Zaļā koridora ieviešana onkoloģiskajiem pacientiem ir būtisks sasniegums Latvijas veselības aprūpē, jo ļauj daudz ātrāk noteikt un precizēt diagnozi, kā arī uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. Tomēr jaunajai pieejai ir vairākas nepilnības, kas kopīgiem spēkiem jānovērš – jāpaplašina diagnožu loks, jāpiedāvā savlaicīga ārstēšanās stacionārā, paredzot operācijas u.c., kā arī jārisina jautājums par jaunāko terapijas iespēju uzlabošanu atbilstoši attīstīto valstu pieredzei.
Koridora vietā cilpa
Veselības ministrijas ieviestā zaļā koridora sistēma darbojas kopš 2016. gada 1.oktobra. Gadījumos, kad pacienti pie speciālista vēršas pēc savas iniciatīvas, apejot ģimenes ārstu, veidojas nevis koridors, bet zaļā cilpa, jo pakalpojumi koridora ietvaros paredzēti tikai tiem slimniekiem, kam ir ģimenes ārsta norīkojums. Speciālistam tad jāsūta pacients atpakaļ pie ģimenes ārsta, slimniekam pašam vēlreiz jāpierakstās pie speciālista, un tikai tad var iekļūt zaļajā koridorā. Daudzos tas rada neizpratni un neapmierinātību, jo cilvēks tērējis līdzekļus, laiku. Tāpēc Latvijas Urologu asociācija ir iesniegusi Nacionālajam veselības dienestam lūgumu labot šo situāciju.
Aizmirsts par retiem audzējiem
Šobrīd zaļais koridors ir atvērts 11 plašāk izplatītajiem audzējiem Latvijā, taču Urologu asociācija uzskata, ka diagnožu loks būtu jāpaplašina. Piemēram, koridors nav paredzēts pacientiem ar visai agresīvo, bieži novēloti atklāto sēklinieku audzēju, ar ko nereti slimo gados jauni vīrieši un kam ir labas prognozes, uzsākot savlaicīgu sistēmisku ārstēšanu. Tāpat koridorā būtu iekļaujams arī vairogdziedzera vēzis un dzimumlocekļa ļaundabīgais audzējs, kam arī ir laba arstēšanas prognoze.
Otra būtiska problēma ir tā, ka patlaban zaļais koridors ir paredzēts tikai tiem pacientiem, kam audzējs ir diagnosticēts primāri. Piemēram, ja sēklinieka vēža pacients ir radikāli ārstēts pirms pieciem gadiem un slimība progresē vai radies recidīvs, pacients ir ātri jāizmeklē un jāārstē, taču viņam nākas stāvēt rindā. Līdzīgi ir ar ārstētajiem urīnpūšļa audzējiem. Kopumā jāsecina, ka divi pirmie zaļā koridorā posmi — diagnostika un diagnozes precizēšana, tiešām ir sakārtoti — tiek apmaksāti gan papildu izmeklējumi, gan ārstu darbs utt. Taču ir jāprecizē kritēriji, lai zaļajā koridorā nonāktu visi pacienti, kam nepieciešama ātra palīdzība.
Zaļā koridora ietvaros vēža pacientiem būtu jāpiedāvā arī savlaicīga ārstēšana stacionārā, radikālas operācijas utt. Taču nav definēts, kā un cik ilgā laikā tam jānotiek. Tāpēc būtu jāizstrādā kritēriji, kurus pacientus operēt primāri, kas, ņemot vērā slimnīcu ierobežotās iespējas, ir sarežģīti.
Publicitātes foto
Prostatas vēzis — ar labu prognozi
Analizējot vīriešu veselību onkoloģisko slimību kontekstā, jāsecina, ka saslimstība ar prostatas vēzi Latvijā ir visbiežākais izplatītais audzējs vīriešiem — ik gadu tiek atklāti vairāk nekā 1000 jaunu gadījumu (skatīt grafiku).
Atšķirībā no kuņģa un plaušu vēža, kas bieži tiek atklāti novēloti, kā rezultātā 80% pacientu mirst gada laikā pēc diagnozes noteikšanas, jo ārstēšanas iespējas ir ierobežotas, prostatas vēzi mūsdienīgā diagnostika un jaunie medikamenti ir ierindojuši pie slimībām ar labu prognozi. Laikus atklājot, ar to iespējams nodzīvot daudzus gadus, bet agrīnās stadijās tas ir pilnībā izārstējams. Šis medicīnas sasniegumu veicinātais progress ir būtisks ieguvums arī valsts ekonomikai un sabiedrībai kopumā, jo katrs vesels cilvēks, kas var dzīvot, strādāt, audzināt bērnus, ir milzīga vērtība.
