PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kamēr vieni cieš, citi bauda dzīvi
 
©F64

Mācījusies pie slavenā astrologa Sergeja Vronska un apsolījusi viņam uzrakstīt grāmatu. Pagaidām grāmata vēl tintes pudelē un Inga Janovska savu dzīvi piepilda ar pašizglītošanos un izglītošanu. Arī par dao mīlestību. Par attiecībām. Par to, kā dzīvot laimīgāk. Viņa ir izvēlējusies savu dao – ceļu, kuru iet visu dzīvi. Arī Vronskim apsolītajai grāmatai tajā atvēlēta sava vieta. Kad pienāks laiks.

- Lasīju un lasīju par dao, bet apzinos - temats ir tik plašs, ka nav iespējams to aptvert kopumā žurnāla publikācijā. Tāpēc jautāju tikai par vienu aspektu: ko nozīmē veidot attiecības pēc dao principa?

- Cik gadu jums ir, lai klausītos?

- Ja filozofiski, tad līdz dzīves beigām.

- Dao ir ceļš. Ir cilvēki, ar kuriem mums ir pa ceļam, ar kuriem varam saglabāt savu es, varam attīstīties un kļūt labāki. Ir cilvēki, ar kuriem mums nav pa ceļam, jo tad nākas atteikties no sava ceļa, no savas mīlestības valodas. Katram cilvēkam ir sava mīlestības valoda. Ir cilvēki, ar kuriem esot kopā varam iemācīties viņa valodu un bagātināt sevi. Ar tādu cilvēku var iet kopā, jo tas ir arī viens no taviem iespējamajiem ceļiem.

Noskūpstīja princis vardi, un viņa kļuva par princesi, bet vai tāpēc varde kļuva laimīgāka? Varbūt viņai labāk bija palikt vardei un dzīvot purvā. Jo viņai nav princeses ambīciju. Ne katrai vardei jākļūst par princesi.

Ja runājam par to, kā veidot attiecības pēc dao principa, tad pirmām kārtām tas nozīmē saglabāt savu dao. Kādreiz tas tika teikts par sievieti, bet es uzskatu, ka šo teicienu var attiecināt uz visiem. Dumja sieva pārtaisa vīru pēc sava ģīmja un līdzības, gudra sieva netraucē viņam būt tādam, kāds viņš ir, bet vieda palīdz vīram kļūt tādam, kāds viņš sapņo būt. Cilvēki, kuri tevi lauž, nav tavējie. Jāsaprot, kāds cilvēks ir vairāk piemērots - vai tas, kurš netraucē būt tādai, kāda esi, sēdēt purvā, un tas nav slikti. Pazinu sievieti, kura ļoti gribēja iepazīties. Bet viņa sēdēja mājās un skatījās seriālus. Bija vīrietis, kurš par viņu ieinteresējās un gribēja iepazīties. Palīdzēju abiem norunāt tikšanos. Viņš man zvana un saka - neatnāca. Un telefonu neceļ. Viņa saka: ai, sāku jau taisīties, bet seriālā sākās tik aizraujoši notikumi, ka nespēju atrauties.

Ir cilvēki, kuri vaimanā: 20 gadus mācījos, nevienam neesmu vajadzīgs, tāpēc dzeršu un raudāšu, bet jūs mani žēlosiet. Nē, man nav žēl. Ja viņiem patīk dzert un raudāt, kāpēc man viņi jāžēlo?

- Izdomāts stāsts bija nozīmīgāks par reālo dzīvi?

- Lai kā viņa pēc tam man stāstīja, ka grib iepazīties, es vairs neiesaistījos. Ir cilvēki, kuriem nav ambīciju, kas grib komfortu un, izkļūstot no komforta zonas, nonāk mēslainē. Daudzi taču neiztur pārbaudījumu - vinnestu loterijā, jo neprot dzīvot bagātu dzīvi.

Cita iespēja ir atrast cilvēku, kurš palīdzēs pakāpties, bet tas nenozīmē, ka nesīs uz rokām augšup pa kāpnēm.

Ja kāds sūdzas, ka viņam neviens nepalīdz, varu atgādināt stāstu bar Budu un viņa mācekļiem. Iet Buda un redz, ka vīrietis mēģina izvilkt no bedres savu vērsi. Velk atspēries, vērsis cenšas izkārpīties, nekas nesanāk. Buda ar mācekļiem viņam palīdzēja, izvilka vērsi un gāja tālāk. Ieraudzīja citu vīrieti tādā pašā situācijā. Tikai viņš sēdēja pie bedres un raudāja. Viņi aizgāja garām. Mācekļi jautāja: Buda, kāpēc tu neaplīdzēji? Viņš atbildēja: palīdzēt raudāt? Viņš pats ar to labi tika galā.

