Būs mērķis – būs jēga!

F64
  • F64
1 / 1

Divdesmit astotajā aprīlī Rēzeknē noslēdzās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Rēzeknes, Ludzas, Madonas, Līvānu pašvaldību, Latvijas innovatoru apvienības un Biomasas tehnoloģiju centra īstenotā projekta Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana forumu posms.

Es saku «forumu posms» tāpēc, lai neteiktu - tika rezumēts un noslēdzās projekts kopumā. Jo, bijis klāt forumos Ludzā un Rēzeknē (vēl diskusijas notika Līvānos un Madonā) un lasījis par to, kas runāts citviet, ļoti nopriecājos, ka atdzimst visai sen nedzirdētas publiskas diskusijas par valstij un cilvēkiem svarīgām lietām. Diskusijas, kurās tiek pieļauta ne vien kvalitatīva ekspertu, bet arī citu cilvēku līdzdalība. Manuprāt, četru notikušo forumu līmenis bija pietiekami augsts, lai rastu šādai praksei turpinājumu.

Katrai diskusijai sekoja rezumējums, kurā tika fiksētas pamatdomas un - galvenais - arī no diskusijas tēmas (ilgtspējīga dzīves telpa, dabas vērtības un sociālie aspekti, jaunatnes izglītošana Latvijas līdzsvarotai attīstībai, tranzīts un vides aizsardzība, ekonomiskā aktivitāte un pētniecība kā vērtību pievienojošs faktors) izrietošs darāmā piedāvājums. Rēzeknē tika fiksēti 26 galvenie ekspertu ieteikumi, un ilgtermiņā jārod risinājums, kā iedzīvotājiem un uzņēmējiem veidot ikdienas dzīvi saziņā ar stratēģisko plānošanu. Piemēram - būtu bezmērķīgi noteikt visiem Latvijā pastāvošajiem 32 dažādu dienestu zonējumiem vienādu zonējumu, bet iedzīvotāju attiecības ar valsts dienestiem jāpadara vienkāršākas un saprotamākas. Viens no risinājumiem - vienas pieturas aģentūras, kas pārstāv visus dienestus. Vēl - jānovāc pretrunas, kas pastāv starp dabas vērtību saglabāšanu un to izmantošanu. Vai izglītībā - «unifikācijas mērķtiecīga aizstāšana ar individualizētu pieeju katram bērnam»….

Bet… man ar to nepietika! Pirmkārt, ja jau forumu dalībnieki secināja, ka «izdevās radīt platformu ekspertu līmeņa dialogam par dzīves vides kvalitāti, izglītības un uzņēmējdarbības vides sistēmisku saistību», tad manā uztverē tas ir labs un pietiekams pamats, lai turpmāk radītu programmatiskas (!) attīstības pamatu reālpolitikai. Otrkārt, lai valsts tiktu uz augšu, manuprāt, vairs nav diezgan ar jēdzīgiem piedāvājumiem kādai nozarei. Ir nepieciešamas paradigmatiska (!) līmeņa pārmaiņas politikā, tautsaimniecībā, izglītībā... Tās jāpiedāvā, negaidot speciālu politikas pasūtījumu un neskatoties varai mutē. Piemēram, lai apturētu un reversētu faktu, ka Latgali pēdējos vairāk nekā 20 gados pametusi piektā daļa iedzīvotāju, nepietiks konstatēt, ka «Latvijas ilgtspējas dimensija - izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana». Ja būs tikai tas, tad politika kā risinājumu ieteiks - piepildīt Latgali ar sveštautu imigrantiem. Piemēram, ja tiek teikts, ka «valsts pārvaldes efektivitātes risinājumi ir meklējami līdzsvarā starp centralizāciju un decentralizāciju, kāpēc pat akadēmiskās aprindas liekas nemanām, ka šādi, sistēmiski, vismaz kvalificētai polemikai pietiekoši sakopti un konstruktīvi piedāvājumi pastāvējuši jau daudzus gadus (S. Keišs, A. Kazinovskis, M. Pūķis… vairākas konferences). Kas traucējis šo principu pārvērst politikā līdz šim? Ar to es turklāt gribu sacīt, ka pirmām kārtām, lai risinājumi būtu efektīvi, ir godīgi, patiesi, aptveroši un atklāti jādefinē forumos un citur konstatēto negāciju cēloņi.

Vēl - forumu dalībnieki uzsver: «jaunieši vēlas būt iesaistīti svarīgos procesos - grib darīt, bet ar jēgu». Man vārds «jēga» ir cieši saistīts ar vārdu «mērķis». Mērķis pamato jēgu. Kādam mērķim šobrīd atbilst Latvijas reālā politika? Vai arī pēc valsts simtgades tā atbildīs vien kustībai «nezināmā virzienā» (I. Gerčikovs)?

Un - arī es te gribu uzsvērt to, ko bija pamanījis un Antona Rancāna grāmatas atvēršanā Pēterbaznīcā uzsvēra Jānis Streičs. To, ka valsts politiskās un arī akadēmiskās aprindas saistībā ar 1917. gada Latgales kongresa simtgadi nav inspirējušas nevienu nopietnu tekstu. Var teikt, ka tos radījuši entuziasti (J. Urbanovičs, A. Rancāns). Lai arī kongresa valstiskā nozīmība latviešu tautas apvienošanā un ceļā uz neatkarīgu Latviju tika (arī forumā) piesaukta vienā laidā. Vai tas tā tiešām tikai tāpēc, lai ar daiļrunību piesegtu faktisko attieksmes nevīžību?



