VESELĪBA: Skolotājs – savā ziņā riskanta profesija

depositphotos.com
  • depositphotos.com
1 / 1

«Manu pacientu vidū ir ļoti daudz skolotāju,» saka profesore, Dr. Habil. med. Maija Eglīte, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja. «Kā arodslimības bieži diagnosticējam pedagogiem gan izdegšanas sindromu, gan balss saišu patoloģijas, muskuļu un skeleta sistēmas slimības, ir arī redzes problēmas, vēnu varikoze un citas. Diemžēl sastopu daudz skolotāju, kuri jūtas satriekti un nodzīti. Nereti, spriežot pēc kartītē rakstītā dzimšanas gada, pie manis uz pieņemšanu atnākusī skolotāja ir jauna sieviete, taču pretī raugās nogurusi, nomākta paciente, bez intereses par dzīvi, bieži vien arī vientuļa.»

Nav noslēpums, ka skolotāji ir neapmierināti ar atalgojumu, gados vecākiem pedagogiem tas liek raizēties par gaidāmo pensijas lielumu, daudziem nemieru rada skolu reorganizācija un izglītības sistēmas reforma. Turklāt sabiedrībā mazinājusies cieņa pret pedagogiem, un tas atspoguļojas arī skolēnu attieksmē. Ir skolotāji, kuri ar visu spēj tikt galā, nenodarot sev pāri, bet daļa salūst un izdeg. Labi ir vismaz tas, ka atšķirībā no privāto uzņēmumu darbiniekiem skolotāji biežāk meklē arodārstu palīdzību, nevis ignorē savas veselības problēmas un slēpj tās no darba devēja.

Izdegšanas sindroms

«Pēdējos gados izdegšanas sindromu kā arodslimību esam konstatējuši gan skolotājiem, gan skolu direktoriem, sevišķi palīgskolu direktoriem,» stāsta profesore. «Tā kā atalgojums nav sevišķi liels, skolotāji meklē iespēju nopelnīt papildu līdzekļus un uzņemas papildu slodzi - pilsētās pasniedz privātstundas, laukos mēģina attīstīt kādu mazo biznesu. Ienākumu līmenis šodien pārāk bieži nosaka cilvēku attieksmi citam pret citu. Man ir sarunās nācies dzirdēt: «Nu ko tā skolotāja - kādas viņai lētas kurpītes! Ko tāda var zināt?» Daudzi skolotāji stāsta par klasē novērotajām sociālās nevienlīdzības izpausmēm: ir bagāto un nabadzīgo vecāku bērni, un ne jau visi ir pieklājīgi un saprotoši. Gadās, ka bagātu vecāku atvase saka: jūs, skolotāj, nekur neesat ceļojusi, bet es vasarā biju tur, tur un tur. Izturas vīzdegunīgi, kā pret apkalpojošo personālu, izsmējīgi komentē stundās stāstīto, tā ka skolotāja palīgam nākas visu laiku sekot, lai tiktu ievērota disciplīna. Līdz ar to nav brīnums, ka izdegšanas sindroms ir viena no biežākajām diagnozēm. Tā izplatība Latvijas skolotāju vidū ir aptuveni tāda pati kā citur Eiropā, ar tendenci pieaugt.»

Turpinājumu lasi nākošajā lapā

Komentāri [0]

 

Veselība Vairāk >

Kaut kas traks!