Latvijas mediju vidē ir noticis neticamais. Žurnālists Lato Lapsa ir pārbaudījis žurnāla Ir izdevēja sniegtās ziņas par Twitter konta sekotāju skaitu, novērtējot šī skaita kvalitāti, balstoties uz birdsonganalytics.com veikto sociālo tīklu profilu analīzi. Rezultāti neglaimo par Ir izdevēja godaprātu.
Ne vienmēr nozarēm ir izdevīgi paust patiesību par nozares problēmām un izaicinājumiem. Dažkārt ilgstoši ir apstākļi, kad ērtāk ir klusēt un neatmaskot melus, lai nenonāktu konfliktos ar ietekmīgiem nozares spēlētājiem. Viena no šādām problēmām ir mediju auditorijas mērījumi. Kā liecināja Latvijas ietekmīgākā auditorijas mērītāja sagatavotā informācija, 2015. gadā Latvijā viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 10 minūtes dienā, kas bija par 1 minūti vairāk nekā 2014. gadā. Kad šo skaitli saskaita kopā ar radio auditorijas mērījumu («Saskaņā ar TNS regulārā radio auditorijas pētījuma 2015. gada rudens perioda rezultātiem viens radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 256 minūtes jeb 4 stundas un 16 minūtes, kas ir par 3 minūtēm mazāk nekā vasaras periodā»), tad iegūstam rezultātu, ka viens Latvijas iedzīvotājs vidēji 9 stundas un 26 minūtes katru dienu klausās radio vai skatās TV. Atgādināsim, ka diennaktī ir 24 stundas, kuru laikā cilvēkiem tā kā būtu arī jāstrādā un jāguļ. Kad saliek kopā visus auditoriju mērījuma datus, reklāmdevēji kļūst pārlaimīgi, bet tad rodas pamatots jautājums. Ja vidējais Latvijas iedzīvotājs katru dienu deviņas stundas diennaktī skatās TV un klausās radio, tad pa kuru laiku vidējais Latvijas iedzīvotājs seko tvītiem Ir profilā, lieto internetu, spēlē datorspēles, zvana ar mobilo, sūta SMS, lasa presi un grāmatas, skatās filmas straumējot, apmeklē teātri un kino, klausās mūziku bez radio, runā ar tuviniekiem, nodarbojas ar higiēnas procedūrām, flirtē, strādā, brauc transportā, mācās, guļ, apmeklē sporta spēles, koncertus, ceļo, sporto vai vienkārši pastaigājas utt.?
Auditoriju mērījumus pērk reklāmas aģentūras, tos pērk mediji, lai rādītu saviem klientiem. Uz to pamata NEPLP un Valsts Kultūrkapitāla fonds sadala valsts pasūtījumu miljonus. Šeit savijas dažādas intereses, kuru dēļ par neatbilstību visi zina, bet klusē.
Vēl lielākas nejaucības ir, plātoties ar klikšķu skaitu un sociālo tīklu auditorijām. Interneta reklāmu lielā priekšrocība, salīdzinot ar tradicionālajiem medijiem, ir ideja noteikt reklāmas cenu proporcionāli to aplūkojošo (ieklikojušo) cilvēku skaitam. Kena Makartija ideja par klikerēšanu (clickthrough) tika pieņemta 1994. gadā. Jo vairāk saklikēs reklāmas baneros, jo lielāku rēķinu var piesūtīt reklāmas devējam. Tikai - kā izskaidrot, ka kliku miljoni neparādās reālos preces pirkumos? Lai novērtētu, cik efektīvs ir kliks kā reklāmas maksas mērītājs, ir veikti vairāki pētījumi, kuru laikā atklājās, ka klikerēšanas dati tiek masveidā viltoti.
Par Facebook ir izteikta kritika par to, ka 80% kliku nāk no viltus profiliem (botiem) un notiek laiku falsifikācija. 2014. gadā Austrālijas filmu producents Dereks Millers publiskoja (2,5 miljoni skatījumu) pētījumu par to, kā, samaksājot tikai 50 dolārus, laiku skaits pieaug no 2000 līdz 70 000, bet nepieaug šārēšanas, linkēšanas un komentāru skaits. No tā viņš secināja, ka pie Facebook reklāmdevēju vajadzībām ir izveidota laikēšanas ferma.
Uzņēmums Chartbeat (Tony Haile, What You Think You Know About the Web Is Wrong, time.com, March 9, 2014) veica sava trafika analīzi (2 miljardi lapu, 580 000 rakstu 2000 vietņu). 55% no lietotājiem mājaslapā uzkavējās ne ilgāk par 15 sekundēm. Visi šie kliki nozīmē, ka raksti nav lasīti un reklāmas nav iepazītas.
Pētījuma secinājums bija - ir jēga vērtēt tikai tos klikus, kuri attiecīgajā lapā uzkavējas ilgāk par trim minūtēm.
Tradicionālajiem medijiem klientu skaitu ierobežo abonēšanas vai pārdošanas apjomi, kas arī nosaka auditorijas lielumu. Maksas klientu skaits ir proporcionāls naudas ienākumiem.
Tradicionālajā biznesā ir jāskaidro investoriem par pieaugošajām izmaksām, lai vienkārši noturētu klientu skaitu nemainīgu. Mobilo telefonu sakaru nozarē ir brīži, kad gada laikā 40% klientu nomaina operatoru. Ir nepārtraukti jāreklamējas, jāpiedāvā jauni viedtālruņi par pusvelti, lai tikai noturētu klientu skaitu.
Savukārt sociālie tīkli rēķina tikai lietotāju skaitu, un tas rada nemitīgu lietotāju skaita pieauguma ilūziju. Tas, ka simti miljonu Facebook vai Twitter lietotāju, iegājuši tīklā, paspēlējas ar jauno rotaļlietu pāris mēnešus un pēc tam to aizmirst un apmeklē savu profilu tīklā labi ja reizi mēnesī, tiek noklusēts.
Varbūt ir laiks pārtraukt ticēt interneta trafika meliem un interneta resursu vērtēt nevis pēc lietotāju skaita, bet vērtēt visu klientu patērēto laiku attiecīgajā vietnē.
