Veselības likums bez galvas – tik skarbi jauno valdības apstiprināto Veselības aprūpes finansēšanas likumu nodēvēja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Pretēji solījumam virzīt likumu, par ko visi ir vienojušies, pretēji solītajam, ka tieši likumā būs iekļauts apsolītais veselības nozares finansējuma palielinājums, valdība vakar pieņēma likumu, kas nakts laikā būtiski pārveidots. Turklāt valdība vienojusies nākamā gada laikā izstrādāt vēl vienu – Veselības apdrošināšanas likumu.
Pašlaik var visai droši apgalvot, ka valdības pieņemtais likums, kas jau šonedēļ tiks iesniegts Saeimā, ir pilns neskaidrību - kā un kādus veselības pakalpojumus no nākamā gada saņems Latvijas iedzīvotāji, vai no nākamā gada būs veselības apdrošināšana, vai tiem, kuri pašlaik nemaksā sociālās iemaksas, jau no 1. janvāra jāsāk maksāt veselības apdrošināšanas iemaksas? Vienīgā skaidrā lieta no likuma ir tā, ka viens procents no sociālajām iemaksām no 2018. gada 1. janvāra tiks novirzīta veselības aprūpes finansēšanai. To paredz jau vasarā pieņemtie grozījumi likumā Par sociālo apdrošināšanu.
Sagrozīts likums
Viss kārtībā, ak, cienījamā mediķu arodbiedrība, tā pārfrāzējot slaveno dziesmu, var teikt par Veselības ministrijas viedokli, raksturojot jauno likumu. Veselības ministre Anda Čakša pirms valdības sēdes vakar sacīja, ka šī ir liela diena, jo Veselības aprūpes finansēšanas likums skatīts valdībā, un tas ir turpinājums darbiem, kas šogad jau paveikti. «Tajā ir ietverti visi veselības aprūpes finansēšanas avoti un noteikts, ka veselības nozare saņem vienu procentu no sociālajām iemaksām. Likums arī pasaka: nodokļu nomaksa sasaistīta ar veselības pakalpojuma saņemšanu, un vienlaikus ir parādīts minimālais pakalpojuma grozs, kuru varēs saņemt tie iedzīvotāji, kuri nav sociālo iemaksu veicēji, un, kas ir īpaši svarīgi - viena sadaļa likumā runā par to, kā iedzīvotāji var iekļauties apdrošināšanas sistēmā.» A. Čakša uzsver, ka 2018. gads ir pārejas periods, lai tie, kas nav nodokļu maksātāji un nav valsts apdrošināti, varētu veikt iemaksas.
Anotācijā taču ir
Vienas nakts laikā no likuma pamata teksta ir izņemta sadaļa, kurā bija iekļauta ar sociālajiem partneriem panāktā vienošanās, proti, par veselības nozares finansēšanu. Neatkarīgā rakstīja, ka tāda bijusi finanšu ministres prasība - kā argumentu izmantojot labu likumu rakstīšanas praksi, tas ir, likuma pamattekstā nekādus konkrētus skaitļus neraksta. Taču jāatgādina, ka jau vasarā valdība izskatīja Veselības ministrijas sagatavoto reformu plānu par veselības aprūpes attīstību, kurā, protams, Veselības ministrija bija minējusi, kāds ir nepieciešamais papildu finansējums nozarei - gan precīzas summas, gan procentus no iekšzemes kopprodukta. Un jau toreiz valdības sēdē izskanēja un arī Finanšu ministrijas anotācijā bija norādīts, ka nevajag likt nekādus konkrētus skaitļus - «ja nu tas neatbilstu fiskālai disciplīnai» vai «neietu kopā ar budžeta iespējām». Tāpēc paliek atklāts jautājums, vai tagad Finanšu ministrijas pozīcija ir tikai par likuma izskatu?
Veselības ministre vakar taisnojās: finansējuma pieaugums nav ietverts likumā, bet viss ir pateikts anotācijā, kur var izsekot precīzām summām. «Nepiekrītu, ka nav izpildīti solījumi, jo tas, ka skaitļi pārvietoti uz anotāciju, nemazina to nozīmi. Anotācija nav nošķirama no likuma,» saka A. Čakša. Viņa arī norādīja, ka nākamā gada laikā taps vēl viens likums - par veselības apdrošināšanu. Nav saprotams, kāpēc bija nepieciešamas iepriekšējos mēnešos spēlētās spēlītes un diskusijas ar sociālajiem partneriem par šā likuma izstrādi.
Likums bez galvas
Veselības aprūpes finansēšanas likumam ir nocirsta galva - solījums likumā apstiprināt veselības nozares finansējumu lauzts jau valdībā, situāciju vērtē mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Arodbiedrības prasība jau no paša sākuma bija tieši likumā paredzēt garantijas mediķu atalgojuma un veselības nozares finansējuma pieaugumam. Valdības attieksme zināmā mērā arodbiedrību pat šokējusi, jo arodbiedrības padome pagājušajā nedēļā atbalstīja jauno likumu, par kuru visi bija vienojušies. Starp citu, tieši arodbiedrība rosināja pieņemt divus likumus - vienu par finansēšanu, otru par apdrošināšanas principiem, ko politiķi idejiski noraidīja. Solot protesta akcijas, V. Keris saka: «Darbības ap likumu tagad vairāk atgādina drānu pielaikošanu nelaiķim.».
