Nevienlīdzības veicināšanas reforma

F64
  • F64
1 / 1

Lai neviens nepagūtu atjēgties, Finanšu ministrija ļoti steidzīgi nosūtīja steidzīgai saskaņošanai visām nozaru ministrijām, kā arī valdībai pietuvinātajām lobiju organizācijām valsts nodokļu politikas pamatnostādņu (2018.–2021. gadam) projektu, lai jau 28. aprīlī to varētu izskatīt valdības ārkārtas sēdē.

Reforma ir konstruēta tā, lai tās rezultāti būtu patīkami Latvijas politiski nozīmīgākajām personām. Ieplānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazinājums, t.s. neapliekamā minimuma palielināšana, solidaritātes nodokļa atcelšana un sociālo maksājamu griestu ieviešana ir soļi, kas ievērojami uzlabos stabilu un lielu algu saņēmēju reālos ienākumus. Tiesa, attiecīgais «kukulis» Latvijas bagātajiem ir jānorij komplektā ar ievērojamu akcīzes nodokļa pieaugumu un visai savdabīgu regulējumu uzņēmuma ienākuma nodokļa efektīvās likmes aprēķināšanā. Publiski tiek stāstīts, ka Latvija pāries uz t.s. Igaunijas peļņas nodokļa modeli, bet patiesībā, piesedzoties ar Igauniju, koalīcijas līderi tā izmainīs ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā ienākuma bāzi, ka kopējie uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi pat pieaugs. Ir uzņēmumi, kuriem pārmaiņas dos noteiktus ieguvumus. To pārstāvji publiski slavē Finanšu ministrijas nodokļu reformas projektu un sola noteiktu atbalstu, ja tik talantīga finanšu ministre piekritīs pretendēt uz Ministru prezidenta amatu, nomainot visai bālo Māra Kučinska valdīšanu.

Savukārt to uzņēmumu pārstāvji, kuriem Danas ReizniecesOzolas piedāvātās reformas nozīmē ievērojamu nodokļu nastas pieaugumu, savus aprēķinus izplata slepeni, piesargājoties no varas un visspēcības apziņā strauji augošās pagaidām gan vēl tikai finanšu ministres iespējamās atriebības.

Kamēr pie varas esošie tīksminās par to, cik ievērojami pieaugs nodokļu ienākumi pēc reformas, tikmēr Igaunijas vara struktūras pārstāvji nesnauž un ļoti neuzkrītošā formā aicina Latvijas lielākos privātos uzņēmumus, kuriem Danas Reiznieces-Ozolas reformas sekas būs ļoti neizdevīgas, pārcelt ražošanu vai vismaz centrālos birojus uz Igauniju, piesolot patiešām Igaunijas modeli, nevis Igaunijas modeļa surogātu.

Ja runājam par vienkāršiem iedzīvotajiem, tad tiem Danas ReizniecesOzolas bīdītā reforma nekādus papildu ienākumu ieguvumus nedos. Zemo algu saņēmējiem ar vairākiem apgādājamajiem pēc reformas dzīves līmenis pazemināsies. Zemajām algām neapliekamā minimuma sliekšņa palielināšana ienākumus nepaaugstinās, bet akcīzes nodokļa pieaugums (īpaši degvielai) izraisīs ievērojamu cenu kāpumu, pazeminot dzīves līmeni.

Līdz ar to Danas ReizniecesOzolas inicētā nodokļu reforma veicinās nevienlīdzības pieaugumu. Pēc tik elegantas reformas plaisa starp Latvijas iedzīvotāju nabadzīgāko un bagātāko daļu pieaugs vēl lielāka. Ja valdības politikas mērķis ir veicināt nabadzīgāko iedzīvotāju aizceļošanu, tad jānovēl tā turpināt! Ar šādām reformām mērķis tiks sasniegts!

Paradoksālā kārtā, bet nodokļu reformas projekts, kuru par 300 000 eiro izstrādāja Pasaules Bankas eksperti (ieviešot trīs līmeņu iedzīvotāju nodokļa likmes skalu - 19%, 23% un 33%, kura tiktu apvienota ar neapliekamo minimumu), patiešām risinātu gan nevienlīdzības, gan valsts budžeta ieņēmumu jautājumu.

Tomēr šāda reforma nav patīkama Latvijas lielāko algu saņēmējiem, īpaši Latvijas Bankas darbiniekiem, kuriem, ieviešot Pasaules Bankas ekspertu piedāvātās iedzīvotāju nodokļa likmes, reālie ienākumi pēc nodokļiem samazināsies par 10%. Kas nav izdevīgi Latvijas Bankas darbiniekiem, nav izdevīgi Latvijas valstij! Nav jābūt pārsteigumam, ka Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste momentā aicināja Pasaules Bankas ekspertu projektu vispār neapspriest, jo tas neesot aktuāls.

Ja ir taisnība Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājam, tad ir notikusi 300 000 eiro izšķērdēšana. Tik milzīga nodokļu maksātāju nauda ir notrallināta par nevajadzīgu dokumentu! Faktiski tas ir līdzvērtīgi aicinājumam ģenerālprokuroram sākt kriminālprocesu pret visiem, kas no Finanšu ministrijas puses parakstīja bezjēdzīgo un nevajadzīgo līgumu ar Pasaules Banku.

Lai labāk ir kriminālprocesi pret Finanšu ministrijas darbiniekiem nekā debates par iespēju aplikt Latvijas Bankas darbinieku lielās algas ar 33% nodokli!

Izskatās, ka tieši Latvijas Bankas eksperti nodokļu reformu bīda atbilstoši savām personīgajām interesēm (savas kabatas piepildījumam), nevis vērtējot vispārējo labumu.



Komentāri [29]

 
...
Jāatceļ Nekustamā Īpašuma Nodoklis vienīgajam ģimenes īpašumam. Nevajag nekādas ''algas reformas'' nodokļu jautājumos! Tos 3% ''ziedojiet'' pašvaldībām ... Atceļot nekustamā īpašuma nodokli latviešu tauta nebūs vairs vergu tauta! ... nevajadzēs uzturēt partokrātisku birokrātiju ...
30.aprīlis, 12:59 Atbildēt
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
26.aprīlis, 15:48 Atbildēt
Džoks
Ak, Jāzep, Jāzep! Nekutini mani
un nevelc nost man zīda kombinē
26.aprīlis, 13:40 Atbildēt
Skatīt visus 29 komentārus >

Viedokļi Vairāk >

Kaut kas traks!