arrow_downwardZiņu seifs

Viņš pielicis roku pie visiem Latvijas bobsleja panākumiem. Sākot ar Zinta Ekmaņa olimpisko bronzu Sarajevā, beidzot ar Oskara Melbārža ekipāžas sudrabu Sočos tieši trīsdesmit gadus vēlāk, 2014. gadā savu stāstu par bobsleja kamanu konstruktoru Arvīdu Miezi iesāka "Sporta Avīze". Laika gaitā mainījušās politiskās iekārtas, nākuši un gājuši funkcionāri, treneri, piloti, bet viņš – palicis savā vietā. Pie bobiem. Šodien Meistaru guldām zemes klēpī...

Vadīt un organizēt Daigai Dadzītei padodas vislabāk, taču tas notiek sirsnīgi, jo Daiga saka arī labus vārdus par labi padarītu darbu. Viņa dzīvo līdzi mūsu paralimpiskajiem sportistiem, neguļ naktis pirms pasaules čempionātiem un paralimpiskajām spēlēm, lai sportisti nokļūtu uz sacensībām. Viņa netaupa skarbus vārdus, ja kāds lēmums ir nevietā vai vienkārši vispār nav pieņemt, aizbildinoties ar formāliem iemesliem. Vēl pirms Latvijas Paralimpiskās komitejas vadības grožu pārņemšanas Daiga iestājās par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, vadījusi divas biedrības. Un jā, viņa var aizsvilties dusmās, ja redz netaisnību pret saviem sportistiem. Bet Daigu raksturo arī jūtīgums. Tāds, kas labi paslēpts aiz priekšnieces tēla.

Uzreiz atvainošanās tiem, kuru jūtas aizskar augstāk izmantotā leksika, taču sarunai ar Armandu glīts un saķemmēts visraksts neiederētos. Mežonīgi talantīgs laukumā un vētraini nevaldāms ārpus tā, viņš pēdējo 15 gadu laikā bijis viens no apspriestākajiem latviešu basketbolistiem, un daudziem joprojām simboliski asociējas tieši ar 2009. gada vasaras skandalozo TV reklāmu, kurā Latvijas izlases aizsargs iznirst no tumsas un skarbi paziņo, tieši pie kuras vietas viņam ir tas, ko cilvēki par viņu runā. Jo viņš pats zina, kas ir un ko var. Tagad Armands uz dzīvi skatās citādi. "Nē, es neko nenožēloju. Bet dažas lietas pamainīt gribētu, ja būtu tāda iespēja." Pirms pāris dienām Armands pavēstīja, ka pieņēmis lēmumu kārt kedas uz nagliņas, tāpēc atvadu sveiciens arī no "Sporta Avīzes" – mūsu pirms trijiem gadiem tapusī Lielā saruna ar basketbolistu. Pilnā apjomā un bez cenzūras.

Šodien par savas spožās karjeras beigām paziņojis viens no visu laiku titulētākajiem Latvijas sportistiem, divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs. Pirms diviem gadiem, pēc atgriešanās no Rio spēlēm, Māris intervijā “Sporta Avīzei” atzina, ka viņam sportā ir vēl kāds mērķis. Drīzāk gan – sapnis. Jo pat Pekinas un Londonas spēļu zelts nebija spējis apvienot Latvijas BMX sabiedrību kopīgam darbam. Diemžēl sapnis paliks nepiepildīts – kā jau Māris to paredzēja... Veiksmi turpmākajās gaitās, čempion.

Mairis Briedisnaktī uz svētdienu aizvadīs Supersērijas otrās sezonas ceturtdaļfināla cīņu, Čikāgā sacenšoties ar Vācijas armēni Noelu Gevoru.

Viņš ir liels savas zemes Ukrainas patriots un spēkus smeļas Dievā. Trīs bērnu tēvs ar augstskolas izglītību. Nereti pārsteidz cilvēkus ar savu matu sakārtojumu un raksta dzeju. Un dzimšanas dienu svin vienā datumā ar boksa leģendu Muhamedu Ali – to pašu, kura vārdā nosaukts kauss, ko viņš vakar pacēla virs savas galvas kā Pasaules Boksa supersērijas čempions. Viņa vārds ir Oleksandrs Usiks. Ar vareno ukraini aprunājāmies pirms viņa cīņas pret Mairi Briedi gadu mijā.