Morāle: nevajag glābt to, kurš nemēģina glābties.

- Kamēr cilvēks nesaprot, kāds viņš ir pats, ir grūti sameklēt cilvēku, ar kuru būtu labi kopā.

- Sākumā neviens nezina, kas viņš ir. Rietumu sabiedrība cenšas šo lēmumu atstāt cilvēka ziņā, neuzspiežot viņam stereotipus. Nesaka - tu esi meitene, tu - puika, nenorāda, kā jārīkojas meitenei, kā - zēnam, nesniedz reliģiozas zināšanas. Bet kā cilvēks var izvēlēties, ja iepriekš nav bijis zināšanu? Kaut kur taču viņš gūst pieredzi. Vai nu ģimenē, vai skolā, vai no kaimiņu puikas. Bērns nevar pats iemācīties runāt, viņš runās vecāku valodā. Un tas jau ir stereotips. Viņš pieņems tās sabiedrības paradumus, kurā dzīvo. Citas metodes kā atkārtošana apmācībā nav.

Sākumā mēs visi esam pērtiķēni, kas atdarina. Tas ir normāli, tā izvēlamies variantus. Kādam ir jāpasaka, ka tas, kurš palīdz citiem, ir labs bērns, bet tas, kurš sit mazākam, neaizsargātam - slikts. Vēlāk bērns sāk iepazīt pasauli, lasīt grāmatas, skatīties kino, vērot apkārtējos un kādā brīdī sāk domāt pats, izdarīt secinājumus par sabiedrībā pastāvošiem stereotipiem. Tiek uzskatīts, ka zēniem tāds vecums sākas astoņos gados, meitenēm - septiņos. Tāpēc agrāk zēnus laida skolā astoņu gadu vecumā.

Diemžēl ir cilvēki, kas arī 80 gadu vecumā nedomā, bet atkārto to, ko dzirdējuši pa televizoru, vai kaimiņienes sacīto. Cilvēkiem, kuri nesāk dzīvot apzināti, ir maz iespēju būt laimīgiem. Ja vien viņi nav absolūti dumji - kā ir, tā labi. Jā, arī tas ir laimīgas dzīves variants. Sliktāk jūtas tie, kas atrodas pa vidu starp veco dzīvi un to, kā varētu būt. Viņi sēž un cieš. Cilvēks ar upura sindromu ir tikpat bezcerīgs kā tauta ar upura sindromu. Vienmēr uzvar tas, kurš ir vitālāks. Upuris iznīkst, jo tāds stāvoklis samazina fertilitāti. Kamēr cilvēks cieš, viņam negribas nodarboties ar mīlestību. Viņam gribas, lai viņu saprot, iemīl kā cietēju, pažēlo. Tikmēr citi vairojas. Tas ir interesants fenomens, jo daudzi cilvēki meklē ideālu tā vietā, lai paši kļūtu par ideālu partneri un izmantotu lielākas izvēles iespējas.

- Ideāls cilvēks ir ilūzija.

- Protams, ideāls ir nosacīti, jo nevienam no mums sev līdzās nevajag ideālu. Tādam cilvēkam blakus jutīsimies kā niecības. Zināt, kāpēc nav ideāla fenšui un tas vispār nav vajadzīgs? Jo nav ideāla cilvēka, kuram atbilstu ideāls fenšui. Ideāla sieviete nav sieviešu žurnālos aprakstītie parametri 90-60-90. Pirmkārt, viņai jāizskatās pēc sievietes, lai vīrietim nav jāprasa veikt DNS analīzes. Arī androgīnām sievietēm ir savs cienītāju loks, bet tas ir mazāks. Otrkārt, jābūt labam noskaņojumam. Ja kāds iemīl mūžīgi depresīvu cilvēku, viņš nav normāls. Viņš ir maniaks. Vesels cilvēks mīl laimīgu cilvēku. Nelaimīgos mīl sadisti un maniaki. Vai arī cilvēks ar glābēju sindromu. Tad viņš visu laiku radīs apstākļus, lai otrs būtu nelaimīgs, jo viņš nemitīgi varēs glābt. Vai arī - tevi, tādu nelaimīgu, iemīlēja cilvēks, kurš palīdzēja un saprata, ka laimīga tu viņam nepatīc, un aizgāja meklēt sev citu nelaimīgo. Ar tādiem kopā visu laiku jutīsies nelaimīga vai arī tevi pametīs. Nožēlojama izvēle.

