Par jebkuru cenu?

F64
  • F64
1 / 1

Valdības sēdes slēgtajā daļā rīt plānots skatīt iepriekš atliktās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021. gadam jeb nodokļu reformu.

Var gadīties, ka pirms tās koalīcijas padomē tiek paustas bažas un projektu piebremzē, bet no oficiālās darba kārtības tas nav dzēsts. Bet arī jautājuma izskatīšana nenozīmēs automātisku projekta tālāku gludu ripošanu - jo vairāk atklājas reformas nianses, jo lielākas bažas parādās arī sākotnējiem tās atbalstītājiem. Pat, ja reformu atbalsta valdība, tas nenozīmē, ka to neizgāž Saeimā. Stratēģiski koalīcijai vai kādiem no tās partneriem to būtu izdevīgāk taranēt Saeimā nekā valdībā, kura nedrīkst kārtējo reizi izskatīties pēc nespējnieku biedrības.

Pamatā rīt iecerēts izlemt par reformas atslēgas elementiem - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu un nodokļa atcelšanu reinvestētajai peļņai. Šie divi pasākumi paši par sevi ir jauki, bet jautājums, kādi instrumenti tiek plānoti, lai kompensētu to rezultātā radušos ienākumu kritumu. Nevar piekrist šiem diviem pasākumiem, neredzot cenu, kas par tiem maksājama.

Štrunts par tiem, kas vairāk būs spiesti maksāt par saviem kaitīgajiem ieradumiem - smēķēšanu, dzeršanu un azartspēlēm. Lielāku skādi nodarīs akcīzes celšana degvielai - gan privātpersonām, uzpildot auto, gan iepērkoties veikalā, kur preču cenu sadārdzinās to pārvadāšanas izmaksas, gan, iespējams, izmantojot sabiedrisko transportu, gan uzņēmējiem. Tostarp lauksaimniekiem - ne tikai dēļ akcīzes kāpuma dīzeļdegvielai, bet arī iespējamās dažādu atvieglojumu atcelšanas un tiešmaksājumu aplikšanas ar nodokli. Gan te, gan citās sfērās izmaiņas varētu būt izdevīgākas mazākiem uzņēmumiem, bet mazāk izdevīgas lielajiem uzņēmumiem, kuri izmantoja dažādus atvieglojumus, tostarp labi pelnošās komercbankas. Toties visu uzņēmumu izaugsmi varētu sekmēt reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli iepretim likmes palielināšanai par izņemtajām dividendēm.

Maksās arī daudzas nevalstiskās organizācijas (NVO) un caur tām - sabiedrība. Pateicoties plānam ziedojumus aplikt ar UIN, uzņēmumi nebūs tik ieinteresēti kā līdz šim ziedot dažādiem cēliem mērķiem NVO, kuru lietderību un lomu sabiedrībā, piešķirot sabiedriskā labuma statusu, iepriekš apstiprinājusi pati Finanšu ministrija. Skumji. Pašlaik uz šā nevalstiskā sektora pleciem ir gan cilvēku dzīvības un veselības glābšana, kam valstij neatliek līdzekļu, gan augstu sasniegumu, gan masu sporta nodrošināšana, dažādi kultūras un sociāli procesi, no valsts atbalsta sistēmas izkritušo cilvēku uzķeršana drošības tīklā, no vardarbības cietušo pasargāšana, rūpes par bērniem, kuri kļuvuši par valsts un pašvaldību norēķinu upuriem, tiek turēti sprostā. Cik daudz valsts iegūs no šīs iedarbinātās sistēmas sabradāšanas, kur turklāt no aptuveni 100 miljoniem eiro šādi ziedotās summas gadā vairāk nekā trešdaļa samaksāto nodokļu veidā nonāca atpakaļ valsts budžetā?

