Mediji – varai, pūlim vai sabiedrībai?

F64
  • F64
1 / 1

Savādi – pēc tam, kad Edgars Kramiņš un Ilze Viņķele Rīga TV24 Preses klubā izrādīja patukšu attiecību ķēķi (politiķe, manuprāt, ir tāda publiska persona, kuras profesionalitāti un atbilstību apliecina spēja «saturēt» situāciju un sevi jebkuros apstākļos. Savukārt vīrietim labpatika aizstāt intelektu ar «uzbraucieniem» dāmai), sāku domāt, ka atklāsmes aizvietošana ar «izrādi», ar tukšuma izrādīšanu Latvijas masu medijos nebūt nav kas jauns un neredzēts. Tā ir norma. Labi – norma bez skandāliem, bet norma. Un te saistībā ar sabiedriskajiem (ne privātajiem) masu medijiem man sākas politika.

Klausījos mašīnā Kristīgo radio un dzirdēju, ka sātans nozog patiesību tiem, kuri to nelieto savā ikdienā. Manā uztverē vārds «informācija» ir vārda «patiesība» sinonīms. Bet - šaubos, vai šis uzskats šodien atbilst īstenībai. Jo, klausoties un skatoties vairumu (!) situāciju it kā vērtējošu, informatīvu Latvijas raidījumu, jādomā nevis, kas ir patiesība (informācija), bet - kas ir šīs informācijas ražotājs.

Politika saistībā ar sabiedriskajiem medijiem te, manā uztverē, ir tāda, ka, teiksim, NEPLP būtu jāgādā par pretējo. Par to, lai vairums šādu raidījumu mums sniegtu pārliecību, ka tiešām esam saņēmuši informāciju, ka tiekam uzskatīti par pilsoņiem, nevis aitām. Proti - es personīgi gribētu saņemt informāciju, nevis informētības sajūtu. Protams, es varu pateikt, kāpēc konkrētos raidījumos vai tekstos man šķiet, ka esmu saņēmis tikai sajūtu. Sajūtu, kas mēģina mani iemidzināt. Pārsvarā tas ir tāpēc, ka trūkst visas informatīvās telpas, tās konteksta objektīva novērtējuma. Trūkst atklātas pretējo viedokļu sadursmes. Pēdējā laikā, manā uztverē, sarūk aicinājums auditorijai domāt līdzi, nākt ar savu vēstījumu. Mediji, arī sabiedriskie mediji top par ruporiem. Man tas viss liecina, ka mediju sniegto informāciju var apšaubīt.

Acīmredzot arī Latvijā, tās medijos var runāt par tā saukto informācijas entropiju (es te to minu vien šaurā - mediju telpas - ietvarā). Ir informētie, un ir tie, ar kuriem mūsdienās tiek spēlētas «informatīvās» paslēpes. Dodot mums patiesības vietā patiesības sajūtu. Neatkarīgā drīzumā publicēs interviju ar Dzintara vadītāju Iļju Gerčikovu. Vairākās vietās, vērtējot nodokļu politiku, veselības aizsardzību,… viņš teic: es tā pieņemu, bet es nezinu, man nekur nav izdevies atrast vajadzīgo informāciju, vajadzīgos datus. Un viņš secina, ka te lielā mērā pastāv haoss. Bet informācijas entropijas otrs vārds ir «nesakārtotība». Turklāt - es te pat neminu tādu entropijas elementu kā reklāma. Lai arī reklāmas bāšana sabiedriskajos medijos pa vidu, piemēram, mākslas darbiem, manā uztverē, neapšaubāmi degradē mediju. Jā, jā - es zinu ar auditoriju saistītos tirgus pieņēmumus. Piemēram - auditorija kļūs jo plašāka, jo satura kvalitāte būs zemāka. U. tml.

Tomēr - pamatjautājums, manā uztverē, ir šāds: vai, pateicoties medijiem, mums būtu jādzīvo reālā situācijas zināšanā, vai tikai «ticībā» tam, ka situācija tiešām ir tāda, kā stāsta mediji? Jo, ja, piemēram, es redzu, ka no Austrumiem nākošā informācija tiek apzināti ietīta dzeloņdrātīs, bet no Rietumiem nākošā tiek tikpat apzināti tīstīta vatē, tad man nav šīs «ticības» ne vienas, ne otras puses pienesuma pasniegšanas objektivitātei. Tad es redzu vien propagandu. Lai arī vēlos bezkaislīgu, perfektu, objektīvu, vispusīgu izvērtējumu. Protams, ņemot centrā labumus vai riskus Latvijai un tās ļaudīm. Un arī pašā Latvijā es vēlos redzēt sabiedriskajos medijos nevis kašķēšanās vai izrādīšanās ķēķi, bet principiālu, vēlams - profesionālu, visu politisko, sociālo, ekonomisko, etnisko,… uzskatu spektrā pastāvošo viedokļu izpausmi, polemiku. Minimums - es vēlos redzēt, ka valsts vara spēj domāt. Patlaban mediju ainā tas man šķiet deficīts.