- Vai tad tas nav stereotips, ka vīrietim vajag laimīgu un veselu sievieti, bet sieviete ir gatava glābt nelaimīgu vīrieti?

- Ir atšķirība. Ja dzīvoju ar vīru un viņš saslimst vai nonāk nepatikšanās, tad es palīdzu. Kāpēc lai glābtu nelaimīgu bomzi, kurš savā labā neko nedara? 99 procenti prostitūtu un bomžu ir tendēti uz to. Kāds, palicis bez darba, strādās par apkopēju, par sargu vai krāvēju, bet cits kļūs par prostitūtu vai nodzersies un nakšņos zem tilta. Tas lielākā vai mazākā mērā bijis apzināts lēmums.

Pazīstu bēgļus, kuri izglābušies no tiešām baisiem apstākļiem un strādāja kā japāņi - pa 20 stundām dienā. Vēlāk viņi atzina: labi, ka saņēmām tādu spērienu, citādi nebūtu sasnieguši to, kas mums ir tagad. Bet ir cilvēki, kuri vaimanā: 20 gadus mācījos, nevienam neesmu vajadzīgs, tāpēc dzeršu un raudāšu, bet jūs mani žēlosiet. Nē, man nav žēl. Ja viņiem patīk dzert un raudāt, kāpēc man viņi jāžēlo?

Kad glābjat cilvēku, kurš pats sevi neglābj, tad rīkojaties muļķīgi. Cita lieta, ja redzat, ka cilvēks dara visu, lai izkārpītos. Tad vajag pasniegt roku. Bija gadījums. Sieviete vakarā ieraudzīja vīrieti pie ūdens pumpja. Ūdens bija auksts, bet viņš cītīgi mazgāja galvu un berza drēbes. Viņš izstāstīja, ka palicis bez darba, aizgājusi sieva, pazaudējis dzīvokli. Cenšas iekārtoties darbā, bet pagaidām dzīvo stacijā. Netīrs uz darba pārrunām iet negrib. Sieviete uzaicināja viņu pie sevis, jo redzēja, ka cilvēks cenšas risināt problēmas. Pēc pāris mēnešiem viņš darbu atrada un visiem spēkiem centās viņai atlīdzināt par to, ka palīdzēja. Nē, mīļākie viņi nebija. Attiecības starp abiem neradās ātri, jo viņš uzskatīja, ka nebūtu godīgi izmantot vientuļas sievietes labo sirdi. Sieviete atnāca pie manis uz konsultāciju, jo gribēja vīrietim likt saprast, ka viņai viņš patīk. Savukārt viņš uzskatīja, ka nav pat tiesīgs par to domāt, tas nav cēli. Tādu cilvēku atrast stacijā…

- Tas ir brīnums?

- Jā. Jo pārējie staigā apkārt smirdēdami. Jūs dodat viņiem naudu?

- Ja neizgudro pasaciņas, bet pasaka, ka dažus centus vajag, lai uzlāpītos, tad esmu iedevusi. Tāpēc, ka nemeloja.

- Bet es pudelei nedodu. Uzskatu - ja nemāk dzert, lai nedzer. Ja cilvēks dzeršanas dēļ ir nonācis uz ielas, es viņam nedošu naudu alkoholam. Pret savas rīcības sekām izturos ļoti atbildīgi.

- Uz attiecību konsultācijām nāk pāri vai vairāk pa vienam cilvēkam?

- Uz dao mīlas semināriem, kur stāstu par tehnikām, nāk ļoti daudz cilvēku. Kad atnāk pāris - vīrs un sieva, viņi saka: gribam uzlabot attiecības. Kad cilvēks atnāk viens, saka: gribu izmanīt sevi, jo negribu veidot attiecības ar tiem, kurus pievelku tagad. Visbiežāk vīriešiem ir «interesanta» motivācija, viņi vēlas būt nepārspējami mīlētāji visām savām partnerēm un iemācīties seksa tehnikas.

