Latvijas Infektoloģijas Centrs (LIC), kas ir viena no visbiežāk reformētajām medicīnas iestādēm valstī atkal, ir pārmaiņu gaidās. To grasās atdalīt no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un padarīt par pilnīgi patstāvīgu saimnieciski juridisku subjektu.
Interesanti, ka līdz šim Latvijas Infektoloģijas Centrs, kas pašreizējās aprises pieņēmis galvenokārt dēļ viena cilvēka ambīcijām, taču ne reālas medicīniskas nepieciešamības dēļ, ir strādājis gan patstāvīgi, gan arī kā pakļauta struktūra. “Ziedu laikos” tam ir tikušas pievienotas arī citas ārstniecības iestādes, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Tuberkulozes un plaušu slimību centrs (TPSC). Tad tās atkal atdalītas. Visas šīs reformas un transformācijas notikušas bez rūpīga situācijas izvērtējuma balstoties uz cilvēciskiem un politiskiem taču nekādā ziņā ne uz medicīniskiem apsvērumiem.
Karaliene un tās karaliste
LIC ilggadējā tās direktore un “ideoloģiskā māte” Baiba Rozentāle ir pazīstama ne vien ar savu kolorīto frizūru, bet arī ar hameleoniskiem politiskiem uzskatiem un sakariem. Tieši Latvijas politiskās virtuves pārzināšana Baibai Rozentālei ir palīdzējuši ilgus gadus noturēties LIC direktores amatā, padarot šo iestādi par kaut ko līdzīgu mazai feodālai karalistei ar savu zelta dzīslu, un savulaik deva iespēju pastūrēt pat Veselības ministriju.
Latvija nav daudz politiķu, kas karjeru būtu sākuši kā pārliecināti sociāldemokrāti Bojāru ģimenes vadītās LSDSP rindās, tad aizrauti ar Andra Šķēles harizmātisko uzvaras gājienu iestātos Tautas partijā, tad jūtot, ka jāmainās līdzi laikam, pieslietos Nilam Ušakovam un “Saskaņai”. Vai pie vainas ir dažām sievietēm raksturīgais gaisīgums un uzskatu nesaturēšana, vai arī gluži otrādi Elizabetes I un Katrīnas Mediči cienīgs pragmatisks cinisms?
Es teiktu, ka drīzāk cinisms, kuram beidzot varbūt tomēr vajadzētu pieliktu punktu, bet par to nu spriediet paši. Izstāstīšu vien dažus faktus un apsvērumus, kas liecina par to, ka esošie un vēl jo vairāk plānotie LIC darbības principi, tā īsti nemaz nav savienojami ar iestādes būtību - sniegt cilvēkiem kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus un parūpēties par to, lai tos būtu iespēja saņemt pēc iespējas ātrāk.
Ar medicīnu nesaistītam cilvēkam, izdzirdot nosaukumu Latvijas Infektoloģijas Centrs, varētu rasties viedoklis, ka šī ir galvenā ārstniecības iestāde, kas sniedz primāro palīdzību ar visdažādākajām infekcijas slimībām saslimušajiem pacientiem. Gripas, difterijas, tuberkulozes, drudža slimniekiem. Realitātē diemžēl tā nav.
LIC funkcijas neskaidras
Primāro palīdzību smagi slimajiem pacientiem parasti sniedz lielās klīniskās slimnīcas tādas kā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS), Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), jo tieši šajās ārstniecības iestādēs ir optimālas iespējas sniegt komplicētu plaša profila medicīnisko palīdzību. Smagos infekcijas slimību gadījumos pacientiem parasti ir komplikācijas, tāpēc vitāli svarīgi, lai ārstēšanas brīdī būtu pieejami kvalificēti citu nozaru speciālisti. Protams, arī atbilstošas diagnosticēšanas iekārtas. Tad, kad veselības stāvoklis, jau ir krietni uzlabojies, ārstēšanās kurss var tikt turpināts LIC slimnīcā vai bieži vien pat mājās. Lielajās slimnīcās pacientiem jau ir veikti visi izmeklējumi, noteikta diagnoze, nozīmēts ārstniecības kurss. Pacientam faktiski atliek vienīgi ievērot ārstu norādījumus un apzinīgi lietot tam izrakstītos medikamentus. Šādi jau apārstēti pacienti nonāk LIC.
Ar visu to netrūkst gadījumu, kad cilvēki no PSKUS tiek aizvesti uz LIC un tad atvesti atpakaļ, jo LIC saņemtā palīdzība nav bijusi pietiekama.
Te nu rodas jautājums. Kāpēc vispār ir nepieciešama LIC slimnīca, ja tā nespēj veikt savas pamatfunkcijas - ārstēt ar infekciju slimībām saslimušos pacientus? Otrs jautājums. Kāpēc LIC slimnīca, kurā lielākā daļa palātu ir pustukšas, bagātīgi saņem veselības budžeta līdzekļus, kamēr, piemēram, PSKUS cilvēki ir spiesti gulēt pat koridoros, un nodaļas, kas ir pielāgotas infekcijas slimību ārstēšanai, ir pārpildītas. Saku pielāgotas, jo formāli infekcijas slimību ārstēšana ir LIC uzdevums, kuru tas nepilda. Infekcijas slimību nodaļas gan eksistē, taču dažviet politisku apsvērumu dēļ tās tiek sauktas savādāk. Piemēram, par diferenciālās diagnostikas nodaļu PSKUS.
