Kā sadzīvot ar gaidīti negaidīto karstumu?
 
©depositphotos.com

Atklāti jāatzīst, ka rakstīt par karstumu ir riskanti: vienu dienu tas smagi apgrūtina dzīvi un neatliekamās palīdzības mediķiem jāsteidz pie pārkarsušajiem, bet jau nākamajā var beigties, un lasītājs, laikrakstu atšķīris, domā – cik neaktuāls temats. Tomēr prognozes vismaz pagaidām vēsta, ka šovasar karstu laiku piedzīvosim biežāk nekā pērn un aizpērn. Karstums ir vienlaikus gaidīts un negaidīts, un mums jādomā, kā sadzīvot ar laika apstākļiem, lai nenodarītu sev pāri.

Kad termometra stabiņš tuvojas 30 grādu atzīmei un meteorologi ziņo par karstuma rekordiem, pārāk intensīva fiziska slodze var novest pie veselības problēmām. Tipisks piemērs ir amatieris sportists, kurš pārvērtē savus spēkus, vai arī aizrautīgs dārzkopis, kas augu dienu līkņā pie dobēm, aizmirstot ieklausīties organisma raidītajos signālos: es gribu dzert, man ir karsti, sāk sāpēt galva. Katram cilvēkam ir savas iespēju robežas, kas atkarīgas no vecuma, vispārējās veselības un dažādām organisma īpatnībām.

Kāpēc jāsvīst

Svīšana, kas rada tik daudz apgrūtinājumu, ir nepieciešama organisma termoregulācijai - svīstot mēs atdodam siltumu, ko organisms ir uzņēmis no apkārtējās vides un arī pats saražojis vielmaiņas procesos.

Intensīvas fiziskas slodzes laikā cilvēks svīst tāpēc, ka vielmaiņa aktivizējas un organisms saražo vairāk iekšējā siltuma. Savukārt karstā laikā svīšana kļūst lielāka, lai atdotu lieko siltumu. Aprēķināts, ka normālos apstākļos vidusmēra pieaugušais diennaktī izsvīst ap puslitru sviedru un to nemaz nemana. Ja cilvēks jūtas sasvīdis, tas nozīmē, ka izdalās vairāk sviedru. Šis mehānisms darbojas, lai uzturētu normālu ķermeņa temperatūru. Tomēr svīstot organisms atdod ne tikai siltumu, kas tajā brīdī ir lieks, bet arī zaudē ūdeni un sāļus, kas tam ir vajadzīgi. Ja svīšana kļūst pārmērīga, no organisma intensīvi izdalās nātrija un kālija sāļi, tāpēc ir jādomā, kā šo deficītu samazināt.

Neignorējiet slāpes

Slāpes ir pirmā pazīme, ka ķermenim nepieciešams ūdens. Zināms ūdens daudzums (dažādos avotos bieži ieteiktie divi litri vai astoņas glāzes) ir jāuzņem neatkarīgi no gaisa temperatūras katru dienu, lai organisma vielmaiņa darbotos normāli. Starp ķermeņa šūnām ir starpšūnu šķidrums, kas piegādā šūnām skābekli un barības vielas, šo procesu regulē nervu sistēma. Kad starpšūnu šķidruma trūkst, šūnas tiek apgādātas sliktāk un arī pašsajūta ir sliktāka. Pat tad, ja cilvēks nejūtas izslāpis, viņam laiku pa laikam jāatceras uzņemt šķidrumu, lai audi saglabātu normālu elastību un vielmaiņa norisinātos pilnvērtīgi. Svīšana un šķidruma patēriņš ir atkarīgs no katra organisma īpatnībām, ko mēs lielākoties nevaram ietekmēt. Vienam šķidruma rezerve ir lielāka un viņš var nedzert ilgāku laiku, citam padzerties vajag biežāk. Tomēr karstā laikā vai pēc intensīvas fiziskas slodzes dzert parasti gribas visiem. Ja cilvēks neuzņem šķidrumu, tad agri vai vēlu svīšana mazinās, iekšējais siltums sāk paaugstināties, asinsvadi paplašinās, līdz pienāk brīdis, kad klāt karstuma dūriens.

