Izaugsmes skumjā matemātika
 
©F64

Pirmajā maijā apritēja 13 gadu, kopš Latvija ir ES dalībvalsts. Jubilejas brīdis ir labs laiks, lai novērtētu, kādi rezultāti ir sasniegti, kā norisinās tuvināšanās ES līmenim un cik liels pamats ir valdības optimismam par Latvijas gaidāmo straujo ekonomikas izrāvienu, kuru mums sola nodokļu reformas arhitekti.

2004. gadā, kad Latvija pievienojās ES, mēs, vērtējot pēc IKP faktiskajās tirgus cenās uz vienu iedzīvotāju, bijām visnabadzīgākā no tā laika ES dalībvalstīm. Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijas reālais IKP tirgus cenās uz vienu iedzīvotāju 2005. gadā bija 6100 eiro, kas bija 26% no ES vidējiem rādītājiem. Līdz 2008. gadam Latvija jau bija nedaudz samazinājusi atpalicību no ES vidējiem rādītājiem. 2008. gadā, vērtējot pēc IKP faktiskajās tirgus cenās uz vienu iedzīvotāju, Latvija sasniedza 43% (11,3 tūkstoši eiro) no ES vidējā līmeņa. Kaut arī 2009. un 2010. gadā Latvijas ekonomisko rādītāju lejupslīde norisinājās daudz straujāk nekā citās ES dalībvalstīs, tomēr 2016. gadā Latvijas IKP faktiskajās tirgus cenās uz vienu iedzīvotāju jau bija 44% (12,8 tūkstoši eiro) no ES vidējiem rādītājiem.

Lai kā, bet Latvija uzrāda noteiktu progresu un kaut nedaudz, bet tuvinās ES līmenim. Ne visām valstīm tas bija pa spēkam. Itālija, Spānija, Kipra, Grieķija un Portugāle 2005. gadā bija tuvāk ES vidējam līmenim, nekā tās ir pašlaik. Šīs valstis nevis tuvinās ES vidējam līmenim, bet gan arvien vairāk un vairāk no tā atpaliek.

Salīdzinot 2016. gadu ar 2008. gadu, ir jāsecina, ka šajā laikā tuvināšanās ES līmenim ir apstājusies jau četrām Austrumeiropas valstīm. Slovēnija, Čehija, Ungārija un Horvātija 2008. gadā bija tuvāk ES vidējam, vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju, nekā pašlaik. Vērtējot jaunākās tendences, Slovēnija, Čehija, Ungārija un Horvātija nevis tuvinās ES vidējam līmenim, bet no tā arvien vairāk atpaliek.

Vienīgā valsts, kas ir uzrādījusi nozīmīgu progresu, ir Malta. Saglabājoties esošajām tendencēm, Malta varētu ES vidējo līmeni, rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās, sasniegt aptuveni 8 līdz 10 gadu laikā.

Ja turpmāk IKP uz vienu iedzīvotāju augs tikpat straujos tempos, kā tas bija starp 2005. un 2016. gadu, tad Igaunija un Slovākija ES vidējo varētu sasniegt 26 gados. Lietuvai būs nepieciešami nākamie 30 gadi, Latvijai - 34, Rumānijai - 58 Polijai - 67, bet Bulgārijai - 89 gadi.

Taču, ja tik strauja izaugsme neizdosies, ja izaugsme būs, bet IKP uz vienu iedzīvotāju augs atbilstoši tam pieaugumam, kāds bija novērots laika posmā no 2008. līdz 2016. gadam, tad Igaunija ES vidējo varētu sasniegt 47 gados, Lietuvai būs nepieciešami nākamie 57 gadi, Slovākijai - 84, Bulgārijai - 172, Rumānijai - 175, Latvijai - 364, bet Polijai - 435 gadi.

Saglabājoties tādiem ekonomiskās izaugsmes un attīstības tempiem, kādi tika novēroti no 2008. līdz 2016. gadam, Latvijai, lai apsteigtu ES 28 dalībvalstu vidējos rādītājus, būs nepieciešami nieka 365 gadi. Tas nav daudz, salīdzinot ar mūžību.

Skrienot kādam pakaļ, atpalicējs pa priekšu skrejošo var noķert divos gadījumos - ja iedzinējs skrien ātrāk vai arī tad, ja priekšā skrejošais skrien lēnāk, vai vēl labāk, ja priekšā skrejošais paklūp un nokrīt.

Latvijai ir iespējams sasniegt ES vidējos rādītājus daudz ātrāk, bet tikai tajā gadījumā, ja lielākajās ES ekonomikās - Vācijā vai Francijā - atgadīsies kāda ekonomiska katastrofa, notiks pilnīgs kolapss, kas izraisīs šo valstu IKP dramatisku lejupslīdi. Tad gan Latvija ļoti strauji pietuvosies ES vidējiem rādītājiem, negaidot simtiem gadu. Lielu palīdzību Latvijas valdības uzstādījumam ātri sasniegt ES vidējos rādītājus jau sniedza Lielbritānija.

Jau 2020. gadā no ES vidējās izaugsmes aprēķiniem tiks izslēgts Lielbritānijas pienesums. Tā kā 2016. gadā Lielbritānijas daļa, rēķinot vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, bija 24% virs ES vidējā, tad no 2020. gada ES vidējais nosēdīsies tik strauji, ka Latvijas iedzenamais laiks, lai sasniegtu ES vidējo, samazināsies teju vai par pusgadsimtu! Bez Lielbritānijas Latvijai ES vidējo līmeni sasniegt jau būs daudz vieglāk. Tāpēc neizpratni izraisīja Latvijas valdošo partiju sajūsmas spiedzieni par to, ka Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja baņķieris Emanuels Makrons. Ja uzvarētu izolacioniste Marina Lepēna, tad varbūt Latvijai izdotos pietuvināties ES vidējam līmenim daudz, daudz straujāk. Ar Emanuelu Makronu Francijas vadībā Latvijai tomēr nāksies paciesties nākamos 300 gadus, pirms tiks sasniegts ES vidējais līmenis.