Katru gadu gripu pārslimo aptuveni 10% iedzīvotāju. Lai arī lielākoties šī slimība norit vieglā vai vidēji smagā formā, iespējama arī smaga saslimšana ar nopietnām sekām. To pierāda arī ikgadējā Slimību profilakses un kontroles centra veiktā gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultāti.
Veselības nozares speciālisti aicināja iedzīvotājus gatavoties gripas sezonai un laikus vakcinēties pret gripu. Kas ir gripa, kā ar to inficējas, kādas sekas šī vīrusa infekcija atstāj uz organismu, skaidro Veselības centra 4 ģimenes ārste Karīna Vernere.
«Salīdzinot ar citām infekciju slimībām, gripa atšķiras ar izplatības ātrumu un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Tā var izraisīt ne tikai nopietnas slimības, bet arī izsaukt cilvēka nāvi, un Latvijā šādu nāves gadījumu skaits arvien pieaug,» saka ģimenes ārste, norādot: 2013./2014. gadā ar gripu nomira pieci cilvēki, bet 2015./2016. gadā mirušo skaits sasniedza jau 70.
«Gripa ir vīrusa infekcija, kas izplatās pilienu veidā epidēmijas ceļā. Pārsvarā ar to inficējas, vīrusu ieelpojot. Otra inficēšanās iespējamība - nonākot tiešā kontaktā ar saslimuša cilvēka sekrētu. Piemēram, saslimušajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju un izplatītās pat sešu metru attālumā. Gripas vīrusu var ieelpot vai arī ar to inficēties, lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti,» stāsta Karīna Vernere, piebilstot, ka inkubācijas periods ir no vienas līdz četrām dienām - atkarībā no saņemtās vīrusu devas un cilvēka imunitātes.
«Efektīvākais veids, kā izvairīties no gripas, ir vakcinācija - pirms vēl gripas epidēmija sākusies,» apgalvo ģimenes ārste. «Neraugoties uz slimības potenciālo bīstamību, kā arī klīniski apstiprināto gripas vakcīnu drošību un efektivitāti, liela daļa sabiedrības diemžēl vēl aizvien neizprot vakcinācijas priekšrocības un neizmanto tās tādā apmērā, kā tās vajadzētu izmantot,» saka Karīna Vernere. Viņa skaidro: Pasaules Veselības organizācija apkopo datus, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā ziemā un kādi varētu nākt nākamajā gadā, un saskaņā ar pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotām prognozēm tiek savlaicīgi izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai. «Līdz šim gripas vakcīnas saturēja tikai A un B vīrusu, līdz ar to ne vienmēr bija ļoti efektīvas, bet no šā gada pieejama četru komponentu gripas vakcīna, kas sevī ietver vairāk gripas vīrusa serotipus, līdz ar to tās efektivitāte ir daudz augstāka,» uzsver daktere.
Viņa stāsta: ja pēc saaukstēšanās var atgūties ātri, tad gripas gadījumā vēl divas nedēļas pēc izslimošanas cilvēks jūtas novārdzis, bet nereti parādās arī citas slimības. «Izplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu, ir bronhīts - tā risks salīdzinoši augsts ir diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma. Otra nopietnā gripas komplikācija ir pneimonija, kas ir arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis. Šī slimība attīstās vai nu gripas progresijas rezultātā, vai arī 4-14 dienas pēc šķietamās izveseļošanās un parasti novērojama vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām, taču var skart arī grūtnieces un pusaudžus. Gripa var izraisīt arī akūtu muskuļu iekaisumu, miokardītu, perikardītu, centrālās nervu sistēmas traucējumus, kā arī Reja sindromu - retu, bet ļoti nopietnu komplikāciju bērniem, ko izraisa aspirīna vai citu salicilātu lietojums drudža mazināšanai un kas rada garīgus traucējumus, kuru rezultātā līdz pat 40% gadījumu iestājas nāve, bet slimību pārcietušajiem saglabājas nopietni neiroloģiski traucējumi,» brīdina ģimenes ārste.
Viņa vakcinēties iesaka bērniem, vecāka gadagājuma un novārgušiem cilvēkiem, jo tieši viņiem ir lielākais risks saslimt ar vīrusinfekciju. Arī slimniekiem ar dažādām kaulu un locītavu sistēmas, urīnizvadceļu, sirds asinsvadu slimībām un gremošanas traucējumiem. Viņasprāt, gripas vakcīna ir pirmā pote, kas nepieciešama smēķētājiem, kā arī cilvēkiem ar bronhu un plaušu slimībām. Noteikti vajadzētu vakcinēties arī tiem, kam paredzētas plānveida medicīniskas manipulācijas, piemēram, operācija - gan tāpēc, ka slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra, gan tāpēc, ka pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts un vairāk uzņēmīgs pret gripas vīrusu.
«Tā kā vakcīna ir kultivēta olu produktos, cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret olām un olas baltumu, vakcinācija jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu. Arī grūtniecēm un barojošām māmiņām par vakcinēšanos jākonsultējas ar speciālistu. Šī manipulācija jāatliek uz vēlāku laiku hronisku slimību paasinājumu un akūtu saslimšanu gadījumā,» norāda Karīna Vernere, piebilstot, ka, lai arī gripas vakcīnas paredzētas cilvēkiem no trīs gadu vecuma, vakcinējot bērnu, nepieciešama izziņa no ārstējošā ārsta, kas izsniegta dienu pirms vakcinēšanās un apliecina, ka bērns ir vesels.
***
DER ZINĀT!
• Vakcīna var būt neefektīva gadījumā, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies ar gripu, vai arī tas notiek neilgi pēc vakcinācijas, kamēr nav izstrādājusies imunitāte pret to
• Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Tā organismā izstrādā tikai antivielas, bet neizraisa saslimšanu, jo gripas vakcīna ir inaktivēta (nedzīva)
• Ja vēlaties vakcinēties arī pret citām slimībām, tad starp vakcīnām vajadzētu ievērot divu nedēļu intervālu
• Optimālais laiks, kad vakcinēties pret gripu, ir no septembra līdz novembrim. Taču der atcerēties, ka gripas pote pasargā tikai no gripas, nevis citiem vīrusiem un saaukstēšanās slimībām
