Kā jūs domājat, kas sabiedriskās televīzijas jomā ir pats aizliegtākais paņēmiens? Filmēt ar slēpto kameru liela mēroga kontrabandas vai korupcijas noziedzīgos nodarījumus? Neuzminējāt vis!
Atbilstoši LTV radošās komanda izpratnei visaizliegtākais paņēmiens ir doties ar filmēšanas grupu, lai veiktu ar intervējamajiem saskaņotu reportāža no Kanāriju salām, kur ziemas pavada un zaļi uzdzīvo zviedru bagātākie pensionāri. Šādi secinājumi radās, vērojot LTV raidījumu Aizliegtais paņēmiens 27. marta vakarā, kurš bija iecerēts kā «speciālais veltījums visiem tiem darba devējiem, kas savus darbiniekus nolemj nabadzīgai nākotnei». TV ekrānos varēja vērot, kā zviedru pensionāri aukstāko sezonu pavada siltajās Āfrikas piekrastes salās, baudot lielo pensiju augļus. Morāle - ja visi Latvijas darba devēji būs atbildīgi, visi darba ņēmēji prasīgi un apzinīgi, tad ikviens no Latvijas pensionāriem nākotnē varēs pusgadu katru gadu nedzīvot Latvijā, bet zvilnēt Atlantijas okeāna silto ūdeņu pludmalē.
Diemžēl man Latvijas ļaudis ir jāapbēdina.
Tie, kas jau šobrīd Latvijā saņem pensijas 3000 eiro mēnesī un vairāk (Latvijā viena persona saņem 19 000 eiro mēnesī lielu pensiju), to var atļauties jau pašlaik, bet lielākā daļa no Latvijas nākotnes pensionāriem katru gadu pusgadu dzīvot Kanāriju salās nevarēs atļauties nekad, neatkarīgi no tā, vai tālākā nākotnē no Latvijas vidējām algām tiks vai netiks maksāti visi sociālie maksājumi.
Vispirms - Latvija un Zviedrija atšķiras pēc vidējā algas lieluma. Pirms nodokļiem vidējā alga Zviedrijā ir četras līdz piecas reizes lielāka nekā vidējā alga Latvijā. Tā ir pavisam cita bāze, no kuras veidot uzkrājumus un plānot nākotnes izdevumus.
Nākotnē, kad arī Latvijā vidējās algas būs piecas reizes lielākas nekā pašlaik, tad mēs dzīvosim tikpat bagāti kā zviedri šobrīd un daļa no Latvijas pensionāriem baudīs tikpat skaistas vecumdienas, kā to jau tagad dara daļa no Zviedrijas pensionāriem.
Ievērojiet! Nevis visi, bet tikai daļa no Zviedrijas pensionāriem bauda tās skaistās vecumdienas, par kurām tā jūsmo LTV propagandas raidījumu vadītāji.
Zviedrijā ir plaši pieejama statistika visdažādākajos griezumos (www.statistikdatabasen.scb.se). Pašlaik Zviedrijā dzīvo aptuveni 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 2 miljoni ir vecāki par 64 gadiem. Varam pieņemt, ka Zviedrijā ir vairāk nekā 2 miljoni pensionāru. Vai ikviens Zviedrijas pensionārs var pusgadu dzīvot siltākās zemēs katru gadu?
Atbilde ir strikts nē! No visiem zviedriem, kas ir vecāki par 75 gadiem, katram ceturtajam vispār nav pieejams vieglais auto. Tāda nav nedz viņam, nedz ģimenē, kurā viņš dzīvo.
Bagātajā Zviedrijā ir strādājošie, kas no algas var novirzīt 500 eiro katru mēnesi nākotnes uzkrājumiem (privātiem pensiju fondiem). Taču ievērojama daļa no zviedriem ir spiesti iztērēt visus ienākumus, lai segtu ikdienas izdevumus. 2015. gadā Zviedrijā katrs ceturtais vīrietis vecuma grupā starp 25 un 35 gadiem nevarēja veidot uzkrājumus un bija spiests ikdienas izdevumiem iztērēt visus ienākumus. Iespēju veidot uzkrājumus nosaka ne tikai algas lielums, daudz lielāka nozīme ir daudzu paaudžu laikā uzkrātās bagātības sadalījumam.
Gan Zviedrijā, gan Latvijā cilvēki tikai likuma priekšā ir vienlīdzīgi. Realitātē tie atšķiras pēc iepriekšējās paaudzēs uzkrātās bagātības apjoma. Latvijā cilvēku skaits ar lielu uzkrātās bagātības apjomu ir daudz, daudz mazāks nekā Zviedrijā. Zviedrijā (un arī Latvijā) strādājošie, kas nāk no ģimenēm ar ļoti augstu uzkrātās bagātības lielumu (jau ir māja Floridā, visi kredīti par īpašumiem samaksāti utt.), var atļauties katru mēnesi uzkrāt 500 eiro un tā darīt 30 gadus no vietas. Tie, kuriem darba mūžs sākas bez lielas bagātības uzkrājuma, ievērojamu daļu no algas tērēs, lai maksātu īri vai kredītus par mājokli. Šie ļaudis gan Zviedrijā, gan Latvijā dzīvos no rokas mutē, un viņu vecumdienas būs atkarīgas tikai no vispārējās pensijas, kuras maksimālā likme Zviedrijā (personām ar 40 gadu darba stāžu) būs aptuveni ceturtā daļa no vidējās algas valstī.
Iztikšana ar 15 tūkstošiem dolāru gadā Zviedrijas dārdzībā nav viegla, tāpēc Zviedrijas valsts kompensē līdz pat 93% no mazturīgo pensionāru komunālajiem maksājumiem.
LTV uzbūra ilūziju, ka teju vai visi zviedru pensionāri vecumdienas pavada vienās ballītēs un izšķērdīgos priekos, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, ja no viņa vidējās algas (631 eiro liela neto mēnešalga 2016. gadā) tiks maksāti visi nodokļi, varēs vecumdienās brīvi plivināties pa pasauli un dzīvot vienos priekos.
Pat tad, ja visi Latvijas darba devēji rīkosies sociāli atbildīgi, bet visi Latvijas darba ņēmēji pieprasīs visu nodokļu nomaksu, mūsu iedzīvotājiem nav un tuvāko paaudžu laikā nebūs Zviedrijā uzkrātās bagātības apjoma, un mums ir piecas reizes mazāki vidējie strādājošo ienākumi. Viena gadsimtā laikā izveidojošos bagātības plaisu starp bagāto Eiropu un Latviju esošo politiķu vadībā mēs nespējam pārvarēt pat vienas paaudzes (25 neatkarības gadu) laikā. Tāpēc apgalvot, ka šī plaisa tiks noteikti pārvarēta nākamo 25 gadu laikā, var tikai naivi sapņotāji un privāto pensiju fondu algoti reklāmas aģenti.