Maza jēga būs no IIN celšanas, ja ar otru roku to izdosim par dārgākām precēm un pakalpojumiem, kuras galējas ienākumu nepietiekamības apstākļos vēl var sadārdzināt paaugstinātais PVN, ar ko augstās valsts amatpersonas vēl tautu nevēlas biedēt.

Maksa citastarp varētu būt arī 1% jeb aptuveni 85 miljonu eiro neiezīmēšana veselības aprūpei, ko nu premjers dēvē par «pārrakstīšanos». Vai arī sociālā nodokļa likmes paaugstināšana, kas arī izskan, tāpat kā daļas iemaksu atgūšanas iespēju liegšana par ieguldījumiem ilgtermiņa uzkrājumos, kas līdz šim būtiski veicināja to veidošanu. Vai arī valsts šīs nodokļu reformas rezultātā būs gatava garantēt cilvēka cienīgu pensiju pēc pārdesmit gadiem?

Par nodokļu atvieglojumiem, kas varot radīt līdz pat 170 miljonu eiro budžeta deficītu, savs vārds vēl sakāms arī Eiropas Komisijai, kurai deficīta palielināšanas atļauja iepriekš tika izdīkta priekš veselības aprūpes reformas. Tur gan runa bija tikai par 35 miljoniem eiro - 0,1% budžeta deficīta palielināšanu. Tam EK piekrita, jo redzēja pozitīvu ietekmi uz ilgtspēju un izaugsmi. Vai to EK saskatīs arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšanā, uzzināsim maija beigās. Katrā ziņā jautājums par šiem reformas ietvaros solītajiem sociālajiem labumiem rīt valdības sēdē netiks ķidāts, un pastāv bažas, ka šie sociālie pasākumi var izrādīties otršķirīgi. Bet vai līdz ar to nepazudīs būtisks reformas elements - nevienlīdzības mazināšana?

Nodokļu reformu vajadzētu skatīt arī komplektā ar valsts pārvaldes reformu: mazāki nodokļi - mazāki ienākumi - samazināti pārvaldes, birokrātijas izdevumi, nevis palielināti ienākumi no citiem nodokļiem.

Jāpiekrīt premjeram, ka reformas rezultātā vienmēr būs kādi zaudētāji. Valdībai būs nopietnāk jāparaugās, lai šo «kādu» skaits var pārsniegt kritisko masu un arī nedot labumu valsts ekonomikai.

Komentāri [7]

 
Skaidri izlasāmais
Viedais???.....Trollis!!!!!!!
3.maijs, 10:25 Atbildēt
Uldis
Reformistiem laiks atgriezties realitātē - nevar cilvēkam deviņas ādas noplēst ja ir tikai viena.
2.maijs, 23:25 Atbildēt
Aigars Bruvelis
Nabagu domāšanas veids gan pārvaldē gan arī... diemžēl tevi.
Kapēc? Lasi tālāk.
Pieņemsim uz birokrātijas samazināšanas rēķina var ietaupīt atlaižot kādus 4000 birokrātu. Pieņemsim katrs pelna 2000 eur mēnesī, tas ir gandrīz 25 000 eur gadā. Reizinam ar 4000 atlaistajiem, lai saprastu ietaupījumu. = 100 miljoni. It kā liels ietaupījums. Pieņemsim valdība nolemj piešķirt nodokļu atlaides (vai pārskaitīt uz kontu) par šo summu visiem strādājošajiem
Izdalam 100 miljonus uz katru istrādājošo (pieņemsim 1 milions strādā ieskaitot nelegālos) iedzīvotāju. Katram sanāk pa 100 eur gadā. Mēnesī kādi 8 eur. Vai no tā Latvija kļūs bagātāka?
Ne tak.
Te ir jāmaina naudas pelnīšanas koncepts valsts līmenī.
Bet par to citā komentārā, jo man pirksti nosala.
2.maijs, 20:45 Atbildēt
Skatīt visus 7 komentārus >

Viedokļi Vairāk >

Kaut kas traks!