Karstuma dūriens

Karstuma dūriens tiek definēts kā patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot. Raksturīgas izpausmes ir slikta dūša, galvassāpes, intensīvas slāpes, miegainība, apsārtusi un sausa āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, apjukums, agresivitāte, var būt pat krampji un samaņas zudums; smags karstuma dūriens var izraisīt neatgriezeniskus organisma bojājumus un pat nāvi. Līdzīgi izpaužas arī saulesdūriens, kas rodas pēc galvas pārkāršanas tiešos saules staros. Lai palīdzētu cietušajam, viņš jānogādā vēsumā, jāatbrīvo no spiedoša apģērba, viņam nepieciešams atgulties. Uz pieres, kakla un padusēs liek auksta ūdens kompreses, var apslacināt ķermeni ar vēsu ūdeni. Jāatceras, ka nedrīkst gremdēties aukstā ūdenī, piemēram, upē vai ezerā. Jādod arī dzert, tikai - lēni un maziem malciņiem. Speciālisti iesaka šim nolūkam pagatavot vieglu sālsūdeni, ņemot pustējkaroti sāls uz litru ūdens. Ja simptomi ir smagi, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Lai izvairītos no pārkaršanas:

* ilgstoši neuzturieties tiešos saules staros

* valkājiet gaišas, vieglas drēbes no dabīga materiāla

* nēsājiet piemērotu galvassegu

* dienā dzeriet vismaz 1-2 litrus ūdens, bet fiziskas slodzes apstākļos arī vairāk

* atturieties no alkoholisko dzērienu lietošanas

* izvairieties no smagas fiziskās slodzes un dažādām aktivitātēm, kas prasa neierasti lielu fizisku piepūli

* regulāri ejiet vēsā dušā

Nepārsauļoties

Saules gaisma veicina serotonīna izdalīšanos - tas ir hormons, kas atbildīgs par labu noskaņojumu un pozitīvām emocijām. Ne velti saulaino zemju iedzīvotāji ir jautrāki, smaidīgāki un mazāk pakļauti stresa ietekmei. Saules staru iedarbībā ādā veidojas D vitamīns, kas vajadzīgs, lai organisms varētu pilnvērtīgi izmantot uzņemto kalciju kaulu sistēmas veidošanai, osteoporozes profilaksei un citām svarīgām norisēm. Taču jāņem vērā, ka vasaras mēnešos, kad saules starojums kļūst arvien intensīvāks, līdz mums nonāk lielāks ultravioletās radiācijas daudzums - aptuveni 90% ultravioleto A (UVA) staru un 10% ultravioleto B (UVB) staru. No ultravioletā C starojuma pasargā ozona slānis, kas to absorbē. UVB starojums ietekmē ādas virsējos slāņus, izraisot ādas sausumu un saules apdegumu. Tā tiek apspiesta arī imūnā sistēma, starojums var ietekmēt ādu molekulārajā līmenī un izraisīt ādas vēzi. Savukārt UVA stari nokļūst ādas dziļākajos slāņos. Ja to iedarbība ir pārāk ilga, pāragri rodas novecošanas pazīmes: grumbas, ādas trauslums, ādas elastīguma samazināšanās, ko nav iespējams atjaunot ar kosmētikas līdzekļiem. UVA staru iedarbība nav redzama uzreiz, taču lielos daudzumos arī šis starojums var izraisīt apdegumus, radīt pigmentācijas izmaiņas un veicināt ādas vēža attīstību. Lai gūtu no saulītes labumu un izvairītos no staru kaitīgās ietekmes, jāvalkā viegls, plāns apģērbs ar garām piedurknēm, saules cepure un saulesbrilles, bet uz ādas jāuzklāj piemērota pretiedeguma kosmētika. Nevajadzētu uzturēties saulē laikā no pulksten 11.00 līdz 16.00.

Vislielākā piesardzība karstumā jāievēro:

* maziem bērniem

* tiem, kuri vecāki par 70 gadiem

* cilvēkiem ar lieko svaru

* sēdoša darba darītājiem un cilvēkiem ar sliktu vispārējo fizisko sagatavotību

* cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām nieru un aknu kaitēm, cukura diabētu u.c.

* personām ar kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana, alkohola un narkotiku lietošana)

* tiem, kuri strādā ārā (celtnieki, lauksaimniecības darbinieki, teritoriju uzkopšanas, ielu tirdzniecības darbinieki u.c.)