Jā, jā - es šķietos saprotam krievu rakstnieka Viktora Peļevina sacīto: «Varai nav vajadzīgi nevadāmi draugi. Varai vajadzīgi vadāmi ienaidnieki - lai niša būtu blīvi aizpildīta un nekādi nejauši idioti tajā neparādītos. Čiepstēt viņi var, ko grib, galvenais, lai X stundā pagrieztu pūli, kur vajag.» Jautājums - kam tad īsti domāti sabiedriskie mediji? Sabiedrībai, tās pilsoniskumam, informētībai, stājai, sajēgai vai pūlim un varai, tās iegribu un priekšstatu apkalpošanai?

Man ļoti gribētos, lai NEPLP aizdomājas par sabiedrisko mediju kvalitāti arī šādā līmenī.



Komentāri [17]

 
Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva"
...
"Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta."
/ apt.cit.aut. - Džordžs Orvels /

=======

Ir sacīts: "Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais "pretinieks"), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais "draugs", kurš vēlas tās noslēpt."

Un, arī: "Gudri ļaudis mācās galvenokārt no citu kļūdām, ne pārāk gudrie – galvenokārt no savējām, bet pilnīgi bezcerīgi muļķi nemācās VISPĀR."

Savukārt, kā zināms: "Cilvēkam galva ir paredzēta galvenokārt domāšanai – NEVIS tikai kā plauktiņš cepurei / pakaramais lakatiņam, vai arī priekš tam, lai putni rumpi nepiegāna." ;)

=======

Mediju ziņa (2014. gads): "Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (...) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais "mundieris", bet arī visas valsts reputācija." ... ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija "Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?" )
-------

"Muļķu Zemē - TĀ vi’š i’!..."
( ...[p]ar MZ SILES "valsts" angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
( 'tekošā momenta aktualizējums' - iz "O.M.© arChīva" )

"Caur to ar' esam slaveni, ka..."
Šīs "valsts" 'masu mēdekļi',
Pirms "glupo pūli" NOZOMBĒ ~
Šos pašCENZŪRA izkastrē:

Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
Dēļ ANGAŽĒTAS ...(mel)šanas:

“Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
Ja “melns ir balts”, tad - tā vi’š i’,
Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!

Ja Saimnieks pavēl "nospārdīt" ~
Pa "masmēdekļiem" iz..(gānīt),
Jebko, kas "nelojāls" vai "svešs",
Tad - tā vi’š i’ (kaut - paknaps "kešs")!

Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
Ka "četras kājas" = "vērtība",
Bet "divas kājas" = "nerullē",
Tad - tā vi’š i’ (kaut - kretinē)!

Ja Saimnieks kviec, ka "Krievi nāk!!!"
Un gvelž, ka "MZ "valstij" VĀKS,
Bez rietum-OKUPANTIEM 'briest'!!!"
Tad - tā vi’š i’ (kaut - totāls "sviests")!

Ja Sainieks ķērc: "Wooow - "hibrīdkarš",
JAU grauj šo "valsti", gadiem garš!!!"
Kā maitas putns, ap ...('jūdzies'),
Tad - tā vi’š i’ (kaut - "bauri" smies)!

Ja Saimnieks "prezentē", ka šis,
Ir “balts un pūkains” kustonis,
Ne trekni rijošs SILES lops,
Tad - tā vi’š i’ (kaut - “profīts” skops)!

Ja Saimnieks uzdod samelot,
Un “masmēdekļos” publiskot,
Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
Tad - tā vi’š i’ (kaut - BLEFS ir tas)!

Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
“Yesss - tā vi’š i’!...” (kaut - šķērmi smird)...”
...
Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
Tad - MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!

Bet - tie, kas “nelien” (...) Saimniekiem,
Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
“Kam riebjas KALPOT “lojāli” ~
Lai lasās... (dillēs), TĀ vi’š i’!...”

=====

oriģinālversijas = "O.M.© blogā":
[cenzēts]
u.c.

MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu "lojālpatrEJotu", patoloģiski defektīvu "SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu", "proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu" rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu "biogaļas izstrādājumu", demonstratīvi kriminālrecidīva "ķēķa tiesiskuma" SISTĒMĀ parazitējošu "(ekskre)mentu", "prok(tologu)", "(bez)godību" u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS "revolucionārās pārliecības" lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu "(p)(ie)līdēju" un nožēlojami gļēvu "kluso mīzēju" zeme SILES "valsts" parodija "eurolatv(ĀN)ija", XXI gadsimts.

P.S. Visi "O.M.© arChīvā" fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. - privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox.lv .
Vakar, 15:41 Atbildēt
CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.
CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv CENZŪRA.nra.lv
22.aprīlis, 23:57 Atbildēt
Raimonds
Latvijā sabiedriskie mediji ir vajadzīgi, lai propagandētu ASV politiku un izplatītu melus par Krieviju. Bet NEPLP ir vajadzīgs, lai Latvijā būtu cenzūra ... nu tiktu aizliegti tie informācijas avoti , kuri nav patīkami atsevišķiem mūsu politiķiem un virknei mūsu Rietumu prostitūtu.
21.aprīlis, 7:38 Atbildēt
Skatīt visus 17 komentārus >

Viedokļi Vairāk >

Kaut kas traks!