Juris Paiders

Šonedēļ, 13. un 14. jūnijā, norisinājās eirozonas nozīmīgākais finanšu tirgus notikums – Rīgā notika Eiropas Centrālās bankas Padomes sēde, kurā tika izskatīti jautājumi par eirozonas monetāro politiku. Lai gan Latvijā daudzi konspirācijas teoriju piekritēji ECB Padomes sēdi Rīgā šā gada jūnija vidū nekavējoties sasaistīja ar Latvijas notikumiem – gan Ilmāra Rimšēviča krimināllietu, gan šīs nedēļas lēmumu par ABLV bankas pašlikvidācijas sākšanu, tomēr konspirāciju teoriju fanāti ir jāapbēdina.
 
Jūnija sākums iezīmējās ar diviem globāliem notikumiem, kas, iespējams, liecina par noteikta vēstures laika posma beigām. Pirmais bija G-7 līderu samits. Par to tagad tiek ironizēts, ka šogad tas notika formātā 6+1, kurā Japāna, Lielbritānija, Kanāda, Itālija, Vācija un Francija bija no vienas puses, kopīgi konfliktējot ar ASV. Finālā sanāca fantastisks, vēl pirms dažiem mēnešiem neiespējams paradokss. ASV prezidents Donalds Tramps svētdien nespēja vienoties kopējā deklarācijā ar Japānas, Lielbritānijas, Kanādas, Itālijas, Vācijas un Francijas līderiem, bet jau otrdien spēja vienoties kopīgā deklarācijā ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu.
 
Lielie ģeogrāfiskie objekti – kalnu sistēmas, lielas upes vai jūras – Eiropā parasti nav tikai vienas valsts teritorijā. Jūru piekrastēs ir izvietojušās daudzas valstis, un jūru saimnieciska izmantošana vai jūras un jūras piekrastes ekoloģija Eiropā nav tikai vienas valsts problēma. Dažādu piekrastes valstu intereses var būt diametrāli pretējas.
 
4. un 5. jūnijā Tallinā notika Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas ikgadējais forums. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, foruma ietvaros notikusī Baltijas valstu un Polijas premjeru tikšanās pamatā tika veltīta, nevis slāpekļa koncentrācijas trendam Baltijas jūrā, bet gan kopējām problēmām un mēģinājumiem rast risinājumus jautājumos (Rail Baltic, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar ES elektrotīkliem u.c.), par kuriem ir domstarpības.
 
Viens no jautājumiem, kurā radikāli atšķiras ES un ASV pozīcijas, ir – kā veidot attiecības ar Irānu. Izraēla saskata Irānā vienu no lielākajiem savas drošības un nākotnes apdraudējumiem. Tieši Izraēlas lobiju ietekmē ASV prezidents Donalds Tramps izšķīrās vienpusēji pārtraukt kodolvienošanos ar Irānu, cenšoties panākt pilnīgu Irānas kapitulāciju tās militārā potenciāla attīstībā.
 
28. maijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu sākt procedūru, lai noteiktu visā Eiropas Savienībā vienreizējo plastmasas šķīvju un salmiņu, vates kociņu un daudzu citu plastmasas izstrādājumu izmantošanas aizliegumu.
 
Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Māris Kučinskis piekrita no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, lai LTV ziņu raidījumam Panorāma varētu nomainīt vadības pulti. LTV nolietotā pults ir jānomaina, jo tehnisko problēmu cēlonim, pēc Kučinska domām, ir «loģisks izskaidrojums».
 
23. maijā notika grāmatas Latvija un latvieši atvēršana vienkāršai publikai, jo izmeklētai publikai – ārvalstu vēstniekiem un Latvijā akreditēto ārvalstu vēstniecību darbiniekiem – grāmatu jau pirms divām nedēļām atvēra Valsts prezidents.
 
Sabiedrībā pazīstamu personu sašutumam par to, ka Latvijas politiskā elite izvairās pētīt un analizēt pašreizējos procesus, ir nozīmīgs pamats. No 2016. gada vidus Ekonomikas ministrija vispār pārtrauca veikt aktuālo ekonomisko procesu analīzi.
 
24.maijā varējām vērot nebijušu notikumu Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli neapstiprināja Latvijas Bankas prezidenta izvirzītu kandidatūru.
 
