Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Viedokļi

Zobs pret zobu

© F64

Sabiedrības sašutumu izraisījusi informācija par necilvēcīgu izturēšanos pret bērniem Jelgavas bērnunamā. Par līdzīgām norisēm virknē bērnu aprūpes institūciju jau pirms diviem gadiem ziņoja Tiesībsarga birojs. Vai tas bijis kā pīlei ūdens un nekas kopš tā laika nav mainījies un saknē nemainīsies arī turpmāk?

Pārkāpumi Jelgavas iestādē atklāti, Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem veicot apsekošanu 90 miljonu eiro vērta ERAF Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros. Projekts aptver ne tikai bērnu iestādes, bet arī pieaugušo pansionātus, gan bērnus, gan pieaugušos ar īpašām vajadzībām, lai nodrošinātu iespējas dzīvot ārpus iestādes. Citastarp projekts paredz līdz 2023. gadam bērnu skaitu institūcijās samazināt apmēram uz pusi, t.i., līdz 720 bērniem. Varam tikai minēt, vai kas tiktu darīts, ja nebūtu jāapgūst šī lielā Eiropas nauda.

LM psiholoģe Jelgavas bērnunamā notiekošo raksturo ar vārdu «elle». Spilgta epizode, kurai līdzīgu nav trūcis: aprūpētājs rāvis, vilcis aiz matiem meiteni par pārāk skaļu runāšanu. Bērni apsaukāti, ar varu bāzts mutē ēdiens, par sliktu uzvedību, klaiņošanu, alkohola un narkotiku lietošanu, smēķēšanu sodīti ar sūtīšanu uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām. Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājai Aijai Barčai neticoties, ka tā varētu notikt arī citos bērnunamos, turklāt likumos taču skaidri noteiktas bērnu tiesības un institūciju, amatpersonu atbildība! Njā, vēl viena sfēra, kur var atgaiņāties ar likuma esamību iepretim citādai realitātei!

Jau pirms diviem gadiem pēc visaptverošākas bērnunamu izvērtēšanas tiesībsargs norādīja, ka bērnu ievietošana psihenēs tiek lietots kā ierasts uzvedības koriģēšanas instruments. Jautājums gan, protams, vai šādi tika panākti uzlabojumi bērnu uzvedībā, sociālajā un cita veida attīstībā, vai tikai iestāžu darbinieki īslaicīgi atkratās no problēmas. Saskaņā ar 2015. gada ziņojumu no 1800 bērniem institūcijās 372 bērni atradās psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Bez Jelgavā esošās Ģintermuižas Jelgavas bērnunama bērnu otra iecienīta «soda izciešanas vieta» ir Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca Ainaži, kas tiesībsarga ziņojumā izcelta kā vieta ar necilvēcisku izturēšanos. Kas tajā, Barčas kundze, mainīts, kopš ziņojuma publiskošanas? Nosacīti labā ziņa ir, ka pēc tiesībsarga ziņojuma uz psihslimnīcām nosūtīto bērnu skaits sarucis, arī Ģintermuižas mediķi atzinuši, ka dažkārt bērnu uzņemšana atteikta. Bet ieradumi būtībā nav mainījušies. Jelgavas gadījums perfekti iekļaujas 2015. gada ziņojuma tendenču aprakstā, kur kā iemesli ievietošanai psihenēs minēti demonstratīvi suicīda mēģinājumi, uzvedības un emociju traucējumi, rupja, agresīva uzvedība, zagšana, klaiņošana, melošana, garastāvokļa svārstības, tīša svešas mantas bojāšana, apreibinošu vielu lietošana. Var saprast, ja bērns jāārstē no atkarībām, bet viss pārējais ir uzvedības traucējumi, izpausmes, kam jāmeklē dziļāki iemesli, traumas, ar kurām jāstrādā psihologiem, pedagogiem. Šīs izpausmes ir kliedziens pēc palīdzības. Bērni nepiedzimst ļauni, kā uzskatīja atsevišķi viduslaiku domātāji. Iestāde, kurā būtu jāstrādā īpaši mācītiem cilvēkiem, pret agresiju liek agresiju. Zobs pret zobu.

Iestādes vadītājas laba darba rādītājs būtu nevis sūdzēšanās par to, cik slikti ir tā iemītnieki, klaiņo, pīpē, būtībā - stāstīšana par savu nevarēšanu, bet stāsti par to, cik feini bērni izauguši, kādi talanti attīstīti! Jā, viņiem ir uzvedības, psiholoģiskās, emocionālās un arī psihiskās problēmas, bet, ņemot vērā viņu pieredzi, to risināšana ir ilgstošs, konsekvents, smags un reizē smalks darbs. Šaubos, vai institūcijā tas vispār ir iespējams, jo īpaši Latvijā, kur tam nav pietiekamu resursu. Nerunāju par inspekciju pārbaudītajām kvadratūrām un tīrību, arī ne par darbinieku algām, kuras droši vien varētu būt augstākas un slodzes mazākas, bet par šādu problēmu risināšanai nepieciešamo profesionālu personālu un individualizētu pieeju. Vismaz Jelgavas bērnunams par nabadzību nevar sūdzēties. Tiesībsarga ziņojumā tas minēts kā šāda veida dārgākā iestāde valstī! Ja bērnunamu pakalpojumu cena vidēji mēnesī vienam bērnam lēsta 582,04 eiro, zemākā - 210,80 eiro, tad Jelgavā tā sasniedza 1097,70 eiro! Problēma nav naudā. Arī ziņojumā minēts: lielākā problēma ir attieksme, personāla kompetence, pedagoģiskās spējas, ļaunprātības un negatīvs mikroklimats.

Jābūtības versijā jāpiekrīt tiesībsarga tēzei, ka bērnunami jālikvidē. Praktiski - nav pārliecības, vai visiem bērniem atradīs audžuģimenes. Jo lielāks bērns ar smagāku pāridarījumu bagāžu, jo grūtāk atrast ģimeni. No otras puses, šo iestāžu esamība ļauj laiski turpināt esošajā garā, neiespringt uz pārmaiņām, kuras tām ir finansiāli neizdevīgas. Jo vairāk bērnu iestādē, jo lielāks finansējums, ja vēl izdodas kādu aizsūtīt uz internātskolu vai psiheni, ieekonomējas izdevumi! Ir jāsalauž gan šī domāšana, gan šis finansiālais kairinājums!