecība, var būt gan iedzimtas, gan tādas, kas sievietei rodas dzīves laikā. Starp otrajām jāizceļ dzemdes polipi un miomas. Gan iedzimtu patoloģiju, piemēram, dzemdes starpsienu, gan iegūtu patoloģiju ārstēšanā nepieciešama operatīva iejaukšanās. Tiklīdz dzemdes iekšējais slānis atveseļojas, tas spēj veiksmīgi uzņemt un noturēt sevī apaugļoto olšūnu. Lai laikus konstatētu šādas patoloģijas, nepieciešams regulāri apmeklēt ginekologu. Īpaši svarīgs ir apmeklējums uzreiz pēc dzimumdzīves uzsākšanas.

* Hormonālais disbalanss rada situāciju, kad sievietei tiek bloķēta ovulācija. Problēma var rasties gan hipofīzes līmenī, gan vairogdziedzera patoloģiju dēļ, gan olnīcu vai virsnieru patoloģiju dēļ, arī audzēju ietekmē. Vēl viena mūsdienu problēma, kas var ietekmēt auglību, ir insulīna rezistence - galvenais otrā tipa diabēta attīstības izraisītājfaktors. Sievietēm, kuras saskaras ar šo problēmu, nepieciešama medikamentoza palīdzība, bet jāveic izmaiņas arī ēdienkartē un dzīvesveidā.