Interneta tīklos jau ļoti intensīvi pašreklamējas priekšvēlēšanu politiskais izstrādājums, kas nosaucies par Attīstībai/Par!.
Jādomā, ka tuvāk vēlēšanām līdzīgus klipus un vēstījumus redzēsim arī televīzijā un presē. Šī ir partiju apvienība, kurā aprīlī kopā sagājušas partijas Kustība Par!, Latvijas attīstībai un Izaugsme. Apvienības logo ir četras melnas horizontālas svītras uz dzeltena fona. Pašlaik, laikam par godu pasaules čempionātam, uz logo parādījies arī melns hokejists. Apvienība pozicionējas kā jauns spēks iepretī vecajiem, kam nav sapņu un kas nespēj mainīties. Vecie dzīvojot uz citas planētas, kamēr Latvija atpaliek un cilvēki pamet valsti. Viņu vietā nākšot jauna politiskā paaudze ar pasaules pieredzi un labu izglītību. Apvienībai ir izdevies savās rindās iesaistīt virkni agrāk politikā nebijušu ļaužu - zinātniekus, uzņēmējus, tostarp arī mācītāju Juri Cālīti un rakstnieci Daci Rukšāni, kas atzinusies, ka zaudējusi «politisko nevainību», jo šī beidzot ir partija, kurā viņa cīnīsies par dzīvu mežu un zaļu zemi.
Tas viss būtu brīnišķīgi un skaisti. Pēc jaunām asinīm politikā vienmēr ir pieprasījums. Nebūtu slikti, ja politikā arī kā hokejā parādītos kāds Rūdolfs Balcers, kas jau debijas mačā gūst divus šedevrālus vārtus un nodrošina Latvijas izlasei uzvaru ar 3:2 pret Norvēģiju.
Diemžēl Attīstībai/Par! nebūs jaunais, varenais, šķīstais spēks, kas padzīs pagājības mošķus un izvedīs latvju zemi saulītē.
Partija Kustība Par! radās, virknei Saeimas Vienotības politiķu atšķeļoties no partijas un nodibinot savu projektu. Taču, redzot, ka partijai nav diez cik labs reitings un nav gana daudz naudas, vairāki aizbēdzēji sāka bēgt atpakaļ uz Vienotību. Tagad merkantili žurciskie ceļotāji no kuģa uz kuģi varbūt jau nožēlo, ka pasteigušies pamest Kustības Par! klāju, jo nauda pasākumam ir parādījusies. Vismaz vēlēšanu propagandas klīsterim tās pietiks.
Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce ir bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš bija amatā, kad sabruka Zolitūdes Maxima, viņa paraksts rotā visas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) licences, aiz viņa stāv spēļu biznesa, būvnieku un ātro kredītu izsniedzēju maki. Protams, celtniecība, azartspēles un sms kredīti ir legāla uzņēmējdarbība, kurai arī ir tiesības caur lobijiem bīdīt savas intereses, tomēr tā ir darbaļaužu rūgto asaru un asiņu nauda. Ja pieņemam, ka Kustības Par! dibinātāji bija svēti ideālisti, kas patiesi iestājās par eirovērtībām, viņu savienība ar Latvijas attīstībai ir vismaz aprēķina laulības, lai neteiktu, ka intīmpakalpojumu sniegšana par maksu.
Vēl viens Attīstība/Par! personāžs Daniels Pavļuts kritizē valdību par OIK un gudri izsakās, ka ABLV Bank jau neko daudz Latvijai neienesa - darījumos ar nerezidentu kontiem lielā nauda «izskrējusi» Latvijai cauri, neko daudz neatstājot Tāpat arī no tranzīta Latvijā paliekot tikai ogļu putekļi un maz labuma. Pats Pavļuts savulaik «izskrēja» cauri Ekonomikas ministrijai, jo, kad viņš bija ekonomikas ministrs, viņš gan runāja par OIK licenču dāļāšanas apturēšanu, bet neko daudz nedarīja. Hidroelektrostacijām viņa laikā licences netika dotas, taču koģenerācijas stacijām tās turpināja izsniegt bez pienācīgas izpētes, aprēķiniem un kontroles.
Neba nu brīnišķīgie, gaišie, bet naivie cilvēki Dace Rukšāne vai zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs būs tie, kas dalīs ietekmes sfēras un nēsās koferus ar naudu, ja partija iekļūs Saeimā. Viņi ir vajadzīgi tikai kā glīts ietinamais papīrītis iesmakušai gaļai.
Kustība Par! radās no tā, ka tās dibinātājiem bija personiskas nesaskaņas ar tolaik vēl Vienotībā pie varas esošās Solvitas Āboltiņas klanu. Otrs šīs kustības rašanās iemesls bija nesaprašanās par partijas taktiku, jo «paristi» ir salīdzinoši godīgāki, klajāki geju, lesbiešu un transpersonu tiesību aizstāvju pozīcijas ieturētāji, dženderisma, velkamisma un citu kreisi liberālo ideju stūmēji Latvijas normatīvajos aktos. Tikmēr Vienotība, kas tagad pārsaukusies par Jauno Vienotību, cenšas laipot un pārmērīgi neuzstāties par šīm tēmām, apzinoties, ka tā publiku drīzāk var atbaidīt, ne piesaistīt. Lai vai kādas nebūtu šīs vērtības, kas varbūt nemaz nav vērtīgas, tā ir ideoloģija un idejas, ar kurām Kustība Par! atšķīrās no citiem politiskajiem spēkiem, iezīmēja savu prognozējamu ievirzi. Varēja arī stāstīt par savu eiropiskumu, demokrātiskumu, transatlantiskumu, nesaisti ar šmucīgu naudu, uzdoties par jaunu un progresīvu spēku. Taču nevainības vainadziņa atdošana pieredzējušiem politiskiem izvirtuļiem no Latvijas attīstības vienā mirklī ir pārvilkusi svītru visam sapņaino cerību stāstam. Pat četras svītras uz dzeltena fona. Nebūs politikā jauna hokeja. Diemžēl nav pamata ilūzijām, ka 13. Saeimas vēlēšanu čempionātā uz sašvīkātā iekšpolitikas ledus iznāks kaut kas kvalitatīvi jauns. Katrā ziņā no Attīstībai/Par! to varam negaidīt.
