2.lapa
Simi sala
Esot Rodā, ja vien ir laiks un iespēja, ir vērts doties izbraukumos ar kuģīti. Manuprāt, nav lielas jēgas ar jahtu apceļot Rodas pludmales vai doties ar to makšķerēt, ja vien neesat makšķerēšanas fanātiķis. Tad jau labāk izbraukt uz stundiņu ar kuģīti, kam ir stikla dibens, turpat pa ostu vai paceļot pa Dodekanesas salu arhipelāgu, kas iespējams vienas dienas ietvaros. Vispirms neliela atkāpe par nosaukumiem un ģeogrāfiju iz dzīves. Paskatoties mūsu internetā, ne vella nevar saprast, vai Dodekanesas salu arhipelāgs ir tas pats Dienvidsporādu salu arhipelāgs, jo salas abos vienas un tās pašas, bet dažās kartēs Egejas jūru dēvē par Vidusjūru. Tā gadās, kad neprasa padomu ģeogrāfiem. Šajā komplektā lieliski iederas arī latviskie nosaukumi, cērtot grieķu galotnes un padarot Rodosu par Rodu, bet, sasodīts lingvistisks stulbums, atstājot, piemēram, Lindosu, nevis saucot to par Lindu. Tā laikam ir kaut kāda latviešu filologu pašdarbnieku maz saprotama un ar loģiku nesaistīta iniciatīva. Paši grieķi skaidri izrunā Rodosa, Lindosa. bet arhipelāgu dēvē par Dodekanesas salām. Kuru tas interesē? Latviešu ģeogrāfi un filologi visu zina labāk.
Viens no populārākajiem maršrutiem ir Simi - jūras sūkļu industrijas dzimtene 20. gadsimta sākumā. Uz Simi kursē vairāki tūristu prāmji dienā. Šķiet, ka daļa no tiem pieder kādai rēderu dzimtai no Simi salas. Lai gan šis ir klasisks tūrisma brauciens, ekskursija, neviens īpaši neuzbāzīsies ar dažādiem servisiem - gidiem un tamlīdzīgi. Vien nofotografēs, uzkāpjot uz klāja, un tad pieprasīs bildes pirkt. Ja trīs, tad par pieciem eiro. Lēti. Ja negribat gidu, to var neizmantot. Simi mazo galvaspilsētu iespējams aplūkot patstāvīgi. Salas maršruta iespējamā versija ir šāda: izkāpiet no prāmja, pastaigājieties pa ostu, turpat ir arī pludmale, kur var un der nopeldēties. Tad vajag izbraukt ar autovilcieniņu, ko vada īsts grieķu šovmens kamikadze, un apmeklēt krodziņu. Autovilcieniņu var ķert arī uzreiz, nokāpjot no prāmja, kamēr pārējie nav atskārtuši, ka tas ir Simi neoficiālā vizītkarte. Pēc trīs, trīsarpus stundām (Grieķijā laika jēdziens ir relatīvs, tāpēc piefiksējiet prāmja atiešanas laikus) kuģis jūs aizvedīs uz Panormitis klosteri salas otrā krastā. Tā apskatei atvēlēta stunda. Klosteris gleznains, un tajā ir divi muzeji, ko iespējams aplūkot par mazu naudiņu. Tūristi parasti domā, ka tur nekā nav, bet iesaku apskatīties. Sala ir fantastiski skaista un pietiekami maza, lai, pirmoreiz tajā ierodoties, neapjuktu, nepazustu un gribētu atgriezties vēl. Tas ir kā velnam atdot mazo pirkstiņu. Vairāku stundu garā ekskursija iedrošina, un galvā sāk griezties plāni - kur gan vēl varētu aizbraukt?