Dao mākslā pastāv daudz tehniku, piemēram, pievilcības attīstīšanai, feromonu līmeņa paaugstināšanai. Ir cilvēki, kuriem jādzīvo piespiedu vientulībā, un viņi grib izmantot seksuālo enerģiju tā, lai neciestu. Teiksim, vīrs ir jūrā, bet sieva tajā laikā seksuālo enerģiju transformē iekšējās pievilcības veicināšanai.

Vadīju semināru garīgā semināra audzēkņiem. Viņi seksuālo enerģiju var virzīt intelekta attīstīšanai. Lai gan tiem, kuri mācās garīgajā seminārā, seksuālā aktivitāte nav augsta. Nevajag domāt, ka viņi tāpēc cieš. Slikti, ja tādi vīrieši apprecas ar seksuāli aktīvākām sievietēm.

Sieviete reiz man žēlojās - lai ko viņa darītu, koptu sevi, vīrs negrib mīlēties. Vīrs pārsteigts: kā, negribu? Gribu! Bet ne jau katru mēnesi! Domāju, ka viņi joko. Nē. Tagad tādu pāru ir arvien vairāk. Labi, ja tāds tādu atrod un abus apmierina sekss retāk nekā reizi mēnesī.

Ko darīt, kad sievietei vajag vairāk, bet viņam pat viena reize mēnesī ir par biežu? Ir trīs varianti, un jāizvēlas viņai. Nomainīt vīru. Papildināt viņu ar vēl kādu. Iemācīties savu seksualitāti vadīt tā, lai pietiktu ar «bet ne jau katru mēnesi», virzīt enerģiju uz kaut ko citu.

- Seksualitāte un sekss tiek uzskatīti par cilvēka dzīves nozīmīgu daļu.

- Kādam seksualitāte vispār neko nenozīmē. Citam tā ir nozīmīga. Cilvēki ir dažādi. Pirms attiecību veidošanas vajadzētu saprast, cik ļoti viens otram atbilstat, jo ir lietas, kas nemainās vai mazinās ļoti maz. Ja sieviete vēlas realizēties kā sieviete, tad viņai vajag vīrieti, kurš viņu aizstāv. Ja sieviete nolemj, ka viņa izvēlēsies kaut ko citu, nevis sievietes laimi, viņai tāds vīrietis nederēs. Tāpēc tas ir dao.

Būsiet piedzīvojusi, ka sievietei raksturs nav slikts, pati glīta, bet vīrieši trāpās viens riebīgāks par otru. Un ir sievietes, kurām nepatīk saimniekot, ir nejauka daba un izskats tāds, ka gribas teikt: ar tādu raksturu jau nu varēja būt smukāka. Toties privātā dzīve ir izdevusies, apkārt simpātiski vīrieši un vīrs ļoti priecājas, ka viņa pati savām rokām uzvāra pelmeņus. Kā jūs domājat, kāpēc?

- Ar interesi gaidu atbildi.

- Tas ir brīvības jautājums. Cilvēks ir vai nu kopējo stereotipu gūsteknis, vai brīvs no tiem un var veidot savus personiskos stereotipus.

- Kādi ir kopējie stereotipi?

- Ka sievietes liktenis ir ciest. Ka vīrietim vajadzīga tikai ļoti tieva, skaista un jauna sieviete. Kā vīrietim vajag boršču un divreiz dienā mazgātas grīdas. Cilvēks ir viņš pats, individualitāte un nevar justies laimīgs, sekojot kopējiem stereotipiem.

Mēs nevaram pakārtoties katram, kuru sastopam. Ja esi kaķis, bet gribi būt pūdelis, tad vari safrizēties a la pūdelis, bet, tiklīdz atvērsi muti, tik un tā ņaudēsi. Vari pat iemācīties riet, bet tik un tā teiks: kāds dīvains pūdelis. Kad cilvēks nedzīvo savu dzīvi, viņš nav laimīgs. Tikai savā vietā viņš jūtas labi.

Vai latviski arī tā saka: bet es viņa vietā…? Jā, tikai tu neesi viņa vietā, un viņš nav tavā. Tas ir tāpat kā iekāpt cita cilvēka ienēsātās kurpēs. Tās šķiebjas citādi nekā tavējās.

- Jūs visu dzīvi meklējat atbildes uz jautājumiem?

- Spēlēju vairākos intelektuālos klubos. Man patīk jautājumi, patīk piepūlēt smadzenes, patīk, kad nezinu atbildes un varu domāt. Ir cilvēki, kuri nedomā, bet uzreiz saka: to es zinu, to es nezinu. Man jaunība pirmām kārtām saistās ar elastību, tajā skaitā prāta. Ja man jautā, ko es gribu, es neatbildu to pašu, ko vakar teicu. Es domāju: vai šodien vēlos to pašu?

