Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus tika nošauts gaišā diennakts laikā, dažu minūšu brauciena attālumā no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas ēkas. Tātad brutāli un nekaunīgi – laikam kā izaicinot un ņirgājoties par tiesībsargājošajām iestādēm. Vai to būtu jāuzskata par tādu kā vēstījumu? Slepkava būs bijis profesionālis, ar, iespējams, militāru pieredzi, bet nu arī pārdrošs.
Bunkus darbojās jomā, ko mēdz dēvēt par vislabāko biznesu - maksātnespēja, lai cik tas nožēlojami neskanētu, ir kļuvusi par lietu, kurā grozās milzīga nauda. Tādēļ izmeklētājiem nebūs viegli ķert slepkavu un pasūtītājus, jo ir daudz ļaužu, kas neturēja uz Bunku labu prātu. Taču diezin vai pie vainas ir tie, kas bija ar viņu atklātā konfliktā un neslēpa savu aizvainojumu, uzskatot, ka administrators viņiem nodarījis zaudējumus. Tāds, piemēram, ir uzņēmējs Mihails Uļmans, kas ir stāstījis presei par Bunkus shēmām. «Kāds ir mans gadījums? Maksātnespējīgs uzņēmums, uz kuru, visticamākais, nejauši uzdūrās Mārtiņš Bunkus. Tur ir kreditors - VID par nelielu summu. VID nāk uz kreditoru sapulcēm un balso tā, kā norāda Mārtiņš Bunkus. Kad viņš saka, tad VID pārstāvis ierodas uz sēdēm, kad pasaka, lai nenāk, tad neierodas.
Un viņš nodarbojas ar visparastāko reketu. Izmantojot dažādas metodes, viņš panāk savu.
Mums Latvijā ir daži advokāti, kuriem ir cieši sakari ar tiesnešiem. Viņi draudzējas, kopā dodas atvaļinājumos. Es nesaku, ka tur ir kādi kukuļi, bet cieša draudzība gan. No turienes tad arī rodas tiesas lēmumi, kur melns ir pataisīts balts un balts pataisīts melns. Kā ar to cīnīties, tā ir liela problēma,» laikrakstam Dienas Bizness stāstīja Uļmans. Tagad gan par Bunku var stāstīt tikai pagātnes formā.
Maz ticams arī, ka pie vainas varētu būt kādi konkurenti - citi maksātnespējas druvas kombainieri. Māris Sprūds gan jau apzinās, ka tiek novērots un noklausīts, tāpēc diezin vai darītu ko briesmīgu un kriminālu. Uzņēmēji un juristi, lai arī dažbrīd izverd dusmas cits pār citu, tomēr uz zaudētu naudu vai zaudētām tiesu lietām veras kā uz neveiksmēm sportā, kā uz «puiku spēlēm», kas nav tā vērtas, lai pretinieku šautu nost. Sen vairs nešauj nost arī aiz atriebības - dēļ zaudējumiem, kas jau ciesti. Bet dēļ ļoti lieliem zaudējumiem, kas iespējami nākotnē, gan var būt šaušana. Kas ir šie šāvēji un pasūtītāji? Iespējams, kādi ne šīs valsts rezidenti. Jācer, ka policija veiks savus uzdevumus augstā līmenī un atradīs vainīgos.
Maksātnespējas jomā jau tikts tik tālu, ka iet bojā administrators. Tas ir pliķis pa ģīmi visai politiskajai elitei, valdošajai koalīcijai un īpaši Nacionālajai apvienībai, kura jau ilgi un mokoši kopj tieslietas. Vairāki Nacionālās apvienības ministri ir ļoti gudri runājuši, bet neko nav veikuši, lai ieviestu kādu nebūt kārtību. Maksātnespējas administratori bāž kreditoru naudu savās kabatās un burtiski vai izlaupa uzņēmumus, lieto bezkaunīgas metodes, iedējot uzņēmumos fiktīvus kreditorus. Vismazāk tiek domāts par maksātnespējīgu uzņēmumu un banku sanāciju. Tad pašreizējais ministrs Dzintars Rasnačs vismaz ir centies. Tiesa gan, arī viņa iniciatīvas nav viennozīmīgi vērtējamas - Nacionālā apvienība kā lielu sasniegumu un reformu reklamē to, ka maksātnespējas administratori tika pielīdzināti valsts amatpersonām. Taču tas samazināja zvērinātu advokātu kaismi strādāt par administratoriem, tas deva iespēju zemākas kvalifikācijas juristiem darboties maksātnespējā. Mazliet komiski ir uzdot par lielu reformu ieceri pārsaukt Maksātnespējas administrāciju par Maksātnespējas kontroles dienestu. Tad nu gan kaut kas būtiski mainīsies, ja nomainīs šilti!
Viens no pagātnes tieslietu ministriem Jānis Bordāns tagad izliekas, ka uz viņu šmuce maksātnespējā neattiecas, kritizē visu un visus. Viņš savulaik ar Nacionālo apvienību saplēsās un tagad ir Jaunās konservatīvās partijas politiķis. Viņš izteicis ideju, ka vajag maksātnespējas administratorus padarīt par ierēdņiem ar cietu algu. Varbūt idejai nav vainas, taču kur Bordāns bija ar savām idejām, kad bija tieslietu ministrs? Izministrējās gana ilgi un neko paliekošu aiz sevis neatstāja.
Mārtiņa Bunkus nāve pievērš pastiprinātu sabiedrības uzmanību Nacionālajai apvienībai, kurai maksātnespēja pašlaik nav vienīgā problēma. Vēl ir arī Valsts kontroles konstatētā nolaidība Salaspils reaktora likvidācijas procesā, un tas ir akmens Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lauciņā, kur ministrs ir nacionāļu kadrs Kaspars Gerhards.
Divas šādas nepatīkamas lietas priekšvēlēšanu laikā ir padaudz. Ko nacionāļi darīs? Droši vien, ka to pašu, ko viņi darījuši jau visu mūžu - izdomās kādu kārtējo provokatīvo rusofobisku vai ksenofobisku likumu, lai novērstu elektorāta uzmanību no savām neveiksmēm saimnieciskos un juridiskos jautājumos. Nesen jau mēģināja stumt likumu, ka jāaizliedz politiskā reklāma krieviski. Koalīcijas partneri nosprieda, ka tas tomēr būtu par traku. Tagad gaidīsim kaut ko līdzīgu.