Tālā 1995. gada sākumā Latvija dzīvoja banku krīzes gaidās. Kuru katru brīdi finanšu piramīdām – komercbankām, kas bija piesaistījušas iedzīvotāju depozītus par 60–90% gadā – bija jāizlaiž pēdējais gārdziens. Piesardzīgākie uzņēmumu vadītāji centās samazināt to summu, kas glabājās banku kontos (tolaik noguldījumu apdrošināšanas vispār nebija), bet valdība pieprasīja, lai visi iespējamie norēķini (tika pat īpaši aizliegts iemaksāt nodokļus skaidrā naudā) notiek tikai no komercbanku kontiem. Taču pat tas neglāba zaglīgos baņķierus. 1995. gada vasarā, kad banku krīze bija aizgājusi plašumā, Latvijā bija vairāki rajoni, kuros vairs nebija neviens bankas – visas pirms tam atvērtās aizgāja pa skuju taku, bet jaunas vēl nebija atvērušās. Laikraksts Dienas Bizness tolaik pat ierosināja uz attiecīgo rajonu robežas izvietot plakātu: «Jūs iebraucat no komercbankām brīvā teritorijā!»
 
Pagājušajā nedēļā tika publiskoti asociētā profesora Arņa Saukas vadībā iegūtie Rīgas Ekonomikas augstskolas Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs rezultāti, no kuriem izrietēja, ka Latvijā 2017. gadā ēnu ekonomikas lielums procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) bija 22% un, salīdzinot ar 2016. gadu, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir pieaudzis par 1,3% procenta punktiem.
 
Daudzu paaudžu ekonomisti, sākot no Ādama Smita 18. gadsimtā līdz pat 21. gadsimta ekonomistiem un politiķiem, ilgus gadus lauzīja galvas par to, kas būtu jādara, lai veicinātu sabiedrības labklājību. Diemžēl ideāla recepte tā arī netika iegūta. Taču tas bija tikai līdz šai nedēļai.
 
Pieņemsim, ka vienam Latvijas iedzīvotājam ir uzkrāti 10 000 eiro, kurus viņš ir ieplānojis tērēt vecumdienās. Šo naudu varētu iemaksāt vienā no trešā līmeņa pensiju fondiem, bet, kā liecina INDEXO veiktais pētījums (https://indexo.lv/UDA/), Latvijas privāto pensiju fondu atļautie administratīvie izdevumi ir visdārgākie starp OECD valstīm.
 
Gaidāms, ka šodien, steidzamības kārtā pieņemot grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, noslēgsies viens nozīmīgs posms Latvijas ekonomikas izaugsmes un valsts attīstības koncepcijā.
 
Naktī no 13. uz 14. aprīli ASV, Francijas un Lielbritānijas bruņotie spēki īstenoja raķešu triecienu pret Sīriju. Uzreiz pēc tam ASV prezidents sniedza paziņojumu, ka uzdevums ir izpildīts. ASV armijas vadība demonstrēja satelītu uzņēmumus ar objektu izskatu pirms un pēc trieciena. Savus paziņojumus izplatīja arī Krievijas armijas vadība, kuras pārstāvis apgalvoja, ka 70% izšauto raķešu pārtvēra Sīrijas pretgaisa aizsardzības sistēma.
 
Latvijas veiksmes stāsts par nebeidzamu un neapturamu ekonomisko augšupeju atkal sadūrās ar ekonomisko realitāti. Viena no Latvijas svarīgākajām eksporta nozarēm – tranzīta pārvadājumi – uzrāda nozīmīgu samazinājumu.
 
Bija laiks, kad Neatkarīgā bija vienīgais medijs Latvijā, kas izteica kritiku par to, kā Latvijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķina inflāciju, IKP un citus svarīgus politiski jutīgos ekonomikas rādītājus.
 
Pirms pāris nedēļām ar lielu novēlošanos izlasīju Antonija Bīvora grāmatu par Spānijas pilsoņu karu (Antony Beevor, The Battle for Spain: The Spanish Civil War 1936–39). Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad grāmata nāca klajā, šķita, ka tā var tikai apmierināt ziņkāri par tiem Spānijas pilsoņu kara faktiem, kuri padomju laikā dzīvojošajiem nebija pieejami dēļ cenzūras aizliegumiem.
 
Nerezidentu banku kontu apkalpošanas pārtraukšanas tiešās ekonomiskās sekas būs aptuveni pusmiljarda eiro finanšu pakalpojuma eksporta zudums, taču, tā kā nerezidentu kontu apkalpošana ir cēlonis daudzu citu pakalpojumu eksportam, kopējās finanšu sekas, pilnībā atsakoties no nerezidentu kontu apkalpošanas, radīs pakalpojumu eksporta samazinājumu par aptuveni vienu miljardu eiro.
 
Šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka Latvijā tiek gatavota jauna, vismaz miljardu eiro liela korupcijas shēma, lai ar milzīgiem ienākumiem apgādātu koruptīvo uzņēmumu maksātnespējas administratoru un likvidatoru klanu.
 
Daudzus notikti samulsināja ziņa, ka tikai 16 no 28 ES dalībvalstīm pievienojās diplomātiskajam karam pret Krieviju pēc dubultspiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanas 2018. gada 4. martā.