Es ilgi neprecējos ar savu tagadējo vīru, man patika katru rītu pieņemt lēmumu, ka šodien vēlos būt kopā ar šo cilvēku.

- Tomēr apprecējāties. Kāpēc pieņēmāt tādu lēmumu?

- Viņš ļoti labi prot pārliecināt. Arī tas man patīk. Ir jauki, ja mani prot pārliecināt tajā valodā, kas man patīk. Nepatīk, ja atkārto vienu un to pašu. Vecāki mēdz pārmest bērniem: es tev simt reižu teicu. Nu kāpēc tu to saki tik bieži, ja redzi, ka neiedarbojas? Meklē citu veidu, kā sarunāties.

Man patīk Einšteina teiciens: viena no lielākajām cilvēku kļūdām ir darīt to, ko vienmēr, un domāt, ka sanāks kaut kas cits. Ja runājam par dao mīlestību un seksu… Anekdote. Jautājums: vai sekss bez mīlestības ir grēks? Atbilde: bez mīlestības viss ir grēks. Tas nozīmē, ka nevajag darīt nepatīkamas lietas vai arī jācenšas tās iemīlēt. Jums patīk uzkopt māju?

- Vēl mazāk man patīk gatavot ēst.

- Tātad vai nu šī nodarbe ir jāiemīl, vai jānopelna tik daudz naudas, lai samaksātu citam, kurš to darītu. Bet nevajag gatavot ar riebumu. Ja vīrietim svarīgāk par attiecībām ir sieviete pie plīts, bet viņai riebjas cept un vārīt, tad viņš redz allaž neapmierinātu, ļaunu sievišķi.

Dao nozīmē personīgo ceļu, pa kuru cilvēks iet un viņam ir labi. Ir dao tehnikas, kā izraisīt mīlestību pret sevi. Kad mīli sevi, iemīli daudz ko citu. Pazīstu sievietes, kuras nemīlēja sevi, bet dažādu iemeslu dēļ viņām bija jāmaina ēdienkarte un jāsāk gatavot. Tiklīdz sievietes iemīlēja sevi, viņām viss padevās, iepatikās gatavot, prata skaisti uzklāt galdu. Un to darīja bez piespiešanās. Ja kaut ko negribi darīt savā labā, tas liecina par nemīlestību pret sevi. Cita lieta, ja nepatīk darīt citu labā. Var ļoti mīlēt vīrieti, bet negatavot viņam ēst. Kas tad ir svarīgāk? Mīlēt vīrieti.

- Vēsturē netrūkst piemēru, ka visbiežāk jau sieviete ļoti identificējas, saplūst ar partneri. Viņa dzīvo cita cilvēka dzīvi?

- Lielākā daļa slavenu vīriešu par tādiem kļuva, pateicoties sievietēm, kuras mīlēja savu vīrieti un viņa ģēniju vairāk nekā sevi. Kad lasām par Puškinu un viņa sievu, tad domājam: vainīga, jo nenosargāja mums dižo Puškinu. Par Majakovski domājam: kā tās sievietes viņu mocīja un cik viņam, nabadziņam, bija grūti.

Tāda dubultā grāmatvedība nedrīkst pastāvēt. Puškina dēļ sievietei jāatsakās no savām ambīcijām, bet santehniķa Vasjas dēļ viņa var to nedarīt. Nē. Tā ir sievietes izvēle - dzīvot savu dzīvi vai apvīties kā tītenim ap vīru, vai būt viņa balstam. Attiecībām jābūt savstarpēji patīkamām un pieņemamām.

Ja sievietei patīk tēlot upuri un stāstīt, ka vīrs pat ūdeni nejēdz uzvārīt, bet viņam patīk izlikties, ka to neprot - kāpēc ne, ja tas ir pieņemams abiem. Starp diviem cilvēkiem ir iespējams viss, kas sagādā patikšanu abiem. Ja sievai patīk pārkrāsot skapīti vai urbt caurumus plauktiņam - kāpēc ne? Un vīrs uz savu sievu ar motorzāģi rokās skatās kā uz dievieti. Tagad nav strikta dalījuma vīriešu un sieviešu pienākumos. Arī vispatriarhālākajā sabiedrībā bija sievietes, kas neatbilda šādam dalījumam.

