Viedokļi

13.mai
Tajā tālajā 1988. gada 12. maijā Paula Stradiņa slimnīcas reanimācijas nodaļas mācību istabā bija saradies bariņš jaunu ārstu lai dibinātu Latvijas Ārstu biedrību.
 
11.mai
Pieņemsim, ka vienam Latvijas iedzīvotājam ir uzkrāti 10 000 eiro, kurus viņš ir ieplānojis tērēt vecumdienās. Šo naudu varētu iemaksāt vienā no trešā līmeņa pensiju fondiem, bet, kā liecina INDEXO veiktais pētījums (https://indexo.lv/UDA/), Latvijas privāto pensiju fondu atļautie administratīvie izdevumi ir visdārgākie starp OECD valstīm.
 
11.mai
Nesaukšu viņus par urlām. Visus 9. maija atzīmētājus pie Uzvaras pieminekļa noteikti tā nevar apzīmēt. Arī visus krievvalodīgos nevar asociēt ar šo kontingentu.
 
10.mai
Nevar visu atbildību par pašvaldību referenduma likuma nedienām uzvelt ministram Kasparam Gerhardam, bet jāatzīst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pēkšņais mēģinājums apturēt likumu tā finiša taisnē ir dīvains un pat divkosīgs.
 
10.mai
13. Saeimas vēlēšanu kampaņā visādi aizkulišu vīriņi pašlaik iesildās un palaiž medijos un tautā dažādas manipulācijas ar sabiedrības apziņu, lai paskatītos, kā vēstījums aiziet, kā publika reaģē. Tas saprotami. Nepatīkami, ka šīs feiki manipulatīvās ziņas ar lielu entuziasmu ziņo un izplata par visu nodokļu maksātāju naudu apmaksātie sabiedriskie mediji. Bet nu lai nu tā būtu – ja ziņas nav meli, bet tikai melība, tad neko daudz jau nevar iebilst.
 
9.mai
Sociālajos tīklos uzvirmojušas diskusijas par vācu sporta zīmola Adidas radīto apģērba līniju, kurā izmantota PSRS simbolika. Neapmierinātību ar kompānijas rīcību ir paudusi arī Lietuvas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas grupa.
 
9.mai
Viņi atraka 145 kritušos. Spriežot pēc dažiem atrastajiem apbalvojumiem, tie bija sarkanarmijas karavīri.
 
8.mai
Interneta tīklos jau ļoti intensīvi pašreklamējas priekšvēlēšanu politiskais izstrādājums, kas nosaucies par Attīstībai/Par!.
 
8.mai
Vēlēšanu tuvums ir laiks, kad var atrisināt ilgi sasāpējušas, bet līdz šim nerisinātas problēmas, jo politiķiem pēkšņi parādās līdz tam latentā stāvoklī gulošā politiskā griba. Galvenais ir izdarīt pareizo izvēli un no politiķiem prasīt visvajadzīgāko, lai nav kā tajās daudzajās anekdotēs par vīru, kurš, izvilcis zelta zivtiņu, muļķīgi izvēlas trīs vēlēšanās, tās iznieko un beigās paliek tukšā.
 
7.mai
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) izdomājusi jaunu hibrīdu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Izskatīšanai Saeimā apvienība iesniegusi grozījumus, kas palielināšot sabiedrības lomu prezidenta izvēlē un nodrošināšot tāda prezidenta ievēlēšanu, ar kuru tauta varētu lepoties.
 
7.mai
Kas uzvarēs 13. Saeimas vēlēšanās, mani interesē daudz mazāk nekā tas, vai pastāv pazīmes, ka politika Latvijā pēc vēlēšanām kļūs kvalitatīvāka, valstiskāka. Tāpēc partiju reitingi man liecina tikai par tās vai citas partijas varas gūšanas izredzēm un vien visai nosacīti – par tās vai citas partijas valstsspēju.
 
3.mai
Lai gan 4. maijs, iespējams, ir svarīgākais, ko esam sasnieguši pēdējo 28 gadu laikā, joprojām ir dzirdami īpašie viedokļi par deklarācijas neleģitimitāti un nelikumīgā okupantu orgāna – Augstākās padomes – antikonstitucionālajiem lēmumiem. Arī vecā dziesma par komunistu un čekistu mūžīgo atrašanos pie varas nebeidz skanēt. Tomēr, ja atceras, kas toreiz maijā notika, viss bija pavisam vienkārši.
 
3.mai
Atmodu gādāja auseklīši. Dziesmoto vai, kā tagad samērā nicīgi mēdz izteikties, «auseklīšu revolūciju» un arī 4. maiju sarūpēja auseklīši.
 
2.mai
Dažādas mārketinga aktivitātes ir neatņemama tirgus ekonomikas un patērētāju sabiedrības komponente, kas gan var radīt sarežģītus morāli ētiskas dabas jautājumus.
 