Vakar Rīgā tika pielikts punkts pašmaju basketbola sezonai – desmito reizi par Latvijas čempionu tika kronēts Ventspils klubs, bet finālsērijas vērtīgākā spēlētāja balvu saņēma aizsargs Aigars Šķēle. Pirms pusotra gada ar Aigaru apsēdāmies uz garāku sarunu, un tās ievadvārdi toreiz bija šādi: “Būt Armanda Šķēles jaunākajam brālim basketbolā nav viegli. Apmēram tikpat grūti, cik droši vien būtu Raimonda Paula jaunākajam brālim pie klavierēm. Jo vienmēr salīdzina. Un nav viegli tikt salīdzinātam ar virtuozu. Aigars Šķēle no brāļa ēnas nevairās, taču arī neieciklējas uz to. Lēni, taču neatlaidīgi aug viens no interesantākajiem spēlētājiem pašmāju basketbolā.” Lūk, ko par attiecībām ar slaveno brāli tolaik stāstīja nākamais Latvijas čempions un MVP.

Viens no Latvijas labākajiem hokeja treneriem Artis Ābols arī šopavasar ir Boba Hārtlija asistents darbā ar hokeja valstsvienību. Janvāra numura Lielajā sarunā ar Arti pārrunājām arī tēmu, kas raisa ļoti pretrunīgus viedokļus – spēlētāju nevēlēšanos katru pavasari pavadīt izlases rīcībā un robiem, kas līdz ar to uzreiz veidojas sastāva komplektācijā.

Pieckārtējā pasaules čempiona Kristera Serģa sportisko sasniegumu gradācija jau sen nevienam nav noslēpums. Proti, sportā ir tikai viena vieta, kuru izcīna, bet visās pārējās – tikai paliek. Šajā nedēļas nogalē šo lietu kārtību mēģinās attaisnot šobrīd patlaban pasaules labākais latvietis pie motocikla stūres – Pauls Jonass. Viņu abu mērķis ir viens: vēsturiska pirmā uzvara Latvijas Grand Prix posmā. Saulīte šajās dienās staigā pa zemes virsu un pasaules čempions no Kalvenes cer – latviešu atbalsts Ķegumā viņu nepievils un pacels spārnos. Plašāk par Paula mērķiem rakstījām pirms sezonas.

Latvijas hokeja izlases uzbrukuma jauda šopavasar regulāri sagādājusi pamatīgas raizes, tāpēc ziņa, ka komandai palīgā no Amerikas steidzas rezultatīvu sezonu Amerikā aizvadījušais Teodors Bļugers, nāk tieši laikā. Jau rīt būs klāt! Pirms diviem gadiem intervijā Sporta Avīzei spēlētājs pastāstīja, kādām izmaiņām gājis cauri, lai hokeja laukumā kļūtu labāks un komandai noderīgāks.

Rūdols Balcers šobrīd ir viens no intriģējošākajiem jaunajiem spēlētājiem Latvijas hokejā un šodien piedzīvo savu debiju pieaugušo valstsvienībā. Zīmīgi, ka tas notiek mačā pret Norvēģiju – valsti, ar kuru spēlētājs saistīts tik cieši, ka nu jau ilgus gadus uzskata par savām mājām. Rūdolfa portretu ieskicējām žurnāla marta numurā.

Latvijas hokeja izlase šodien dodas savā pirmajā cīņā 2018. gada pasaules čempionātā, un pirmoreiz šadā līmenī kapteiņa godā komandu uz ledus vedīs Roberts Bukarts. Pirms diviem gadiem plašākā sarunā ar Robertu uzzinājām ne tikai viņa uzskatus par hokeju un stāstus par sportā piedzīvoto, bet arī viņa aizraušanos ar ekonomiku un pirmajiem soļiem biržā.

Viņš ir mēnesi vienatnē kanoe laiviņā ceļojis pa Ziemeļu ledus okeānu. Rāpies kanjonos un laidies lejup pa krāčainām kalnu upēm. Reiz Aļaskā nejauši pārslēpojis pāri bizonam. Lauzis mugurkaulu, bet pēc diviem mēnešiem jau slēpojis Gaiziņā. Ar kaulaino flirtējis neskaitāmas reizes – sastopoties ar dabas apstākļiem vai dzīvām radībām, kurus parasti ļaudis dod priekšroku aplūkot tikai National Geographic kanālā, sēžot dīvānā pie siltas tējas krūzes... Stāsts par to, kā Raimonds Dombrovskis 1988. gadā uz rollerslēpēm 90 dienās pievārēja gandrīz 7000 kilometrus pāri visai Ziemeļamerikai no Aļaskas līdz Meksikai, nav ekstrēmākais viņa trauksmainajā biogrāfijā, tomēr dziļi simbolisks.

"Sēdēt Rīgā kantorī, rakstīt pekstiņus, runāt muļķības televizorā, iet uz pieņemšanām un dižoties ar kaut ko? Vai tad tā ir dzīve? Tas nav nekas! Lūk, te ir īstā dzīve," secinājis atjaunotās Latvijas Olimpiskās komitejas pirmais prezidents Vilnis Baltiņš. Pie Viļņa Ugālē ciemojāmies īsi pirms Rio olimpiskajām spēlēm aizpērn, un, lūk, kā toreiz sākās mūsu pamatīgā saruna...

