Rīgas Centrālajā bibliotēkā 3. jūlijā notika Deivida Kerra grāmatas Out of Latvia prezentācija. Prezentācijā piedalījās gan pats autors D. Kerrs, gan arī grāmatas galvenais varonis – latviešu izcelsmes austrālietis Pīters Jirgens. Apmeklētājus priecēja arī Melburnas Latviešu vīru koris Veseris.
“Tas ir brīnišķīgs stāsts, kam ir laimīgas beigas, tas ir stāsts, kas jūs aizkustinās,” teic grāmatas Out of Latvia autors Deivids Kerrs. Autors Pīteru saticis 2013. gadā velobraucienā. “Pārējie velobraucēji man teica, ka man jādzird Pītera stāsts, jo tas esot pārsteidzošs,” atceras D. Kerrs, “Tad nu es palūdzu, lai viņš man to izstāsta. Kad Pīters pabeidza stāstīt, es viņam lūdzu, vai varu uzrakstīt viņa stāstu, kam Pīters piekrita.” Tas esot bijis ļoti riskanti no Pītera puses - piekrist, jo Kerrs vēl iepriekš nekad nebija rakstījis grāmatu.
Grāmatas galvenais varonis Pīters Jirgens dalījās atmiņām par tēva stāstiem: “Mans tēvs, Arnolds Jirgens, pēc kara vēl divus gadus mēģināja kontaktēties ar savu ģimeni, bet viņam tika pateikts, ka visticamāk viņi visi ir miruši ar laivām peldot pāri Baltijas jūrai. Redzot ka Padomju savienība okupē Latviju, un, saprotot, ka turpmāk viņam tur dzīves vairs nebūs, Arnolds nolēma doties uz Austrāliju. Vēl desmit gadus cenšoties sakontaktēt savu ģimeni, taču negūstot nekādus rezultātus, Arnolds nosprieda, ka viņa ģimene tomēr ir mirusi.” Līdz šim stāsts liekas gaužām bēdīgs, taču 1997. gadā viss mainījās. “Tētis veikalā sadzirdēja pārdevējas sarunu ar klientu un viņa akcents šķita pazīstams, tāpēc viņš vaicāja šim cilvēkam, vai nav latvietis. Atbilde bija apstiprinoša - viņš bija latvietis,” skaidro Pīters, “Šis latvietis izrādās pazina tēva krustmāti, kura dzīvoja ASV. Tēvs dabūja viņas adresi un uzrakstīja radiniecei. Viņa pārsteigums bija liels, izlasot atbildi uz vēstuli, kurā bija teikts, ka visa viņa ģimene ir dzīva un viņi domājuši, ka Arnolds ir vienīgais, kas ir miris.”
Kā grāmatas autors D. Kerrs teica Pīteram - “Šis stāsts ir aizraujošs un interesants, atšķirībā no manas dzīves, kas ir garlaicīga”. Grāmatas sākums liek raudāt aiz līdzjūtības, taču beigas liek raudāt aiz prieka, kuru var sajust caur autora uzrakstītajiem vārdiem.