2.mai
Uz katriem valsts svētkiem – vai tas ir 4. maijs vai 18. novembris, medijos izvirzās jautājums, kuras personas intervēt kā nācijas morālās autoritātes. Ja skatāmies uz šo jēdzienu – morālā autoritāte – plašāk, tad izvirzās jauni jautājumi – vai mūsdienās vispār šādas vispārnacionālas autoritātes var būt, jo kas vienam augstas morāles paraugs, tas citam var likties destruktīvs esošo pamatu grāvējs kā, piemēram, mācītājs Juris Cālītis; vai šādas autoritātes ir nepieciešamas (modernajā pasaulē katrs pats gudrs un autoritātes nepieciešamas tikai aprobežotiem prātiem) un kāda ir šo autoritāšu loma informācijas laikmetā, kad cilvēkiem pār galvu gāžas nebeidzama informācijas lavīna un jebkuras «autoritātes» balss pazūd vispārējā infotrokšņa kakafonijā.
 
2.mai
Nav tā, ka Latvija būtu neizdevusies valsts, ka viss slikti un viena vienīga bēdu leja un asaru jūra būtu visapkārt. Latvija tomēr pieder pie relatīvi labklājīgo pasaules valstu pulka un nav arī pēdējā Eiropā. Taču ir problēmas, un tās ir jārisina.
 
30.apr
Jau atkal tuvojas vēlēšanu laiks. Pie varas esošā elite kārtējo reizi vēlas sevi pierādīt, cenšas savilkt jostas un rauj segu katrs uz savu pusi. Drīzumā sāksies kārtējā smadzeņu skalošana un solījumu bārstīšana gluži kā ik gadu Jaunajā gadā. Tiks solīta jaunas apņemšanās, būtiskas pārmaiņas valsts sektorā un spoži darbi.
 
27.apr
Šonedēļ LETA izplatīja ziņu par preses brīvību pasaulē, atsaucoties uz Reporters Without Borders veidoto Pasaules preses brīvības indeksu. Latvija tajā ieņem 24. vietu 180 valstu kompānijā. Saraksta augšgalā, protams, skandināvi un vecās Eiropas valstis: norvēģi un zviedri, nīderlandieši, savukārt sestajā vietā – Jamaika. Igauņi ir divpadsmitie, bet lietuvieši – trīsdesmit sestie. Pēc pētnieku domām, galvenie preses brīvības draudi pasaulē esot Donalds Tramps, Krievija un Ķīna. Drusku jau nu smieklīga ir šī visiem krietni apnikusī Trampa dēmonizācija. Īpaši jau vērojot to, ka pasaule nudien nav apgāzusies, jo amerikāņi izvēlējās tādu prezidentu, kādu paši gribēja.
 
27.apr
Šķiet, ka galvenais vairākuma (!) partiju priekšvēlēšanu resurss, panākumu atslēga jau kuro reizi pēc kārtas grasās būt ienaidnieka tēls. Neraugoties uz to, cik objektīvs varētu būt drauds, piektās kolonnas reālā efektivitāte Latvijā utt., man šāda vairākuma partiju pozicionēšanās (turklāt atkal – ar tiesu varas un drošības orgānu piesaistīšanu) šķiet nožēlojama. Jo vairāk – ja šīs partijas nespēj skaidri un konkrēti atklāt savas programmatiskās apņemšanās valsts dēļ, savus ar pilnu atbildību Latvijas priekšā definētos mērķus, to – par ko, nevis pret ko man nākamās Saeimas sasaukuma laikā vēlams būt, tad tās rīkojas tieši tāpat, kā uzskata rīkojamies oponentus. Eskalē konfliktu, nesaticību u.tml. Jo  tikt pie varas caur konfliktu – etnisku, starpnacionālu vai kādu citu līdzīgu – šķiet tām efektīvākais variants. Un tad ienaidnieka būvēšana top obligāta kampaņas sastāvdaļa.
 
27.apr
«Jaunā Vecava – tā būtu normāla partija, ja vien to nevadītu tas smieklīgais ārzemnieks Krišvaldis; Kislodriščinskas saskaņas partija – forša programma, bet cita nekā tur nav; Jauno Homeopātu partija – pārāk daudz veco aptiekāru; partija Kam pieder šī suņubūda? – slikti aktieri sliktā izrādē; tad vēl apvienotā Zaļās bietes un dīvāna traktoristu partija, tad vēl Tautisko tetovējumu apvienība, tad vēl partija
 
26.apr
Izrādās, arī mūspusē kāds tomēr vēl spēj sarīkot – bez liekas kautrības! – Klintones & Trampa klopes cienīgu šovu. Dramatiskā un vērienīgā spēkošanās starp Vadimu Ļašenko un Kasparu Gorkšu par Latvijas Futbola federācijas vadītāja amatu liek politiķiem rūgt skaudībā, sarkt kaunā un šo to pamācīties.
 
26.apr
Gaidāms, ka šodien, steidzamības kārtā pieņemot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, noslēgsies viens nozīmīgs posms Latvijas ekonomikas izaugsmes un valsts attīstības koncepcijā.