Imitē mediju politiku reģionos

F64
  • F64
1 / 1

Man vārds «pašvaldība» ir sinonīms vārdam «tautvaldība». Tātad – pie varas te esam mēs. Tātad – ir pašsaprotami, ka arī pašvaldību medijiem noteicošā ir vietējās tautas, nevis vietējās varas griba. Un tajos, manuprāt, jāstrādā žurnālistiem.

Tiem nevajadzētu būt tikai informatīviem pašvaldību biļeteniem, lai kā to negrib viduvēju privātu preses izdevumu uzturētāji. Manā uztverē pašvaldību preses izdevumiem, radio, TV kanāliem… jābūt profesionāliem medijiem bez reklāmas, propagandas un partijiskas aģitācijas. Te jāpiebilst, ka tas ir mans subjektīvs uzskats. Jo var iebilst - kāpēc gan komercizdevumiem jāļauj pelnīties uz pašvaldību rēķina, kuras, pašas pelnot, varētu ietaupīt nodokļu tēriņus. Bet, ja būtu, kā es saku, tad, manuprāt, nebūtu iemeslu šos municipālos medijus ierobežot. Un, ja tas tā būtu, tad reģionālo privāto mediju vaimanas par to, ka pašvaldību izdotie mediji maitā tiem biznesu, man šķistu nevietā. Turklāt, ja sabiedrībai, tostarp kolēģiem, labpatīk pieņemt un pieļaut, ka vara ir to dabūjušo privātīpašums, arī tad pirmām kārtām būtu jāskatās uz sevi kā tautvaldības kvalitātes noteicējiem. Ja jūsu «pašvaldības faktiski ir nacionalizējušas vietējo presi» (V. Zatlers), paši vien esat vainīgi. Esat atkāpušies no tautvaldības.

Pirms šo rakstīt, es pārlūkoju ap desmit pašvaldību un privāto reģionālo izdevumu komplektus. Atklāti sakot - kopumā, kvalitātes ziņā mani neapmierināja ne vieni, ne otri. Vārdi «imitē žurnālistiku» attiecas gan uz vieniem, gan otriem. Tomēr vairumā gadījumu vaimanām «pašvaldības būtībā iznīcina iespēju pastāvēt neatkarīgai presei» es neredzu profesionālu segumu. Vārds «neatkarīga» man radīja smīnu. Pat ne kādu acīmredzami korporatīvu, privātu interešu pārstāvības dēļ, bet tāpēc, ka man neatkarīgumu nosaka pašvērtējuma kvalitāte, nevis oponenta pasludināšana par šādu tādu ar ļoti niecīgām viņa vērtēšanas pazīmēm.

Protams, es to varu pamatot. Taču te es nevienu nenosaukšu, jo pieļauju, ka kolēģi maksimāli izmanto tās resursu iespējas, kas viņiem ir pieejamas. Un tas manā uztverē ir daudz labāk nekā nekas. Vēlu visiem veiksmi un - nepamest iesākto!

Bet vienlaikus - man no manai dzīves telpai pievērsta medija vajag maksimāli pilnīgu, godīgu informāciju un kvalitatīvu, profesionālu šīs informācijas (norišu, problēmu…) novērtējumu. Ja mums ir tautvaldība, tad es ceru, ka tie, kuri ir vistuvāk tām vai citām norisēm, kuri tās veido, spēj tās, to nepieciešamību un sekas man izskaidrot visadekvātāk. Tāpēc man nav nekas pretī, ja kāda daļa pašvaldības administratīvā resursa un manas nodokļu naudas tiek veltīta pilnvērtīgai komunikācijai ar cilvēkiem. Tostarp - mediju izskatā.

Privātos medijus es mēru faktiski ar to pašu mēru. Cerēdams uz lielāku to pilsoniskumu. Jo, ja jūs, privātie izdevumi, iepretī šiem, teiksim, oficioziem (jo vairāk - ja tie nedara savu darbu, kā pienākas), nespējat efektīvi pārstāvēt pilsonisko sabiedrību, tās idejas un alkas - priekš kam jūs esat vajadzīgi? Priekš kam jūs esat vajadzīgi, ja nespējat kā nākas definēt savu nepieciešamību, rast atsaucību un bāzi cilvēku vidē?

Pagaidām tā vien liekas, ka Konkurences padome, Kultūras ministrija, atsevišķi Vienotības deputāti vairāk grib «pārspēlēt» tirgu nekā uzlabot informācijas apriti. Gādāt par to, lai pašvaldības saistībā ar informāciju ielaižas kādā komerciālā starpposmā, lieki tērējas, nevis maksimāli ekonomiski un ar pilnu savu atbildību nodrošina sabiedrību ar pilnvērtīgu, pilnīgu informāciju un profesionālu sava darba vērtējumu. Turklāt es atbalstu pašvaldību mediju pastāvēšanu vēl tāpēc, ka «arī starp pašvaldībām pastāv konkurence - tām ir jāreklamē savas priekšrocības, jācenšas panākt, lai cilvēki šajā teritorijā vēlētos pārcelties uz dzīvi, vēlētos strādāt vietējos uzņēmumos, lai šai vietai uzmanību pievērstu investori un tūristi. Tādējādi, veidojot novada vai pilsētas pozitīvo tēlu, iespējams atdzīvināt saimniecisko vidi.» (M. Pūķis.)

Taču, atkārtojos - galvenais man šķiet nevis mūsu pašsajūtas, bet tas, vai sabiedrība dabū pilnvērtīgu un aptverošu informāciju par to, kas notiek valstī, novadā, pagastā. Līdz ar šīs informācijas skaidrojuma, novērtējuma versijām. Lai varētu aktīvāk domāt līdzi un, ja kas, iesaistīties ar savu viedokli pašvaldības pasākumos. Ja par to netiek gādāts, tad, neatkarīgi no tā, kas ir medija saimnieks - pašvaldība vai privātpersona - tie taisa sūdīgu biznesu, ražo nekvalitatīvus produktus un ir no tirgus izslēdzami.



Komentāri [4]

 
patiesības ministrs
tātad imitē Medpolreģi.
17.maijs, 15:37 Atbildēt
Valdis Freimantāls
Labs un V A J A D Z Ī G S raksts!

Jo jau 24 gadus no tautas slēpj galveno informāciju - Rīgas Latviešu Biedrības likvidāciju 1993. gada 18.februāra naktī un PRETLATVISKAS viltus biedrības izveidošanu ar čekistu metodēm!
16.maijs, 21:16 Atbildēt
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
16.maijs, 19:27 Atbildēt
Skatīt visus 4 komentārus >

Viedokļi Vairāk >

Kaut kas traks!