Kungs, kurā brīdī bijāt patiess?
 
©F64

«Katru dienu būs, par ko brīnīties,» ironizēja kāds tīmekļa asprātis, komentēdams Vjačeslava Dombrovska pēkšņo iekāpšanu sapucētajā Saskaņas karietē, kurai – tāpat kā citām urrāpartijām – pēc Saeimas vēlēšanu pusnakts ir iespēja pārvērsties par ķirbi. Pirms knapa laiciņa no NSL uz ZZS aizvibrēja Gunārs Kūtris. Ļaunas mēles gan melsa, ka vispirms viņam esot bijis dīls ar Saskaņu, kas tomēr nojucis. Bet arī ZZS nav peļams variants: puslīdz skaidrs, ka tā ir koalīcijas veidotājpartija.

Gandrīz vienlaikus savu samīļoto partiju atstāja Artis Pabriks, no Vienotības savīkšoties uz Attīstībai/Par, un Vjačeslavs Dombrovskis - acīmredzot uz laiku atturoties no aktīvas direktorēšanas domnīcā Certus, kuru viņš nodibināja 2015. gadā, pametot (vismaz uz laiku) aktīvo politiku, kas viņam bija iepatikusies, kandidējot no Zatlera Reformu partijas 2011. gada ārkārtas vēlēšanās. Savukārt 2014. gadā Dombrovska kungs jau bija ieskatījies Vienotībā un startēja tās sarakstā 12. Saeimas vēlēšanās. Skāde, tomēr Saeimā viņš neiekļuva. Par Saeimas deputātu viņš kļuva ar «mīksto» mandātu.

Bet laikam jau Dombrovska kungs saprata, ka ar diegu galiem nav aršanas, tāpēc nodibināja domnīcu Certus, kas veidota ar 100% privātā finansējuma palīdzību.

Tā «nodrošina platformu privātā, akadēmiskā un publiskā sektora sadarbībai, lai izveidotu konkurētspējas ziņojumus reizi gadā, kurā tiek apvienotas sadarbībā izveidotās idejas, kas var virzīt Latviju pa mērķtiecīgas izaugsmes ceļu, sabalansējot liberālas tirgus ekonomikas attīstības principus ar pārdomātu un fokusētu valsts atbalstu Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstībai iekšēji un ārēji». Pērn, kā publicē pietiek.com, domnīca saņēmusi privātus ziedojumus («neierobežotai lietošanai») no bankas ABLV 140 000 eiro vērtībā, 2016. gadā - 329 000 eiro no ABLV bankas vien, pa trim gadiem - 569 000 eiro no ABLV, nerunājot par citiem finansētājiem. Diemžēl nav zināms, cik lielā mērā par valsts ilgtspēju dien’n’nakt’ domājošie valdītāji ir izmantojuši domnīcas Certus reizi gadā izdotos «konkurētspējas ziņojumus» un kāds ir bijis to ekonomiskais efekts. Publiskas gaviles nav dzirdētas. Bet tas jau netraucē intensīvi spriest par dažādu sektoru sadarbību, vai ne?

Tā kā banka ABLV bija spiesta pašlikvidēties, acīmredzot līdz ar to cieta arī domnīcas finansējums. Un kāpēc tādā gadījumā neizmantot eiropeiski uzprišināto Saskaņas platformu, vēl jo vairāk tāpēc, ka vairāki ideju un to risinājumu uzstādījumi starp Vjačeslavu Dombrovski un Saskaņu nav bijuši disonansē jau vairākus gadus? Politikas vērotāji spriež, ka Dombrovskis bijis sarunu arhitekts tās celtnes būvēšanā, kuru pēc ārkārtas vēlēšanām 2011. gadā sabiedrībai uztiepa Zatlers, mēģinādams ievilkt valdībā Saskaņu. Toreiz Zatlera kungs bija sevišķi sirsnīgs: «Ja mēs to esam garās stundās izdiskutējuši gan valdē, gan valdei kopā ar jaunievēlētās Saeimas deputātiem, tad paklausieties - mūs tikai ar tankiem var piespiest mainīt šo lēmumu. Ja mēs reiz esam tā nolēmuši, tad arī rīkosimies tā, kā esam nolēmuši».

Par laimi, tanki bija sarūsējuši, taču Dombrovska asais prāts palika. Nu to mēģinās izmantot šodienas Saskaņa, piedāvājot bijušajam divkārtministram un Sorosa fonda valdes bijušajam loceklim, visādi citādi simpātiskam cilvēkam Vjačeslavam Dombrovskim kandidēt uz valdības vadītāja amatu pēc nākamajām vēlēšanām. Jā, kāpēc gan ar šādu cilvēku iekļaušanu savos sarakstos nepiesaistīt latviešu tramīgo vēlētāju jaunajai, modernajai Saskaņai, kas, izrādās, ir «lielākā un vienīgā patiesi proeiropeiskā partija Latvijā, kura savu nākotni un attīstību cieši saista ar Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi», - kā partijas kongresā izteicās tās līderis Nils Ušakovs. Nuja, nav jau nekāda «ždamikina partija», kurā sastājušies visādi nenosvērti radikāļi, ar kuriem Saskaņai nav pa ceļam ne ar tankiem, ne ar tačkām...

Un tādos politiskās katarses brīžos nav pat svarīgi, ko tu, būdams vēl tikai deputāts vai ministrs, esi teicis un vai to atceras tavi šābrīža politiskie draugi. Bet tu esi teicis, lūk, ko: Saskaņas līdera Nila Ušakova parakstīšanās par krievu valodu kā otru valsts valodu ir nožēlojama rīcība. Ak, jā, tas bija tālajā 2012. gadā. Un tas viss ir «nodzēsies», jo šodien tu apgalvo, ka Latvijas stagnācijas galvenais cēlonis ir Saskaņas neiesaistīšana valdībā.

Kurā brīdī jūs bijāt patiess, Dombrovska kungs?