Pašlaik sanāk absurda situācija - infekcijas slimības ārstē visas lielās slimnīcas, kaut gan to ārstēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus saņem galvenokārt tikai LIC. Faktiski veselības aprūpē ir izveidota mākslīga un neefektīva sistēma, kuras vienīgais mērķis nodrošināt lielas naudas plūsmas LIC centram. Minēšu vēl vienu piemēru.
Dārgās LIC analīzes pacienti var arī nesagaidīt
Nevienam nav jāstāsta, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk noteikt diagnozi, izdarīt laboratoriskos izmeklējumus. Visām lielajām Latvijas slimnīcām ir savas laboratorijas, kurās tās spēj veikt visas nepieciešamās analīzes, lai konstatētu pat samērā retas infekcijas, nemaz nerunājot par tādām ierastām slimībām kā gripa. Veicot visus izmeklējumus turpat uz vietas, piemēram, PSKUS noskaidrot infekcijas ierosinātāju būtu dažu stundu jautājums. Diemžēl infekcijas slimību analīzes PSKUS valsts neapmaksā.
Piemēram, ja ir aizdomas, ka pacientam ir gripa, tad laboratoriskie paraugi tiek sūtīti analīžu veikšanai uz LIC, kas atbildi dod vairāku dienu laikā, jo lielākoties centra laboratorija strādā tikai divas dienas nedēļā. Dažreiz pat stundām un minūtēm ir cilvēka dzīvības cena. Tagad pacienti un mediķi ir spiesti gaidīt vairākas dienas tikai tāpēc, ka Veselības ministrija nolēmusi, ka ir apmaksājami tikai LIC veiktie izmeklējumi. Šādu finanšu politiku mēģināts pamatot ar to, ka LIC ir references izmeklējumu laboratorija, kura iegūtos datus izmanto ne vien ārstniecībai, bet arī tālākai statistikai. Nenoliedzot statistikas noderību tomēr nav skaidrs kāpēc pacientiem par to būtu jāmaksā ar savu veselību un dzīvību. Iespējams taču apmaksāt analīzes visām slimnīcām, kurām ir atbilstošas iekārtas un speciālisti, uzdodot par pienākumu iegūtos datus dublēt un pārsūtīt uz LIC vai SPKC.
Jāuzsver arī tas, ka pēc PSKUS speciālistu domām viņi šādas analīzes spētu veikt daudz lētāk nekā LIC. Tas nozīmē, ka valstij ietaupītos līdzekļi.
Eiropā mūs nesaprastu
Kāda ir pasaules pieredze? Mans kolēģis profesors un medicīnas zinātņu doktors Uga Dumpis, kurš ir viens no kvalificētākajiem Latvijas speciālistiem tieši infekciju slimības uzsver, ka Latvija ir teju vai vienīgā valsts Eiropā, kurā infekcijas slimību ārstēšana tiek kaut kā īpaši nodalīta no pārējām. ES ierastā prakse ir tāda, ka lielākajās klīnikās ir arī infekcijas slimību nodaļas ar mākslīgo ventilāciju un citu nepieciešamo aprīkojumu.
Šāds risinājums būtu optimāls arī Latvijai, vēl jo vairāk tāpēc, ka de facto šāds modelis pie mums jau darbojas. Visās lielajās slimnīcās ir infekcijas slimību speciālisti, kuru kvalifikācija nereti ir pat augstāka nekā LIC mediķiem, īpaši aprīkotas palātas, daudzpusīgs medicīniskais aprīkojums, kāda nav pat LIC.
Lielās klīniskās universitātes slimnīcas ir pirmās, kas uzsāk smagi slimo pacientu ārstēšanu. Lielajās slimnīcās ir mediķi kas specializējušies pat tādu slimību kā HIV un C hepatīts ārstēšanā un dara to ne sliktāk kā LIC ārsti. Ačgārns ir vienīgi finansējuma modelis un te nu mēs nonākam līdz jautājumam kāpēc?
Cīņa par miljoniem HIV un C hepatīta naudas
Atbilde, lai cik tas neizklausītos nepatīkami, ir vienkārša. Acīmredzot tāds mākslīgs veidojums kā LIC ir radīts vien tāpēc, lai dažiem cilvēkiem par labu “sakārtotu” noteiktu finanšu plūsmu. Interesanti, ka iecere atdalīt LIC no RAKUS laika ziņā sakrīt ar valdības lēmumu iedalīt HIV un C hepatīta ārstēšanai papildus finansējumu vairāku miljonu eiro apmērā. Saglabājoties līdzšinējai sistēmai, tieši LIC būs viena no iestādēm, ar kuras starpniecību tiks apgūti desmitiem miljonu eiro zālēm iedalītās naudas.
Vai LIC tiek plānota jauna afēra? Vai absurdais, pacientiem un nozarei kaitīgais LIC monopols kaut kad tiks likvidēts? Gribētos, lai uz šiem jautājumiem pēc iespējas ātrāk atbildi mediķiem un visai Latvijas sabiedrībai sniegtu jaunais veselības ministrs.
Domāju, ka pirmais viņa uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk decentralizēt LIC funkcijas, novirzot daļu centram piešķiramo līdzekļu slimnīcām, kuras šīs iestādes uzdevumus spēj veikt ātrāk un kvalitatīvāk. Nopietna šīs iestādes reorganizācija tik tiešām ir nepieciešama, tomēr ne tādā formā kā tas pašlaik tiek plānots.