Komentāri [11]

 
ESMAIJA
Nezinu, vai būs par tēmu, bet šīs domas mani māc jau no pašiem pirmsākumiem, tad kad Godmanis izgudroja sertifikātus, lai nekavējoties radītu mežonīgo kapitālismu.Priekšdarbi jau bija paveikti - kolhozi un rūpnīcas nolikvidētas, lai bezdarbnieku masas būtu spiestas pārdot par kapeikām savus sertifikātus, valsts noprihvatizešanai! Tā radās bagāto un nabago kastas. Varēja sākties privatizācija par tautai izkrāptiem sertifikātiem (ne nopirktiem par īsto vērtību) Otrs - kā jūs domājiet, vai Lata ieviešana bija godīga? Nē par šo elektrošoku zinošie - pie varas esošie, viņu radi un draugi, savlaicīgi nodrošinājās pret sekām, kuras muļķa tautu izģērba pliku. Vai mēs sagaidījām apsolīto pirmskara Latvijas atjaunošanu? Kā no visām tribīnēm tika solīts. Nekas tamlīdzīgs - tika īstenots smalki izstrādāts, ne nejaušs, plāns - Viena neliela daļa kļuva par bagātniekiem, kas parazitēja uz pārējo rēķina, šos pārējos iedzenot šaušalīgos dzīves apstākļos.Vai ir kas labojams? Tikai ejot vienu ceļu kaut ko var labot - viss tautai izkrāptais ir jāatdod atpakaļ ar labu vai ar varu un šī noziedzīgā kliķe ir ne tikai jāsoda, bet jāizģerbj tā kā viņi ir izģērbuši tautu! Ar Godmani un Repši priekšgalā. Un Latvijas ceļa darboņiem, kas pieņēma visus likumus, lai "mežonīgais kapitālisms"sāktu savu iznīcinošo gājienu. Mēs esam pārāk maza valsts, lai starp dzīves līmeņiem būtu tik šaušalīgas atšķirības. Lielīties ar kaut kādiem sasniegumiem ir klajš cinisms.
8.maijs, 22:54 Atbildēt
opis no laukiem
Visas mūsu šodienas problēmas izriet no noziedzīgās monetārās politikas,jo kas tas ir par "brīvo", atvērto tirgu,kas plosās Latvijā? Ar valūtas maiņas kursa mehāniku var izveidot trīs sekojošus ekonomiskos modeļus:
1.Ar augstu un FIKSĒTU valūtas maiņas kursu atver Latvijas iekšējo tirgu IMPORTAM un SPEKULANTIEM un vienlaikus paralizē visus tirgus vietējam ražotājam un eksportam (šoka terapija).
2.Ar zemu un FIKSĒTU valūtas maiņas kursu atver tirgu EKSPORTAM un nodrošina šoka terapiju IMPORTA un SPEKULANTU darbībām.
3. Ar PELDOŠO valūtas maiņas kursu, kas atkarīgs no CB valūtas rezervju nemainīguma saglabāšanas interesēm,nodrošina līdzvērtīgus un godīgus konkurences apstākļus importam ar eksportu.
Tātad, redzam,ka Latvijā pašlaik tiek realizēts 1,modelis ar zaļo gaismu importam un spekulantiem,gan vietējiem,gan ārējiem,bet vietējiem ražotājiem un eksportam ir sarkanā gaisma konkurences "luksoforā" un rezultāts ir graujošs nacionālajai ekonomikai,par ko liecina vairāk kā 30 MILJARDU lielais valsts ārējais parāds. Es gan nedomāju,ka tagad būtu kādam ko jāatņem,jo paši bijām muļķī un pieļāvām nelietības,bet mēģināsim tālāk dzīvot pareizi. Tagad,kamēr atjaunosim izlaupītās CB valūtas rezerves,mums būtu jāpāriet uz 2, modeli - atvērto EKSPORTA TIRGU. Kad vajadzīgais daudzums valūtas rezervju uzkrāts,tad pārslēdzamies uz 3,modeli - peldošo kursu un nodrošinām tā nemainīgumu,ar valūtas maiņas kursu turot importu/eksportu līdzsvarā.Lai to realizētu,protams,ka būs jāatjauno nacionālo valūtu un jāizstājas no eirozonas,kaut arī pretdarbība būs milzīga.
9.maijs, 18:32 Atbildēt
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
8.maijs, 18:05 Atbildēt
Inta
Kaads `meerkjiis` gan var buut ekonomiski--`bandiitiskiem` grupeejumiem?
(ja reiz par katru cenu pie varas taa pasha tiecas, la vieni imiteetu darbu veelaak)
in taisiitu komisijas visa neptiikamaa norakshanai in pasleepshanai zem teoikjiisha.)
Pat tagad nevar pateikt, kaaapeec nevar saakt at savu rindu - paarvaldee it kaa - reformeeshanu, bet
kaarteejo reizi vien graabstaas un maina nodokljus, lai neviens neko nevareetu plaanot vispaar
Taa kaa viss meerkjis: vien vara pati kaa taada, jo nauda jau vairumam tur ir,
un tad veel tas `kopus siles` tuvums, lai `valsts pasuutiijumus` iedaliitu sponsotriem...
:(
8.maijs, 14:41 Atbildēt
Pastalnieks
Nekādas reformas te neviens neveic! Slēpjoties aiz reformas lozunga, ceļ nodokļus, lai būtu nauda budžetā. P. Pasaulē degvielas cenas krītas, ceļ akcīzes nodokļus degvielai un pie reizes arī šmigai, smēķiem.
8.maijs, 14:49 Atbildēt
Skatīt visus 11 komentārus >

Viedokļi Vairāk >

Kaut kas traks!