Rūpes par savu veselību šodienas pasaulē ir norma. Arvien plašāku popularitāti gūst sava ķermeņa “hakošana” – sistēmiska pieeja, kā veikt izmaiņas savā dzīvesveidā, lai bioloģiski “uzlauztu” savu ķermeni, tā sasniedzot vislabākos rezultātus veselības uzlabošanas jomā. Ar biohakingu aizrāvušās arī vairākas Latvijā pazīstamas personības – Haralds Silovs, Dagnija Lejiņa, Beata Grickeviča, Aldis Kalniņš, Kaspars Vendelis un citi.
Kas ir biohakings?
Biohakings būtībā ir pieeja un process sava dzīvesveida mainīšanai un pilnveidošanai, izmantojot dažādus fizioloģiskus un mentālus rīkus. Biohakings sevī ietver zināmā mērā eksperimentālu pieeju savai labsajūtai un veselībai. Vienlaikus, tas nenozīmē, ka jāveic kādi neprātīgi eksperimenti ar savu ķermeni. Tā vietā, kā uz to norāda arī biohakinga nosaukumā ietvertais IT termins, biohakings ir mērķtiecīga rīcība sava ķermeņa izmainīšanā jeb tā “uzlaušanu”, kas ļauj justies pēc iespējas labāk, paaugstināt savu enerģijas līmeni un uzlabot savu produktivitāti. Šī transformācija iespējama, savā ikdienā ieviešot izmaiņas un izmantojot virkni dažādu līdzekļu un instrumentu, lai tā noteiktu, kas nesīs vislabākos rezultātus.
Kādēļ tas tiek darīts? Gan veselības uzlabošanas nolūkā - lai kļūtu par sevis labāko versiju ar dabas, zinātnes un mūsdienu tehnoloģiju palīdzību -, gan arī lai efektīvāk pielāgotos mūsdienu darba tirgus prasībām, jo reti kurš būs apmierināts ar darbošanos tikai, piemēram, ar 40% no savas pilnās kapacitātes. Pieaugošā globalizācija darba tirgū un ražošanas darba automatizācija pieprasa arvien lielākas spējas intelektuālā un radošā darba jomā, kas, savukārt, nozīmē, ka cilvēka kognitīvās veiktspēja var kalpot kā priekšrocība, konkurējot darba tirgū.
Pieci efektīva biohakinga piemēri
Viena no populārākajām biohakinga pieejām viennozīmīgi ir izslēgšanas diēta, kas īpaši aktuāla cilvēkiem ar tādām ādas problēmām kā ekzēma vai akne, kā arī tiem, kuri pastāvīgi jūtas noguruši. Izslēgšanas diēta ir īstermiņa ēšanas plāns, kura ietvaros ir iespējams noskaidrot, vai ēdiens spēlē kādu lomu konkrēto problēmu veicināšanā. Līdzīga, bet specifiskāka pieeja ir pilnīga cukura izslēgšana no savas diētas. Tas, protams, nenozīmē, ka no sava uztura jāizslēdz arī visi dabīgi produktos esošie cukuri (kas atrodami, piemēram, augļos un/vai dārzeņos) - mērķis ir novērst pārmērīgu cukura uzņemšanu caur saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem, dažādiem jogurtiem ar garšu u.c., lai tā uzlabotu savu ikdienas pašsajūtu.
Atsevišķs, nopietnu uzmanību pelnījis biohakinga segments ir miegs, kas bieži vien (nepelnīti) tiek aizmirsts diskusijās par to, kā uzlabot pašsajūtu. Hroniskam miega trūkumam (visbiežāk - gulēšana mazāk nekā 7-9 stundas naktī) ir negatīva ietekme uz veselību, tas palielina hronisku saslimšanu risku, vājina imunitāti, kā arī pasliktina koncentrēšanās spējas. Miega biohakingam ir vairākas pieejas - plaši izplatīta ir gan attiecīgu uztura bagātinātāju lietošana vai izmaiņas diētā, gan arī dažādu tehnoloģiju un aplikāciju lietošana, lai sakārtotu savu miega ritmu. Daudzi biohakeri aizraujas arī ar precīzi izplānotu snaudu ieviešanu savā ikdienā.
