arrow_downwardIvars Zariņš / Viedokļi

Kā humora un fantastikas žanra cienītājs ar interesi iepazinos ar Arņa Kluiņa daiļrades pēdējo veikumu – “Ivars Zariņš nolīgts sargāt, lai Valsts prezidents nelien pie energouzņēmumu vadītāju algām. “ – skat. šeit

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Lai arī kā kāds vēlētos pasniegt notikušo, kā “negadījumu”, tas drīzāk bija tieši otrādi – negadījuma novēršanas pasākums.

Jau atkal politiskajā darba kārtībā kā vasaras tveicē visus nogurdinājis dundurs ir atgriezies OIK – Saeimas darba kārtībā atkal ir kārtējie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kas tiek pasniegts kā kārtējais apņēmīgais mēģinājums cīnīties ar OIK afēru – izbeigt to! Kā ir īstenībā, kas patiesībā notiek ap OIK afēru, kas sagaida Latvijas sabiedrību?

Nenoliedzami, ka valstij ir jārīkojas, lai mazinātu COVID19 vīrusa radītās sekas uz tautsaimniecību. Taču nepietiek tikai ar labiem nodomiem (vēl jo vairāk – ne tikai ar labiem nodomiem. Par to vēlāk...). Ir svarīgi, lai šie nodomi tiktu pareizi īstenoti. Citādi vietā ir teiciens- “ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli”, un diemžēl to var attiecināt arī uz šo nu jau Saeimā apstiprināto valdības piedāvāto pasākumu plānu.

Jau pavisam drīz - 23. janvārī, Saeima galīgajā lasījumā lems un debatēs par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL). ETL ir likums, ar kuru tika radīts OIK – valsts atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai. Pateicoties ļoti savdabīgajam regulējumam šajā likumā, kurš deva pilnīgu rīcības brīvību šīs sistēmas izveidē, tika radīta lielākā un ilgstošākā afēra Latvijas vēsturē, tā jau ir izmaksājusi visai sabiedrībai vairāk kā 2 miljardus eiro, un tas vēl nebeigsies - mums visiem vajadzēs turpināt to apmaksāt. Pretēji politiķu publiski dotajiem solījumiem.

Pašlaik notiekošais mūsu valstī ir satraucošs vairāku iemeslu dēļ, un neizbēgami novedīs pie pārmaiņām, kas nozīmīgi ietekmēs mūsu valsts un tautas tālāko likteni (par to tālāk). Pozitīvi vai negatīvi – tas būs atkarīgs no mums pašiem, no mūsu izdarītajām izvēlēm.

Marks Tvens ir teicis – “ja vēlēšanām būtu kāda nozīme, viņi neļautu mums to darīt”. Šoreiz runa būs par Valsts prezidenta vēlēšanām.

Ir pagājis 31.marts. Kā jau tas bija viegli paredzams, nekādi brīnumi nav notikuši – 32.marts nav iestājies un arī OIK nav atcelts. Saistībā ar Saeimas pieņemto lēmumu 10.janvārī, kas paredzēja OIK atcelšanu no 31.marta, pēc būtības nav izdarīts vispār nekas – tikai sataisīta liela brēka un uzpūsts jauns dūmu aizsegs OIK afērai, lai varētu to turpināt.

Reaģējot uz publiski pausto ekonomikas ministra (EM) Arvila Ašeradena paziņojumu saistībā ar OIK atcelšanu:“Ja ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,”kā arī koalīcijas politiķu pausto gatavību pārtraukt OIK afēru pēc iespējas atrāk, Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) ir gatavs šādu rīcības plānu piedāvāt.

Latvijā jau vairāk nekā 22 gadus tiek sniegts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijā. Šāda valsts atbalsta sistēma ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību un līdz šim brīdim valsts atbalsta ietvaros virs tirgus cenas izmaksātā atbalsta apmērs jau sasniedz vairākus miljardus eiro un tā apmērs turpinās pieaugt vēl miljardos eiro. Tas būs jāturpina segt visai Latvijas sabiedrībai.

