Veselu nedēļu Rīgu un Latviju pieskandēs 150 koru ar apmēram 10 000 dalībnieku no 39 valstīm. Ar skanīgu sadziedāšanos vakar Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklāta Nāciju Grand Prix Rīga 2017 un 3. Eiropas koru olimpiāde. Tautasdziesmu, kas izskanēja šī pasākuma laikā, nošu materiāls nonāca bibliotēkas pūra lādē, simbolizējot kultūru apmaiņu un vienojot cilvēkus visā pasaulē.
Atklāšanas ceremonijā uzstājās seši ārvalstu kori (no Šveices, Krievijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Dienvidāfrikas un Dānijas) un trīs - no Latvijas. Katrs aizrobežu ciemiņš uz šo notikumu bija atvedis līdzi vienu tautas dziesmu, ko noskandēt LNB sanākušajiem dalībniekiem un īpašajiem viesiem. Viņu vidū bija arī Roskildes katedrāles koris no Dānijas ar 35 dziedātājām vecumā no 15 līdz 22 gadiem. Diriģente Krista Briksa Hausere, kura jau ilgus gadus vada šo kori un pēc profesijas ir operdziedātāja, atzina, ka šeit ir pirmo reizi un arī vairākums kora dalībnieku Rīgā pirms tam nav bijuši. Ieradušies šeit jau sestdien, tāpēc bijusi iespēja izstaigāt vecpilsētu un Pārdaugavu. Jo tad, kad sāksies konkurss, laika pastaigām būs maz. Gatavojušies šim notikumam esot nopietni - trīs ceturtdaļas gada aizņēmusi šīs programmas iestudēšana. Šāda mēroga pasākumā nekad iepriekš nav piedalījušies, līdz ar to viņiem tas esot liels izaicinājums. Vispirms piedalīšoties atklātajā konkursā, kas notiks šodien Kongresu namā. Ja tikšot tālāk, tas, protams, būs labi, un vēl labāk būtu saņemt kādu balvu, taču - ja arī tās nebūs, tā ir lieliska iespēja dzirdēt citu koru izpildījumu - it īpaši tāpēc, ka tie ir pat labāki par viņas vadīto. «Mērķis ir sacensties, un galvenais - ar sevi pašu, parādot visu to labāko, ko spējam, un pacelt latiņu vēl pat mazliet augstāk,» teica Krista. Viņa arī norādīja, ka meitenēm, kas dzied Roskildes katedrāles korī, dziedāšana nav profesija (tiesa, daļa no viņām ir izvēlējušās mūziķa karjeru), tomēr vairāk nekā tikai vaļasprieks, jo nākas dziedāt ne tikai koncertos, bet arī dievkalpojumus, daudzām - arī solo partijas. Diriģente piebilda, ka, par spīti krietnajai slodzei, meiteņu, kas vēlētos dziedāt šajā korī, esot vairāk, nekā varot pieņemt. Diemžēl to nevarot teikt par zēnu kori, kur dalībniekus esot daudz grūtāk sameklēt.
Savukārt Kimberli meiteņu koris, kas nosaukumu ieguvis par godu Kimberli pilsētai Dienvidāfrikā, ir viens no tālāko ceļu mērojušajiem. «Lai atlidotu uz šejieni, vajadzēja gandrīz deviņas stundas. Un esam pirmo reizi ne tikai Rīgā, bet liela daļa - arī Eiropā,» teica kora dalībniece Šārona. Viņa palepojās, ka koris ir piedalījies dažādos starptautiskos konkursos un festivālos un pērn ieguvis 8. un 10. pakāpes sudraba diplomu Pasaules koru olimpiādē Sočos. Prieks, ka varēšot redzēt ne tikai Rīgu, bet arī Liepāju, kur tas kopā ar Dienvidķīnas universitātes kori dziedās koncertzālē.
Arī Bārnslijas korim no Jorkšīras grāfistes Anglijā ir starptautisko konkursu pieredze, Eiropas koru sacensībās Magdeburgā iegūtas zelta godalgas. Trīs meitenes - Melija, Šarlote un Luīza - atklāja, ka ar dziedāšanu esot saslimušas jau bērnībā, lai gan neviens cits ģimenē to nedarot. Korī dziedot tāpēc, ka patīk, nevis tāpēc, ka kāds to liek.
LIELVĀRDES JOSTA pāri Latvijas Nacionālās bibliotēkas plašajai telpai iezīmēja ceļu pasaules koru uznācienam atklāšanas koncerta / F64
«Esam kā līdzīgi domājošo kopa vai pat ģimene, visiem tas ir kas vairāk nekā vaļasprieks, daudzi spēlē arī kādu instrumentu, katrā ziņā - mūzika ir mūsu kaislība,» atzina Melija, norādot, ka kora dalībnieki, nevis pašvaldība vai valsts, maksājot par dalību korī un festivālos. Visas trīs meitenes arī turpmāko dzīvi gribot saistīt ar mūziku, ja ne profesionāli, tad amatieru līmenī noteikti. Šis notikums esot lielākais pārbaudījums viņu dzīvē, jo atšķirībā no citiem koru dalībniekiem, kas bijuši šeit arī 2014. gadā Pasaules koru olimpiādē, viņas tajā nav piedalījušās. Bez dziedāšanas, kas gan aizņems lielāko šīs nedēļas daļu, esot plānojušas arī paklausīties citu dalībnieku sniegumu.
