Daudzus notikti samulsināja ziņa, ka tikai 16 no 28 ES dalībvalstīm pievienojās diplomātiskajam karam pret Krieviju pēc dubultspiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanas 2018. gada 4. martā.
Vecākās paaudzes lasītāji noteikti atceras, kā padomju laika filmās par Otro pasaules karu tika attēloti vācieši. Iebrucēji tika rādīti kā stulbi, lempīgi nemākuļi, kas par naudu gatavai māti pārdot (Borisa Barneta (1902-1965) filma Izlūka varoņdarbs (1947) u.c.) vai kā pilnīgi neaptēsti, patoloģiski sadisti un slepkavas (Elema Kļimova (1933-2003) filma Ej un skaties! (1985) u.c.). Ar laiku jaunāka gadagājuma ļaudis uzdeva jautājumu - ja vācieši bija tikai stulbi, neaptēsti, smieklīgi un tik maniakāli sadisti, tad kā tie spēja iekarot gandrīz visu Eiropu un pusi no Krievijas Eiropas daļas? Kāpēc ar tik neaptēstiem stulbeņiem bija jākaro tik ilgi? Tāpēc PSRS līderis Leonīds Brežņevs manīja doktrīnu, nosakot, ka vācu okupanti kara filmās ir jārāda kā gudri un viltīgi pretinieki, kurus uzvarēt spēja padomju karavīru varonība. Šāda pieeja spilgti izpaudās Tatjanas Ļioznovas (1924-2011) filmā Septiņpadsmit pavasara mirkļi (1973), kurā nacistiskie noziedznieki tika attēloti kā gudri un viltīgi.
Līdzīgus principus, kādus komunisti savulaik izmantoja kara filmās, attēlojot vācu okupantus, tagad demonstrē globālie plašsaziņas līdzekļi un t.s. liberālā prese, attēlojot Krievijas prezidentu. Vladimirs Putins tiek attēlots kā neizmērojams ļaundaris, kurš ir pilnīgi aptaurēts savās naida izpausmēs, sadistisks indētājs, kurš iekrīt ekstāzē, tiklīdz kāds pārbēdzējs raustās pirmsnāves agonijā, saindēts ar viseksotiskāko ķīmisko ieroci.
Neidealizēsim Krievijas prezidentu! Vladimiram Putinam nav nekādu problēmu izteikt pavēli, kuras rezultātā, lai sasniegtu Krievijas interesēm atbilstošus mērķus, būs iespējami ļoti lieli cilvēku upuri. Vladimiram Putinam nebija problēmu dot pavēli lietot ķīmiskos ieročus (uzšķaudot uz tos aizliedzošajām konvencijām), ja tas bija nepieciešams Krievijas interesēm. Visticamāk, ka tieši Vladimirs Putins deva pavēli lietot ķīmiskos ieročus Maskavā 2002. gada oktobra beigās ķīlnieku krīzes laikā. Tolaik 40 čečenu kaujinieku Dubrovkas teātrī sagūstīja aptuveni 850 ķīlnieku, tostarp vairāk nekā simtu nepilngadīgu bērnu. Kaujinieki tik neitralizēti, teātra ventilācijas sistēmā ielaižot paralītiskas iedarbības gāzi, no kuras gāja bojā vismaz 130 ķīlnieku, bet daudzi, kas smagi saindējās, kļuva par invalīdiem. Dubrovkas teātrī izmantotā ķīmiskā ieroča formula Krievijā nav atslepenota. Tā kā incidentā cieta vairāki britu pilsoņi, no viņu drēbēm iegūto paraugu analīze tika veikta Lielbritānijā, un no tās varēja secināt, ka Krievijas rīcībā ir līdz tam nezināms aerosola veida ķīmiskais ierocis.
Vērtējot pilnīgi bezkaislīgi, Vladimiram Putinam nebūs problēmu dot pavēli lietot jebkura veida ieroci, kas ir Krievijas armijas rīcībā, ja viņš uzskatīs, ka tas atbilst Krievijas interesēm.
Taču uz jautājumu, vai Putins ir pilnīgi stulbs, mana atbilde ir nē! Vladimirs Putins ir ļoti bīstams un ļoti apņēmīgs pretinieks, kuru nevajag novērtēt par zemu.
Tomēr, kad notiek kāds noziegums, ir jānovērtē ne tikai tas, kādus dokumentus noziedznieki speciāli atstāj nozieguma vietā, bet arī tas, kam ir izdevīgas nozieguma sekas. Noziegums tika paveikts laikā, kad Krievijas prezidentam to vajadzēja vismazāk. Saindētais Sergejs Skripaļs ilgus gadus, līdz 2010. gadam, izcieta sodu Krievijas ieslodzījuma vietās. Krievijas varas struktūrām līdz šim nebija nekādu problēmu ieslodzījuma laikā likvidēt nevēlamu cilvēku. Tieši par šādu noziegumu ir slavenā Sergeja Magņitska lieta, kas pat šobrīd kalpo par pamatu sankcijām pret Krieviju. Ja Skripaļs patiešām būtu bīstams traucēklis Krievijas prezidentam, tad, visticamāk, viņš mirtu cietumā, nevis ar īpašu Putina dekrētu tiktu no atbrīvots no ieslodzījuma pirms cietumsoda termiņa beigām.
Noziegums ir īstenots formā, kad to nevar nepamanīt, un ar maksimāli iespējamo publicitāti slepkavības ieroča izvēlē.
Tomēr, vērtējot bezkaislīgi, 2018. gada marta sākumā nemākulīgi lietot ļoti bīstamu ķīmisko ieroci Eiropas Savienības un NATO dalībvalstī bija nevis Krievijas prezidenta, bet Krievijas prezidenta ģeopolitisko pretinieku interesēs.
Līdz ar to, ja vērtējam, kam ir izdevīgas nozieguma izraisītās sekas, iespējamie nozieguma pasūtītāji ir jāmeklē aprindās, kurām šobrīd ir vajadzīgs un kuras iegūst no Krievijas un Rietumu (ASV) konflikta eskalācijas. Diemžēl ieguvēji no konflikta ir atrodami ne tikai Maskavā - Putina pretinieku aprindās, bet arī Vašingtonā, Londonā un pat Kijevā.
Šobrīd Krievija tiek diplomātiski sodīta, nevis ņemot vērā drošus un pārliecinošus pierādījumus, bet tikai ticot Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas apgalvojumam par «augstu ticamību».
Neatkarīgi no tā, kurš no iespējamajiem aizdomās turamajiem spēkiem ir pastrādājis šo noziegumu, jāsecina, ka nozieguma izpildītājiem ir pieejami visletālākie aizliegtie ķīmiskie ieroči un Skripaļa indētājiem nav nekādu morālu problēmu lietot ķīmiskos ieročus Eiropas valstu pilsētās.
Mūsu visu interesēs ir noskaidrot patiesību, jo pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka nezināmie ir ieguvuši pieeju visletālākajiem masu iznīcināšanas ieročiem, kurus šie noziedznieki jau izmanto, lai izprovocētu globālu konfliktu vai jaunu pasaules karu.