Drukātās Sporta Avīzes jaunajā, marta numurā lasāma plaša saruna ar Latvijas spēcīgāko bokseri Mairi Briedi, kurā viņš atklāti pastāsta par pirmo zaudējumu profesionāļa karjerā un visu, kas tam sekojis. Tajā skaitā piespiedu izmaiņām savas komandas rindās, jo ilggadējais treneris Sandis Kleins pieņēmis lēmumu turpmāk vairs nebūs Maira treneris pilnu laiku.

Krustenisko saišu plīsums – tā ir ļoti slikta ziņa, ko saņemt jebkuram sportistam. Taču, ja tas notiek, gatavojoties olimpiskajai sezonai, pusgadu pirms četrgades nozīmīgākā starta – tas jau ir spriedums. Nežēlīgs un neatgriezenisks. Dažas mokošas sekundes no savas dzīves ar šādu domu šovasar bija spiesta sadzīvot arī Latvijas labākā skeletoniste Lelde Priedulēna – līdz brīdim, kad no galda pretējā pusē sēdošā doka mutes pēkšņi izskanēja cerīgais – bet... Šodien Phjončhanā Lelde dosies uz starta, apliecinot, ka ar gribasspēku un mērķtiecību iespējams ir viss. Plašāku materiālu par viņu publicējām pirms šīs sezonas.

Par kluso slepkavu to iesaukuši Ziemeļamerikas žurnālisti. Nav diezko oriģināli, toties – precīzi. 82 spēles 169 dienās, simts tūkstoši kilometru gaisā. Bez iespējas normāli izgulēties, atjaunot spēkus vai apārstēt mikrosavainojumus. Tāds ir Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) spēļu kalendārs. Šosezon ar kluso slepkavu iepazinās arī latvietis Kristaps Porziņģis, pirms diviem gadiem, 2016. gada ziemā, rakstīja Sporta Avīze...

Brīdī, kad šo sauli ieraudzīja patlaban vienīgais mūsu NHL spēlētājs Zemgus Girgensons, viņš jau bija divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs. Un šobrīd aizvada savu 30. sezonu profesionālajā hokejā. Lai gan NHL durvis Jaromīram Jāgram tagad ir aizvērušās un savu 46. dzimšanas dienu viņš pēc pāris nedēļām sagaidīs Čehijā, tas joprojām notiks hokeja laukumā. Par leģendāro čehu rakstījām pirms gada.

Pirms gadiem desmit Sabīne Niedola bija Latvijas sieviešu basketbola spilgtākā jaunā zvaigzne, taču prognozes par spožo nākotni un Latvijas izlases līderes lomu palikušas nepiepildītas. Pirms diviem gadiem devāmies uz Sabīnes dzimto Liepāju, lai uzklausītu viņas stāstu. Spēlētāja tobrīd atradās dzīves krustcelēs, taču ar skaidru apziņu – sports nav dzīves piepildījums.

Aizvadītajā naktī NBA čempionātā savu līdz šim spožāko spēli, pretinieku grozā sametot 28 punktus, aizvadīja Dāvis Bertāns. Plašāku materiālu par basketbolā unikālo Bertānu ģimeni Sporta Avīzē varēja lasīt pirms gada, un toreiz vecāki un skolotāji pastāstīja šo to par Dāvja bērnības izgājieniem.

Pērn maija beigās NHL klubs Kolumbusas Blue Jackets paziņoja, ka paraksta līgumu ar jauno latviešu vārtsargu Matīsu Kivleneku. Un septembra vidū 21 gadu vecais puisis jau sargāja vārtus pārbaudes spēlēs pret pēdējo gadu NHL čempionvienībām Blackhawks un Penguins. Sezonu Matīss aizvada Blue Jackets fārmklubā Klīvlendas Monsters, taču šodien nu jau ceturto reizi šosezon izsaukts uz NHL. Šādi turpinot, debija nav aiz kalniem!

Jāni Ķipuru visprecīzāk raksturo divi vārdi – olimpiskais čempions. Cilvēks ar stāju, pārliecību par savām spējām, neslēptu godkāri. Nelokāms un principiāls. Daži teic – pārlieku. 20 garus gadus kā treneris strādājis bobsleja lielvalstīs, sagatavojis 12 olimpiskos medaļniekus, bet nekad nav strādājis ar Latvijas izlasi. Daudz konfliktējis, bet savai sirdsapziņai nekad nav palicis parādā. Šodien viņam paliek 60. Ar Jāni sarunājāmies pirms trim gadiem.