Jāpanāk plašāka mērķterapijas pieejamība
Kopumā ārstēšanas iespējas uroloģiskajiem vēža pacientiem Latvijā ir labas. Pozitīvi, ka ir pieejami arī jaunie medikamenti. Piemēram, līdz kastrācijas rezistenta prostatas vēža stadijai, kad hormonterapija vairs neiedarbojas, ir pieejami gandrīz visi mūsdienīgie ārstniecības līdzekļi. Arī pēc šīs stadijas ir iespējama klasiskā ķīmijterapija, taču mērķa terapija, kas iedarbojas selektīvāk, iznīcinot vēža šūnas un bloķējot to augšanu, nav pieejama, kas ir liels mīnuss.
Kāpēc ir grūti šos jaunos un efektīvos medikamentus ieviest? Pirmkārt, tās nav brīnumzāles, jo galvenais ieguvums — pacienta dzīvildzes pieaugums, pagaidām nav tik ievērojams, kā varētu vēlēties. Protams, jāapzinās, ko īsti nozīmē dzīvildze. Tā ir varbūtība, ka, pielietojot noteiktu terapiju, cilvēki dzīvos ilgāk. Pētījumi liecina, ka aptuveni 50% pacientu sasniedz plānoto dzīvildzes pieaugumu. Kā labu piemēru var minēt gaišo nieru šūnu vēža slimniekus, kas pirms mērķterapijas 5 gadu dzīvildzi sasniedza tikai 3,5 % gadījumos, bet pēc jaunās terapijas uzsākšanas — jau 12—15%. Būtiski, ka nieru šūnu vēzis ir nejūtīgs pret ķīmijterapiju un staru terapiju. Tātad skaidrs, ka šai pacientu grupai mērķterapija ir tiešām būtiska. Latvijā ļoti sāpīgs jautājums ir mērķterapija pacientiem ar progresējošu prostatas vēzi, kam šādu ārstēšanu valsts neapmaksā. Ārstam ir grūti runāt ar prostatas vēža pacientu, kuriem slimība progresē, zināt, ka ir zāles, kas varētu pagarināt dzīvi, bet ārstam ir jāsaka, jo tās maksā 4000 eiro mēnesī. Pat tad, ja šīs zāles tiktu kompensētas individuālas kompensācijas sistēmas ietvaros, pacientam būt jāsedz 10% no cenas, ko vairums nevar atļauties.Tad atliek standarta vai paliatīvā aprūpe, kā arī pastāv iespēja startēt kādā klīniskā pētījumā.
Precīzi nosakot pacientu grupu, kurai pielietot atbilstošu mērķa terapiju, metastātiska prostatas vēža ārstēšanas iespējas un dzīvildzes rezultāti ir vērā ņemami un var sasniegt pat 53,6 mēnešus, kas valstij sniedz arī būtisku ekonomisko ieguvumu.
Atsevišķām terapijām turpinās klīniskie pētījumi un paredzams, ka tie parādīs, ka dzīvildzes rādītāji ir vēl labāki. Domājot par to, kā risināt jautājumu par jaunāku terapiju, tai skaitā mērķaterapijas iespēju uzlabošanu, Latvijai būtu jāņem vērā attīstīto valstu pieredze un jāizstrādā skaidri ekonomiskie un sociālie kritēriji medikamentu iekļaušanai kompensācijas sistēmā. Ja pacientu skaits ir neliels un līdz ar to izmaksas valstij nerada būtisku sadārdzinājumu, šīm grupām būtu jāparedz mērķterapija. Jo palielināt dzīvildzi pilnīgi viesiem pacientiem — tas nekad nebūs iespējams izmaksu dēļ. Līdzīgi kā tapa zaļā koridora un Valsts onkoloģijas programma 2017.—2020. gadam, jāizstrādā arī kritēriji, kā nodrošināt onkoloģisko pacientu kvalitatīvu aprūpi visa slimības cikla ietvaros.
