Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Viedokļi

ECB nav nevienā pusē Latvijas iekšējos konfliktos

© F64

Šonedēļ, 13. un 14. jūnijā, norisinājās eirozonas nozīmīgākais finanšu tirgus notikums – Rīgā notika Eiropas Centrālās bankas Padomes sēde, kurā tika izskatīti jautājumi par eirozonas monetāro politiku. Lai gan Latvijā daudzi konspirācijas teoriju piekritēji ECB Padomes sēdi Rīgā šā gada jūnija vidū nekavējoties sasaistīja ar Latvijas notikumiem – gan Ilmāra Rimšēviča krimināllietu, gan šīs nedēļas lēmumu par ABLV bankas pašlikvidācijas sākšanu, tomēr konspirāciju teoriju fanāti ir jāapbēdina.

ECB Padomes izbraukuma sēdes ir ļoti ilgstoši plānoti notikumi. Tās reizi gadā notiek kādā no eirozonas dalībvalstīm. Pērn šāda sēde notika Tallinā, bet nākamgad ECB Padome sapulcēsies Viļņā. Konspirāciju teorija par to, ka eirozonas centrālo banku vadītāji uz Rīgu sabrauca, lai atbalstītu kādu atstādinātu amatpersonu (vai lemtu par Latvijas čaulu uzņēmumu politikas pareizību), neapstiprinājās. Izlemjot rīkot ECB Padomes sanāksmi Rīgā, Latvijai tika izteikts pagodinājums, kas bija tieši saistīts ar Latvijas neseno pievienošanos eirozonai un varbūt netieši saistīts ar Latvijas neatkarības simtgadi. Diemžēl pagodinājuma medus mucai klāt bija darvas karote. Latvijas dalība ECB Padomes sēdē nebija pilnvērtīga, jo Latvijai ECB Padomes sēdē Rīgā nebija balsstiesību.

Tie, kas no Mario Dragi cerēja saņemt (līdzīgi kā no ASV amatpersonām) vadošus norādījumus par to, kā mums jārīkojas ar Ilmāru Rimšēviču un ABLV banku, jutās vīlušies.

Turklāt tas tika īpaši uzsvērts, tiekoties ar vairākiem desmitiem žurnālistu, kas pārstāvēja pasaules vadošos medijus, norādot, Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Razmusa nav ECB Padomes locekle. Tāpēc arī Zojas Razmusas dalība starptautiskā līmeņa preses konferencē aprobežojās ar pāris teikumiem, izsakot pateicības vārdus uz Rīgu atbraukušajiem eirozonas centrālo banku prezidentiem un Latvijas Bankas darbiniekiem par «pašaizliedzīgu pienākumu pildīšanu, nodrošinot ECB Padomes darbu Rīgā». Vēl pirms iespējamiem Latvija žurnālistu jautājumiem tika paziņots, ka ECB nekomentēs nevienu jautājumu saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanu, īpaši tāpēc, ka ir sakusies tiesvedība un ECB tiesvedību laikā komentārus nesniedz.

Tomēr šāds jautājums tika izteikts, tāpēc ECB prezidents Mario Dragi īpaši uzsvēra: «ECB šajā jautājumā nenostājas nevienā no pusēm.» Kā paskaidroja Mario Dragi, ECB tikai vēlas gūt pārliecību par pasākumiem, kas nepieciešami, lai ECB Padome varētu pienācīgi funkcionēt. Savukārt uz jautājumu par ECB attieksmi pret lēmumu atļaut ABLV bankai pašlikvidēties ECB viceprezidents Luiss Gindoss norādīja: tā kā ABLV banka ir likvidācijas procesā, uz to vairāk neattiecas ECB uzraudzība, bet procesam ir jānotiek atbilstoši vietējai likumdošanai, kura eirozonas dalībvalstīs ir atšķirīga. Latvijas likumdošana savukārt atļauj īstenot pašlikvidāciju, kas Eiropā neesot nekas neparasts.

Tie, kas no Mario Dragi cerēja saņemt (līdzīgi kā no ASV amatpersonām) vadošus norādījumus par to, kā mums jārīkojas ar Ilmāru Rimšēviču un ABLV banku, jutās vīlušies. ECB Padome Rīgā pulcējās ar pavisam citu un konkrētu mērķi - lemt par termiņiem, kādos ECB turpinās aktīvo aktīvu iegādes programmu un zemo eiro valūtas kredītu likmju politiku. Par šiem lēmumiem tad arī izteicās Mario Dragi: «Padome līdz 2018. gada septembra beigām turpinās neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardus eiro. Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās Padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 miljardiem eiro un pēc tam neto iegādes tiks pārtrauktas.» Mario Dragi paskaidroja, ka ECB galveno refinansēšanas operāciju procentu likme paliks 0,00 procentu līmenī, iespējas aizņemties eiro uz nakti joprojām būs par 0,25%, bet eiro noguldījumiem ECB uz nakti procentu likme būs negatīva (mīnus 0,40%). Mario Dragi: «Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada rudenim un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu inflācijas līmeņa attīstības turpmāku atbilstību pašreizējām noturīga inflācijas līmeņa korekcijas gaidām.»

Tās ir labas ziņas gan Latvijas uzņēmumiem, gan kredītu ņēmējiem, jo vismaz līdz nākamā gada vasarai eiro kredītu procentu likmes paliks zemā līmenī. Tiesa, ko sarunā ar presi vairākkārt uzsvēra ECB prezidents, attiecīgajā lēmumā ir iekļautas vairākas atrunas. Pirmkārt, šāds lēmums tiks pildīts atkarībā no ienākošās informācijas un, otrkārt, - lēmuma izpildes galīgie termiņi būs atkarīgi no vajadzības «nodrošināt stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam vidējā termiņā».

Kā paskaidroja Mario Dragi, atrunas ir nepieciešamas, jo zināma nenoteiktība par ES ekonomiskās attīstības prognozēm joprojām saglabājas.