TOP 5 mīti par alkohola lietošanu
 
©F64

Vasara nāk ar mūzikas festivāliem, atvaļinājumiem un trakulīgām ballītēm. Lai gaidītā atpūta neliktu vilties, ir labi zināt dažas vienkāršas patiesības par atbildīgu alkohola lietošanu. „Vislabākais padoms ir viens - ja vispār lieto, tad tikai ar mēru, vienlaikus dzerot arī daudz ūdens,” atgādina Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors. Viņš atgādina par dažiem joprojām izplatītiem mītiem saistībā ar alkohola lietošanu, kurus vērts kliedēt šajā vasarā, ja negribas iedzīvoties veselības problēmās.

Mīts. Ja pirms ballītes ēdīšu daudz un sātīgi, varēšu iedzert vairāk.

Patiesībā - kaut gan ēšana pirms alkohola lietošanas palīdz kontrolēt to, cik ātri alus, vīns vai kokteiļi nonāk asinīs, sātīga maltīte nekādi nepasargās no pārmērīgas dzeršanas sekām. Jā, tā ir taisnība, ka pārtikas produkti ar augstu tauku saturu palēnina alkohola uzsūkšanos organismā, taču tas notiek tāpēc, ka ēšanas laikā tiek noslēgts vārsts starp kuņģi un zarnām, kurās alkohols uzsūcas ātrāk. Jāatceras, ka beigu beigās pilnīgi viss izdzertais alkohols, ir ēsts vai nav, tāpat nonāk asinīs, un ķermeņa spēja pārstrādāt konkrētu alkohola daudzumu no apēstā ēdiena daudzuma nemainās. Vidēji cilvēks spēj pārstrādāt 10-12g alkohola stundā, kas atbilst vienam standarta dzērienam: 280-330 ml alus, 150-180 ml šampanieša, 30-40 ml viskija vai stipra spirtotā dzēriena, 60-80 ml liķiera un 100-120 ml sarkanvīna. Jāatceras, ka alkohola saturs dzērienos ir atkarīgs no dzērienu stipruma un tilpuma, un dažādiem dzērieniem tas ievērojami atšķiras.

 
Turpinājumu lasi nākošajā lapā