Sociālajos tīklos uzvirmojušas diskusijas par vācu sporta zīmola Adidas radīto apģērba līniju, kurā izmantota PSRS simbolika. Neapmierinātību ar kompānijas rīcību ir paudusi arī Lietuvas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas grupa.
Var jau teikt, ka atkal tie lietuvieši lecas un tas jau tikai sīkums, bet tieši no sīkumiem sastāv dzīve, un tieši sīkumi lielā mērā veido katra cilvēka, tautas un valsts tēlu. Ja kāds saka, ka viņam nav svarīgi, ko citi par viņu domā, tad viņš ir vai nu liekulis, vai muļķis. Cilvēks ir sociāla būtne, un citu cilvēku attieksme pret viņu ir katra cilvēka galvenais vērtības mērs. Tieši to pašu var teikt par valstīm un tautām.
Kārtējā brita izģērbšanās Vecrīgā 6. maijā skaidri demonstrē, kāda ir veco eiropiešu attieksme pret valsti, kura nevēlas sevi aizstāvēt pret apmelojumiem
Nupat TV kanālā ARTE Re tika demonstrēta it kā dokumentāla filma Kulturkampf in Lettland (Kultūru cīņa Latvijā). Šajā filmā ārkārtīgi vienpusīgi, pat izteikti melīgi attēlota latviešu un krievu kultūras sadzīvošana mūsdienu Latvijā. Lai spriestu par filmas objektivitāti un ideoloģisko ievirzi, pietiek minēt to, ka filmā visā nopietnībā apgalvots, ka Latvijā krievi baidās publiskās vietās runāt savā dzimtajā valodā, jo tādējādi var saskarties ar likumsargu (Valsts valodas inspekcijas) bardzību, un to varot darīt tikai virtuvēs.
Īpašu divdomību šīs filmas demonstrācija izraisa arī tāpēc, ka kanālu ARTE Re finansē Francijas un Vācijas valdības un tas skaitās nopietns, izglītojošs kanāls. Ja līdzīga antilatviska, žanra kanonus ignorējoši vienpusīga (intervēti ir tikai Ždanoka un viņas domubiedri) filma parādītos Kremļa kontrolētajos Krievijas kanālos, tad tā izpelnītos vien nievīgu skepsi - zemāk jau nav kur krist, turklāt pat Krievijas turienes propagandas notrulinātais skatītājs diez vai noticētu, ka Latvijā krieviski runāt publiskās vietās ir aizliegts. Pie Krievijas TV pārspīlējumiem pat Kremlim lojālais skatītājs ir pieradis un tic ne visam, ko viņam padod priekšā.
Cita lieta ir Vācijas un Francijas skatītājs, kurš ir daudz mazāk imūns pret klajiem meliem televīzijā. Turklāt nevis kaut kādā dzeltenā kanālā, kurš cenšas iegūt popularitāti ar pēc iespējas sensacionālākām ziņām, bet gan valdības finansētā izglītojošā kanālā. Nav šaubu, ka liela (domāju, ka pat lielākā) daļa skatītāju noticēja šiem meliem un viņiem par Latviju veidojas diezgan negatīvs tēls. Tas savukārt var izspēlēt ļaunu joku, ja kādreiz nākotnē Latvijai ar Krieviju rastos nopietna krīze, jo tad Vācijas un Francijas iedzīvotāji varēs teikt - nu paši jau vainīgi, ka savus krievus tā apspieda.
Ja gribam būt godīgi paši pret sevi, tad jāatzīst, ka uz rietumiem no Oderas par Latviju kopumā ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs priekšstats. Patiesības labad gan jāsaka, ka tas attiecas uz visu Austrumeiropu. Mēs varam sev un citiem stāstīt, cik gribam, ka neesam nekāda Austrumeiropa, bet esam Ziemeļeiropa, no tā nekas nemainās. Austrumeiropai Rietumeiropā nav tā labākā slava. Līdz šim šo slavu pārsvarā veidoja vēsturiski negatīvi stereotipi, kurus dažkārt paspilgtināja ne īpaši kulturālu zemas kvalifikācijas viesstrādnieku uzvedība. Oficiālā līmenī vienmēr ir dominējuši centieni uzsvērt Eiropas vienotību caur tās dalībvalstu vienlīdzību, ar to domājot, ka nav labāku un sliktāku valstu. Visas ir vienādi labas vai sliktas, un šādās kategorijās pat nedrīkst domāt. Aptuveni šādu pozīciju nesenajā tikšanās reizē ar Baltijas valstu prezidentiem apliecināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Šī valdības finansētā kanālā demonstrētā filma būtu pelnījusi asu Latvijas Ārlietu ministrijas reakciju. Lietuvas Ārlietu ministrija izteica savu neapmierinātību par daudz nenozīmīgāku un vispārīgāku lietu - PSRS simbolikas izmantošanu privātas kompānijas (Adidas) tērpu dizainā. Latvijas valsts tiek nepārprotami apmelota Vācijas un Francijas finansētā TV kanālā, bet mūsu Ārlietu ministrija klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi.
Taču nemānīsim sevi. Vai kādam tas ir pārsteigums? Nesalīdzināmi lielāks pārsteigums būtu, ja Rinkēviča vadītais kantoris (roka neceļas rakstīt Ārlietu ministrija) būtu kaut kusli iepīkstējies. Par šī kantora nostāju konfliktā ar Norvēģiju krabju zvejas lietā pat negribas runāt.
Kārtējā brita izģērbšanās Vecrīgā 6. maijā skaidri demonstrē, kāda ir veco eiropiešu attieksme pret valsti, kura nevēlas sevi aizstāvēt pret apmelojumiem.
