Komentāri / Uz skolu no sešiem vai septiņiem gadiem – vecāku pieredzes stāsti
 

3 komentāri

aamber
man dēls sāka mācības padomju laikos no 6 gadiem, kad tolaik arī bija tāds rīkojums. Sanāca celt augšā pēc 6 no rīta, lai vecāki var paspēt uz darbu, jo tādas aukles tolaik neviens neturēja. Palika pagarinātā grupā, jo aprēķins bija, ka dēls būs izmācījies, kad paņemšu viņu no skolas pēc darba un varēsim mierīgi atpūsties. Bet nekā!- sākās ista elle- izmācījies nav, sēžu ar pusaizmigušu bērnu līdz pusdeviņiem pie mācībām un no rīta sākas jauns elles loks. Un tā smagā soma 6gadniekam! visas muguras tiek sabojātas ar to somu staipīšanu. Dēlam sāka deformēties potītes- izglābu, aizsūtot uz treniņiem sporta vingrošanā un neliekoties zinis par mājasdarbiem. lieki teikt, kāda izskatījās dienasgrāmata nedēļas beigās!
13.marts, 10:53 Atbildēt
PPensionāre
Es visu mūžu (virs 40 gadiem) nostradāju skolā (pareizāk - dažādās mācību iestādēs), tāpēc domāju, ka ne jau mācību sākums no 6 gadiem būtu tas labākais, bet gan mācību satura pārskatīšana un "noīsināšana" līdz 11, vai pat 10 klasēm. Milzums pārāk sarežģītu, vidusskolēnam grūti uztveramu (nelielās dzīves pieredzes dēļ) zināšanu programma paredzēja "iespiest", pārslodze, nervu maitāšana - kam tas viss?! Nepieciešamo zināšanu un prasmju (tā saucamo kompetenču) daudzums pie mūsdienu digitalizācijas līmeņa, manuprat, pilnīgi apgūstams 10 gadu laikā - un vidusskola pabeigta vēl pirms 18 gadiem. Tad gadiņš izdomāt, ko sirsniņa vēlas - un profesijas apguve. Nu kāpēc tos mazos (un arī skolotājus) mocīt?
13.marts, 11:36 Atbildēt
IInguu
Man ir dvīņi. Dzimšanas diena decembrī. Daudzi brīdināja,nelaid skolā,netiks līdzi utt. Bet man aizgāja 6 gadīgi. Mācamies gan mazā lauku skolā. Varbūt ir tomēr atšķirība. Bet problēmu nebija. Bērni jau ir 2.kl. Skola joprojām patīk,visur piedalās un visam tiek līdzi.Visi stāsti nav vienādi. Vecākiem būtu jāļauj izlemt.
13.marts, 14:16 Atbildēt