Detalizēti veselības grozi vēl top
©Ekrānšāviņš no avīzes

Lai arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikts gan valsts apmaksātais veselības aprūpes minimums visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan pilnais veselības aprūpes grozs, precīzi pašlaik atbildēt, kādi veselības aprūpes pakalpojumi būs vienai vai otrai pacientu grupai, Veselības ministrija vēl nevar.

Pašlaik notiek «grozu precizēšana» par to, kādus pakalpojumus saņems veselībai apdrošinātie un kādus ikviens cilvēks, un, visticamāk, minimums paliks plašāks, proti, valsts tomēr apņemsies apmaksāt vairāk, nekā pašlaik likumā ierakstīts. Viens no šādiem aktuāliem jautājumiem ir vēža ārstēšana - vai pašlaik valsts kompensējamās zāles onkoloģijā būs pilnībā apmaksātas pilnīgi visiem?

Veselības aprūpes pakalpojumu groziem pēc būtības jāstājas spēkā 2019. gada 1. janvārī, kad sāks darboties Veselības aprūpes finansēšanas likums. Tieši šis likums pašlaik paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces. Neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas slimības, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai. Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Pašlaik noteiktā atšķirība starp groziem ir, piemēram, tāda: ģimenes ārsta konsultāciju jebkurš pacients varēs saņemt kā valsts apmaksātu pakalpojumu, taču, ja pacientam būs nepieciešama speciālista konsultācija vai kāds izmeklējums, piemēram, sonogrāfija, par to - gadījumā, ja pacients nebūs apdrošināts valsts obligātajā veselības apdrošināšanā - būs jāmaksā pašam.

Neatkarīgā, interesējoties par atsevišķu slimību ārstēšanu, kompensējamiem medikamentiem, piemēram, onkoloģijā (tā pašlaik neparādās minimumā, kas pienāktos visiem pacientiem), noskaidroja, ka likumā pašlaik noteiktais ir tāda kā «virsbūve», bet pilnīgi konkrēts, detalizēts šo grozu sadalījums vēl top. Vai vēža pacienti, kuri nebūs veselībai kaut kādu iemeslu dēļ apdrošināti, nesaņems ķīmijterapiju, staru terapiju, ja viņiem pašiem nebūs ko samaksāt? Kā mēs zinām, vēža ārstēšanas izmaksas ir ļoti augstas un vairumā gadījumu tās pilnībā pašlaik visiem pacientiem apmaksā tieši valsts (izņemot, protams, virkni medikamentu, kuri nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā). Veselības ministrijā saka: onkoloģija varētu būt tā joma, kur pacientus «nešķiros», tāda varētu būt arī diabēta ārstēšana, jo ir skaidrs, ja pacients nesaņems insulīnu, viņš nomirs. Taču tie pagaidām ir pieņēmumi.

Tāpat ir jautājums par operācijām un citām manipulācijām slimnīcās. Pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka plānveida operācijas par valsts samaksu būs pieejamas tikai iedzīvotājiem, kuri būs valsts veselības apdrošināšanas sistēmā. Savukārt, ja pacientu nogādās slimnīcā ar akūtu problēmu, to, visticamāk, apmaksātu valsts, neatkarīgi no apdrošināšanas. Pašlaik ir ļoti daudz spekulāciju, ko un kurā brīdī uzskatīt par akūtu, tāpēc noteikumiem par veselības pakalpojumu groziem jābūt pietiekami skaidriem un nepārprotamiem. «Šobrīd notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiks grozus detalizētāk, un šie noteikumi jāapstiprina valdībā līdz 1. septembrim,» Veselības ministrijas plānus atklāj speciālists Oskars Šneiders.



 
Komentāri 1 Skatīt [1]
Skatīt komentārus [1]