Latvijas 1. rokkafejnīcā šo trešdien, 27. septembrī, notiks dokumentālo filmu triloģijas Savējie sapratīs otrās daļas Septiņdesmitie. Spožums un posts pirmizrāde.
Dokumentālo filmu triloģijas pirmā daļa Sešdesmitie. Sākums skatītājiem bija pieejama jau pagājušā gada sākumā, savukārt trešā daļa gaidāma jau 2018. gada novembrī. «Šīs filmas pirmā daļa bija par to, kā [60. gados] radās latviešu rokmūzika, otrā - kā tā [70. gados] attīstījās, trešā - ar ko tas viss noslēdzās,» norādīja režisors Mareks Bērents.
Pagājušajā nedēļā masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem krodziņā Pieci vilki bija iespējas iepazīties ar filmas melno materiālu jeb fragmentiem no tās otrās daļas. Par 70. gadu norisēm latvju mūzikā savās atmiņās filmā dalās Pits Andersons, Imants Kalniņš, Zigmars Liepiņš, Valdis Skujiņš, Juris Pavītols, Vjačeslavs Mitrohins, Zigismunds Lorencs, Mārtiņš Brauns, grupas Menuets mūziķi un citi grandi. Interesanta ir intervija ar 70. gadu dumpinieku Valēriju Saifudinovu jeb Seiski, kuru filmas Savējie sapratīs komanda bija devusies filmēt uz viņa pašreizējo mītnes vietu Sandjego (ASV). Kā pastāstīja Mareks, kopumā intervēti 60 - 70 cilvēki, katra saruna bijusi teju pāris stundu garumā, turklāt visi šie stāsti bijuši ļoti interesanti, tāpēc grūtākais bijis pēc tam safilmēto atlasīt, jo «kaut ko no tā visa izgriezt bija tāpat, kā pašam sev roku nogriezt, taču nevarējām jau filmu taisīt deviņu stundu garumā». Starp citu, producentiem izdevies atrast un nointervēt arī Džonu Makoienu no grupas Nitty Gritty Dirt Band - tā bija pirmā amerikāņu rokblice, kurai 70. gados izdevies tikt koncertēt Padomju Savienībā. «Toreiz pat izdevies viņiem noorganizēt tikšanos ar Pitu Andersonu: kā to nogulēja čeka, nav saprotams,» lepns par safilmēto ir Mareks.
Skatoties šos dokumentālos kadrus, protams, gribas smaidīt par apgarotajām un/vai aizgrābtajām sejām, ar kādām nekvalitatīvā manierē tiek izpildīta mūzika, par ķēmīgajiem tērpiem, par naivajām solopartijām utt. Taču filmas nosaukumā divos vārdos precīzi pausta tā laika dvaša - spožums un posts. Ģitāras un citus instrumentus nācās izgatavot pašiem, pat bītlus varēja dzirdēt tikai pa atslēgas caurumu, materiālos fiksēti tā laika milicijas reidi, kuros citādāk domājošie tika spundēti bobikos un vesti uz tuvāko nodaļu, kur tiem likvidēja brīvības simbolu vēl kopš Senās Romas laikiem - garos matus. Šādas 70. gadu absurdu raksturojošas lietas varētu saukt vēl un vēl. Daudzi mūziķi to nespēja izturēt un emigrēja uz ārzemēm, taču ne visiem tas tika ļauts, piemēram, padomju režīmam tik neērtais Pits Andersons piecas reizes sniedza dokumentus par došanos prom no PSRS, taču visas piecas reizes viņam tas tika liegts.
Pāri visam tomēr bija mūzika. Iedvesmotas no 60. gadu pasaules mūzikas grandiem Elvisa Preslija, Bila Heilija, The Beatles, The Rolling Stones, The Beach Boys, Led Zeppelin un citiem, arī Latvijā parādījās jaunas grupas. Dažas no 70. gadu blicēm pat piemirsušās, piemēram, Seiska Naturālais produkts, Mitrohina Stroncijs 70 vai Pavītola Jolanta, bet vēl taču bija Menuets, mazliet vēlāk Līvi, Sīpoli, Modo un citas. Par tām stāsta triloģijas otrā daļa (trešajā uzsvars būšot uz Pērkonu). Tolaik radās arī Liepājas dzintars, kas 70. gadu sākumā guva tik šokējoši lielu un dzelzs rāmjos nenoturamu popularitāti, ka padomju režīmam nācās ar steigu iejaukties un to aizliegt - par to stāsta pirmie dzintarieši Linards Muciņš un Ausma Groduma. Par visu īsumā neizstāstīt, jāredz pati filma - Septiņdesmitie. Spožums un posts, kas ir pusotru stundu gara.
Projekta Savējie sapratīs iesākums meklējams jau 2009. gadā, kad ātri tika saprasts, ka vienā filmā visu rokmūzikas vēsturi iekļaut neizdosies, tāpēc tika pieņemts lēmums uzņemt triloģiju - vienu dokumentālo filmu par katru desmitgadi. Pašlaik grūti precīzi pateikt, kad Septiņdesmitie. Spožums un posts būs redzama plašākai auditorijai. Taču zināms, ka tā oktobra beigās vai novembra sākumā tiks demonstrēta kinofestivālā Spektrs, 15. oktobrī filma brauc ciemos pie jūrmalniekiem, 3. novembrī - pie liepājniekiem, bet 17., 18. un 19. novembrī to varēs skatīt tautieši Londonā. Plānots, ka kādu pusgadu triloģijas otrā daļa tiks demonstrēta kinoteātros un skolās, bet pavasarī to varētu redzēt arī televīzijā, pieļāva režisors Mareks Bērents.
