Tikai putnu dzīve. Vai nāve

F64
  • F64
1 / 1

Viņai savas dzīves faktiski vairs nav. Palielās mājas viesistabā bērnu sētiņās dzīvo slimie gulbji. Vienam no viņiem kāda kundze liek sistēmu. Pagalmā zem tīklota «jumta» ūdenī plunčājas savainoti šā gada kaiju bērni, bet angārā peld gulbji: kādam savainots spārns, kādam kāja. Kopā te ir 200 putnu, kas pārstāv 19 sugu. «Daži putni mani pazīst un izturas īpaši,» teic Anete Asare, «bet viņiem nav jāpierod pie cilvēka: viņiem būs jālido prom, kad atveseļosies.» Anete ir Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrības Drauga spārns galvenais cilvēks. Viņai savas dzīves vairs nav. Tikai putnu dzīve. Vai nāve.

Anete par saviem līdzekļiem ārstē savainotos un slimos savvaļas putnus, kuri bez viņas palīdzības nomirtu. Šogad sevišķi daudz uz ceļiem notriektu un pamestu gulbju, sašautu stārķu un ķīru. «Tā nav dabiskā atlase, tā ir cilvēku nežēlība,» teic Anete. Viņa pašaizliedzīgi rūpējas par putniem kopš 2010. gada, savukārt 2014. gadā viņa par to saņēma Latvijas lepnuma balvu. Šobrīd Anetes Asares unikālais projekts - glābt savvaļas putnus - ir apdraudēts, jo kaimiņiem pēkšņi tas sācis nepatikt. Angāra celtniecībā, protams, var atrast «nepareizības», var spiest arī uz cilvēktiesībām, sak, putni neļauj gulēt utt. Kaimiņu nepatika iestājusies tad, kad kāds indivīds pirms pāris gadiem uzcēlis villu netālu no Drauga spārna un sajuties nekomfortabli, pēkšņi atskāršot, ka dzīvo Jūrmalā blakus putniem, tāpēc sācis masīvi rakstīt sūdzības. Nu, un ko tagad - iemidzināt tos klaigātājus? Putnus, es domāju.

Bet patiesībā vajadzētu notikt tieši otrādi: beidzot pamosties. Cilvēkiem, es domāju. Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantā teikts: «Vietējās pašvaldības izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus (un putnus) vai slēdz līgumu ar fizisku vai juridisku personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.» Par šo likuma pantu Jūrmalas pašvaldībai vajadzēja sākt domāt jau pirms vairākiem gadiem, taču tagad, novēlotās «rūpēs» vēršoties pret Aneti un viņas «noziedzīgo» angāru viņas pašas īpašuma teritorijā, viss izskatās vismaz neglīti. Tā teikt, sašutušais privātīpašnieks, aizspiedis degunu, pašvilpa, un dome tad noreaģēja. Bet nevis tad, kad Anetei reāli bija vajadzīgs domes atbalsts. Un tas ir vajadzīgs arī tagad.

Toties zibenīgi šo situāciju novērtēja Elizabete Krivcova, kas balotējas uz Jūrmalas domi no Saskaņas saraksta. Viņa iestājās par Anetes Asares tiesībām. Nu, protams, politiķiem - esošajiem un nākamajiem - ir jāprot atrast līdzsvaru starp individuālajām un sabiedrības interesēm. Kaut gan, taisnību sakot, Drauga spārna intereses ir tikai un vienīgi sabiedrības intereses, jo Anete glābj putnus ne jau tāpēc, ka viņas dzīvi pārņēmusi tāda personiska un stilīga kaprīze. Varbūt kāds ir dzirdējis kaut ko par labestību un līdzjūtību, ko? Un attīstīt cilvēkos šādas īpašības ir tieši mūsu sabiedrības interesēs.

Bet kas liedz citām partijām, kas cepas par kārdinošajiem Jūrmalas domes deputātu sēdekļiem, iestāties par Anetes putnu patversmi? Kam gan citam, ja ne Jūrmalas deputātiem - esošajiem un topošajiem -, vajadzētu rūpēties par dabas saglabāšanu? Krivcovas kundze, lūk, saprata uzreiz, kur var dabūt bonusa punktus. Kāpēc pārējie tik inerti? Latviskā nenovīdība, sak, Anete dabūja Latvijas lepnumu, bet es - ne? Labāk Anetei uzsūtīt visādas policijas, dabas pārvaldes, pēvēdē, prokuratūras un būvvaldes - nevis risināt jautājumu? Tipiska situācija mūsu platuma grādos. Bet ir gluži vienalga, kas šobrīd palīdz Anetei - domē ietikt gribētāja no Saskaņas vai no Pretskaņas, vai no Gurķu pumpu pētītāju savienības, galvenais, ka viņai reāli palīdz.

Tomēr ir cerība, ka sabiedrības spiediena rezultātā Jūrmalas dome sāks kustēties pareizajā virzienā: Jānis Lediņš (Zaļā partija) apgalvoja, ka tiks vērtēta situācija putnu patversmi pārcelt uz citu vietu Jūrmalā un šajā procesā piedalīšoties arī pati dome ar savu līdzfinansējumu. Lediņš gaidot vien pārcelšanās projektu no Anetes Asares. Nekādas putnu iemidzināšanas, nekādu tamlīdzīgu barbarismu! Cerams, ka tas nav tikai priekšvēlēšanu solījums, kura neizpildes gadījumā tas nebūs stāsts par «kaut kādu» putnu nāvi, bet par viena otra politiķa aizlidošanu politiskās aizmirstības tālēs zilajās.



Viedokļi Vairāk >

Kaut kas traks!