Jāpadomā par to, ja sieviete izskatīsies kā vīrietis un uzvedīsies kā vecis, kāda tipa vīrieši gribēs būt kopā ar viņu. Vāji. Viņi gribēs, lai pažēlo, paņem klēpī un samīļo.

Sieviete ir iņ - ūdens. Ūdens pielāgojas visiem apstākļiem. Vīrietis ir jan - uguns. Tā ir spilgta un spēcīga, bet to var nopūst. Tāpēc daudzas spēcīgas sievietes lauž vīrieša seksualitāti. Viņas mērās ar krāniņiem un pēc tam brīnās, ka vīrieti tas kastrē.

- Kā tas notiek?

- Sieviete viņu neciena kā vīrieti, parāda, ka var viņu pārspēt. Tad esam spiestas izlikties, ka nevaram to, ko īstenībā spējam.

- Ir grūti izlikties par to, kas neesi. Tik un tā īlenu maisā nenoslēpsi.

- Vai to vajag? Tāpēc katrs gadījums ir individuāls. Dao mīlestība nozīmē veidot sevi par ideālu partneri - tādu, kāds pats gribētu būt un kādu vēlētos sev blakus. Veselu, jautru, bez problēmām, ar labu raksturu, ātru domāšanu, spējīgu pakārtoties dažādām dzīves situācijām. Ja gribu gatavot ēst, gatavoju, ja negribu, tad ēdu restorānā. Ja gribu seksu, mīlējos, nevis piecus gadus dzīvoju bez seksa un gaidu, kad kāds mani pierunās. Negribu precēties ar seksa gigantu, nemoku sevi un meklēju cilvēku, kurš ir man piemērots. Patīk ceļot? Tad meklēju vīru, kuru nevajag raušus izraut no dīvāna.

Nevajag uztver partneri kā «pusfabrikātu», kuru tu pagatavosi tā, kā pati gribi. Tā ir kļūda. Pieaugušu cilvēku nepārveidosi. Man patīk partnerība, kurā cilvēki viens otru bagātina.

Kad runājam par dao, tad runājam plašāk - par dzīvesveidu. Mīlas dao ir tehnikas, ar kurām vadīt enerģijas, vadīt attiecības. Tā nav manipulēšana. Mani biedē, kad cilvēki saka: gribu, lai mani mīl tādu, kāds esmu, negribu neko veidot, neko darīt attiecību labā. Kad eju no darba, uzkrāsoju lūpas un pielaboju kosmētiku. Jo eju uz mājām, kur ir vīrietis, kam gribu patikt. Kad mājās atgriežas vīrs, es izlaižu matus, un tādā veidā izrādu viņam savu mīlestību. Lai viņam ir patīkami uz mani skatīties. Vai pagatavoju kaut ko garšīgu, jo viņam būs patīkami. Tas ir mans nelielais ieguldījums attiecībās. Kādreiz man patika agresīvāks ārējais izskats. Vīram nepatika. Tāpēc es tā nekrāsojos, jo esmu izvēlējusies šo vīrieti attiecībām. Kāpēc man viņam vajadzētu riebt?

- Bet jūs sevi nelaužat?

- Es salāgoju to, kas patīk viņam un man, un to, kas patīk man un viņam. Nē, es sevi nelaužu. Vienmēr pastāv kāds pieņemšanas diapazons. Tāpēc cilvēkiem, kuriem ir tikai balts un melns, pareizs un nepareizs, ir grūti. Katram cilvēkam ir nepanesamas lietas, un nevajag spiest viņu tās darīt vai pieciest.

CV

Inga Janovska

Dzimusi Ukrainā.

Mācījusies dažādas Austrumu prakses - cigun, ājurvēdu, kungfu, fitoterapiju.

Kopš 2000. gada apguvusi zinības vairākos klosteros un spēka vietās Ķīnā, tajā skaitā Šaoliņā. Stažējusies Ukrainā, Krievijā, Izraēlā, Vācijā, Ķīnā, Indijā, Nepālā un Tibetā.

Ir sertificēta cigun, fenšui un «Mīlas dao» pasniedzēja. Frankfurtes maģijas skolas maģistre. Suģestoloģe. Reiki meistare. Zāļu sieva.

Raksta astroloģiskās prognozes, veidojusi horoskopus saskaņā ar ķīniešu kalendāru un zoroastriešu horoskopu.

Pirmā izglītība - fotogrāfe.

Aizraušanās: akmeņi, visi pareģošanas veidi, ceļošana.