Trešais būtiskais segments ir vērsts uz stresa samazināšanu ar meditāciju, dažādiem elpošanas paņēmieniem un gudru laika plānošanu, pielāgojot darba ritmu un mērķtiecīgi mazinot stresa klātbūtni savā ikdienas dzīvē. Paņēmienu stresa mazināšanai ir neskaitāmi daudz, un virkne no tiem daudziem jau būs zināmi vai nu no neapzinātas izmantošanas savā ikdienas dzīvē vai no līdzcilvēku piekoptajām aktivitātēm stresa mazināšanā.
Ko dara Latvijas biohakeri?
Viens no Latvijas biohakeru kustības dibinātājiem Kaspars Vendelis uzsver diētas nozīmīgo lomu pašsajūtas uzlabošanā: “Izmantojot biohakinga ēšanas principus jeb keto diētu, tas ir, pēc iespējas mazāk ēdot ogļhidrātus un vairāk ēdot taukus, rezultāti bija acīmredzami - atbrīvojos gan no liekajiem kilogramiem, gan arī svārstīgā garastāvokļa un regulārā pēcpusdienu bezspēka vietā ieguvu milzīgu daudzumu enerģijas un koncentrēšanās spējas. Vienlaikus, uzturs ir tikai viena no lietām - savas veselības un labsajūtas uzlabošanai nepieciešama kompleksa un sistemātiska pieeja. Tikai tā būs iespējams atrast pareizo modeli, kā veidot veselīgu dzīvesveidu tieši sev.”
Par pareizās pieejas atrašanu stāsta ātrslidotājs Haralds Silovs: “Cīņā ar stresu esmu mēģinājis gan pa dienu gulēt, gan citādi nomierināties, taču nekas nav līdzējis. Bet tad, kad sāku savu iesildīšanās rutīnu, ko daru katru dienu, ar elpošanas vingrinājumiem, uzreiz sajutu atšķirību - spēju nomierināties un atgrūst stresu, lai fokusētos uz to, kas jādara.” Arī “free diving” Latvijas rekordiste Beata Grickeviča uzsver elpošanas nozīmi: “Kvadrāta elpošana ir mans “biohaks”. Četru sekunžu ieelpa, četras sekundes aizturēt elpu, izelpa četras sekundes un atkal četras sekundes jāaiztur elpa. Tādā veidā turpinu elpot vismaz piecas minūtes. Pateicoties šim un arī citiem elpošanas vingrinājumiem tagad jūtos labāk kā jebkad.”
Komunikācijas speciāliste un festivāla “Digital Freedom” vadītāja Dagnija Lejiņa, savukārt, vislielākos ieguvumus radusi no “5 o’clock club” pieejas: “Es ceļos piecos no rīta, 20 minūtes vingroju, 20 minūtes meditēju, 20 minūtes lasu, izdomāju, ko konkrētajā dienā vēlos izdarīt un sarakstu trīs svarīgākos uzdevumus. Vingrošana sniedz laimes sajūtu, meditācija sniedz fokusu un centrālās ass apzināšanos visas dienas garumā, savukārt lasīšana un dienas svarīgāko uzdevumu definēšana dienai dod daudz lielāku jēgu.”
To, ka, pat to piekopjot, ne katrs zina, kas ir biohakings, spilgti demonstrē bērnu grāmatas un zinātnes centra “Zili brīnumi” autors Aldis Kalniņš, norādot, ka, viņaprāt, biohakings ir veids, kā uzlabot savu dzīvi, pamainot to un veidojot smadzenēs jaunus neironu ceļus. A. Kalniņš izvēlējis rūdīšanās pieeju.
