Maija vēsumi

F64
  • F64
1 / 1

Vai esat pamanījuši, kā uz burvju mājiena pēc lielā Maskavas drauga Trampa ievēlēšanas mainījusies retorika kādas vārdā nenosauktas kaimiņvalsts medijos?

10. maija rītā modos ar ilgām uzzināt ko iedvesmojošu par tēmu - «fašisms cauri neies», bet nekā… Ne sputņika lapā latviešu valodā, ne manā mīļotajā komjauniešu taisnībā neviena interesanta virsraksta! Tēma tagad ir kustība Bessmertnij polk, kas organizēti rīkoja 9. maija gājienus (Latvijā jau trešo gadu) Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Somijā. Kā sava komentāra virsrakstā vēsta Jegors Arefjevs - lūk, viņa, nacionālā ideja! Vienīgais, par ko viņi tur vēl raksta, ir tas, ka Latvijas un Igaunijas mediji pret Krieviju esot uzsākuši informatīvo karu un mēra agresivitātes indeksu pret Krieviju. Šajā ziņā čempions esot «propagandas rupors» Latvijas Avīze. Neatkarīgā izskatoties solīdāk, bet pie visa vainīgs NATO. Tādi, lūk, pīrāgi!

Lai arī vecā zupa pārlieta jaunos kastroļos, tomēr ierastais politiskais bizness, kas vērsts uz šķelšanu un sarīdīšanu, turpinās. No medijiem tas pārcēlies uz sociālajiem tīkliem, kur aukstā maija karstās debates notika diezgan agresīvā formā. Turklāt demonstrējās abas puses: latviski, krieviski un, kas smieklīgākais, pat sliktā angļu valodā. Vai tas ir kaitīgi vai nekaitīgi, to droši vien derētu pavērtēt Drošības policijai, jo visi šie abpusēji apvainojošie teksti zināmas apstākļu sakritības rezultātā var pamodināt tarakānus dažu līdzpilsoņu galvās. Bet ar šīs sugas kukaiņiem īpaši jau ap valpurģu pilnmēness laiku visādi mēdz gadīties. Cik nu tur daudz vajag prāta kādu akciju sarīkot. Šādas stulbuma izpausmes nudien negribētos piedzīvot.

Maija otrā nedēļa parādīja to, ka patriotisms vispār ir nesaprotama lieta. Tas snauž, snauž un pēkšņi labvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā izšaujas uz āru negaidītā formā. Gan jau, ka arī uz Ķelni braucošie hokeja fani, ceļu īsinot, skāra nepatīkamās tēmas par to, ko mūsu politiķi ir sadarījuši ar Latviju, bet pieredzējām to, kas notika pēc mūsējo uzvaras pār dāņiem. Tāda spontāna a cappella Latvijas himnas dziedāšana pa visu ledus halli, ka tiešām notici - esam koru dziedāšanas lielvalsts. Labi, ja šo patriotismu sports virza pozitīvā gultnē, bet kā ir tad, ja ar dažādu sabiedriskā labuma kultūras organizāciju palīdzību to virza vajadzīgā virzienā? Tas sabiedriskais labums arī ir interesanta lieta. Kad pirms gadiem Latvijas Rakstnieku savienība mēģināja tādu gūt, rakstniekus sabiedriskā labuma piešķīrēji pieklājīgi pasūtīja vienu māju tālāk. Varbūt tāpēc, ka LRS nedala Georga lentītes atšķirībā no tiem, kam šis statuss piešķirts.

No globālām tēmām pie dienišķiem sīkumiem. Latvijas grāmatu izdevēji pēdējā laikā ne pa jokam satraukušies par grozījumiem Obligātā eksemplāra likumā. Izdevēju un ne tikai viņu attiecības ar Latvijas Nacionālo bibliotēku vispār ir specifiska sarunas tēma, gan likuma dīvainību, gan statistisko kāzusu, gan īpatnējo pakalpojumu tarifu, gan virknes citu iemeslu dēļ. Lietas būtība - likuma grozītāji, argumentējot ar to, ka bibliotēkai būtu daudz vienkāršāk nodarboties ar digitalizāciju, piedāvā pieņemt jaunu normu - līdzās obligātajiem eksemplāriem apgādiem LNB lietošanā vajadzētu nodot arī gatavās produkcijas datnes digitālai izmantošanai. Vienkāršā valodā runājot, izdevējam jāatdod LNB grāmatas makets - fails, kuru pēc tam jebkurš būtībā var paņemt un drukāt grāmatu. Doma it kā cēla - kāpēc divreiz kaut ko digitalizēt, ja ir gatavs fails. Tomēr pēc šādas loģikas varētu likt Samsung uzcelt divas telefonu rūpnīcas - vienu peļņai, bet otru - Ekonomikas ministrijai, lai tā vajadzības gadījumā šo rezerves rūpnīcu varētu pa reizei iedarbināt.

Grozi kā gribi, grāmatu pasaulē, kur aktīvi zog digitālās datnes, kur nelegāli kopē grāmatas un izvieto tās nelegālās interneta lasītavās, kačāšanai bez maksas, šis ir solis pirātisma virzienā. Šī ideja ir autortiesību likuma pārkāpums. Neviens nevar piespiest autorus nodot mākslas darbu bezmaksas izmantošanai kādai trešajai personai, un tā vien izskatās, ka, šādus likuma labojumus izlobējot, Latvija varētu nonākt teju vai garantēta starptautiska autortiesību skandāla priekšvakarā. Lētāk būtu izveidot likumu, kurš ievērotu autoru un izdevēju intereses.



Komentāri [11]

 
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
16.maijs, 19:34 Atbildēt
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
15.maijs, 16:45 Atbildēt
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
15.maijs, 14:26 Atbildēt
Skatīt visus 11 komentārus >

Viedokļi Vairāk >

Kaut kas traks!