Nu jau kādu laiku ap OIK ir relatīvs klusums. Tas ir loģisks rezultāts, kas daudziem bija ļoti nepieciešams – pirmkārt jau valdošajai politiskajai elitei, un arī mēdijiem, kuri tos apkalpo, vai kuru eksistence ir atkarīga no šo varturu labvēlības. Tāpēc katra atmaskojoša ziņa par kādu no “OIK afēras” aspektiem tiek slāpēta vai apaudzēta ar gādīgi saražotām “viltus ziņām”, lai piesegtu kādam tik ļoti neērto patiesību.

Atbildīgās amatpersonas nāk klajā ar aizvien skaļākiem paziņojumiem saistībā ar “OIK afēru”. Tiem, kuriem nav zināmas šo paziņojumu aizkulises un rodas cerība, ka kaut kas beidzot var būtiski mainīties, aicinātu aizdomāties -  kāpēc tad tas netika darīts līdz šim, visu šos garos gadus, kad pie varas ir bijuši tie paši politiskie spēki, kas nu tagad to sola izdarīt?

Pavisam nesen plašu rezonansi sabiedrībā izpelnījās “Māja-kuģis” gadījums - savdabīgā būve, kas uzcelta jūras krastā Pāvilostas novadā. Acīmredzams absurds un netaisnības sajūta ir daudzu pirmā reakcija uz šo situāciju.

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK. Mēs to katrs redzam, maksājot savus elektroenerģijas rēķinus. 2016. gadā OIK maksājuma summa bija 237 miljoni eiro. Kopumā šī afēra mums jau ir izmaksājusi vairāk nekā miljardu eiro. Un, ja šai afērai ļaus tāpat turpināties, tad, saskaņā ar EM sniegto informāciju Eiropas Komisijai, kopējais OIK slogs, ko mums nāksies nomaksāt, būs apmēram 3,7 miljardi eiro. Tātad mēs ar šo OIK stāstu, vēl neesam pat pusē! Lūk, tā ir lielākā valsts izzagšana Latvijas vēsturē, salīdzinot ar kuru, “oligarhu sarunas” izskatās pēc tādu mazu puišeļu blēņošanās.

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.

Veselības aprūpe – valdības rūpju bērns? Šo trešdien “diskusijām par veselības aprūpes finansēšanu ir jāpieliek punkts” – tā nu ir solījis mums valdības vadītājs. Vai tas nozīmē, ka samilzušajām problēmām veselības aprūpē tiks pielikts punkts, vai tikai tiks pielikts punkts runāšanai par tām? Lai uz to varētu atbildēt, ir jāsaprot – par ko ir diskusija, un, kāpēc vispār tā ir sākusies?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis raksts nebūs “trendā”, kaut vai dēļ elementāras cieņas pret citas valsts pilsoņu demokrātiski izdarīto izvēli.

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas. Mūs kā patērētājus interesē, lai tas nodrošinātu iespēju izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu, un lai tirgus būtu pietiekami drošs – vienmēr būtu iespējams iegādāties gāzi sev vajadzīgajā apjomā.

Sen zināma un izmantota patiesība nu ir izlauzusies līdz plašākai sabiedrības apziņai - pakļaut valstis un tautas, pārdalīt tām piederošos labumus, var ne tikai ar zobeniem vai tankiem, bet arī daudz smalkāk – manipulējot ar informāciju var iedarboties uz cilvēku apziņu tikpat efektīvi kā, izmantojot rupju varmācīgu spēku. Turklāt mūsdienu informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas un sabiedrības teju narkotiskā atkarība no sociālajiem tīkliem un ziņu portāliem paver iespēju gandrīz jebkuram (vai caur jebkuru) palaist procesu analoģisku masu iznīcināšanas ieroču pielietošanai, protams, atkarībā no tā, vai ir izdevies atrast (vai arī kāds to ir pateicis priekšā…) vajadzīgo “pieejas kodu” Pandoras informācijas lādītei.

Šo trīs burtu savienojumu – OIK ( obligātā iepirkuma komponente, kuru apmaksājam ar saviem elektroenerģijas rēķiniem) nu zina gandrīz katrs. Diemžēl. Bet vai varēja būt savādāk? Kādēļ tā ir sanācis, un galvenais - kas mūs sagaida tālāk? Patiesībā tie visi ir savstarpēji pat ļoti saistīti jautājumi.