Baltijas valstu simtgades izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" Orsē muzejā Parīzē apmeklējuši vairāk nekā 236 000 interesentu no visas pasaules, informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja komunikācijas speciāliste Kristīne Lāce.
Izstādes struktūru veidoja trīs sadaļas - "Mīti un leģendas", "Dvēsele" un "Daba".
Izstāde Parīzē tika eksponēta no 10.aprīļa līdz 15.jūlijam, un ik dienu pulcēja vidēji 3000 apmeklētāju. Ekspozīcija "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" veidota ar mērķi iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kas tapusi 19. un 20.gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918.gadā. Projekta galvenā ideja - atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā.
Izstādes struktūru veidoja trīs sadaļas - "Mīti un leģendas", "Dvēsele" un "Daba", kurās skatītāji varēja aplūkot 167 darbus no LNMM, Igaunijas Mākslas muzeja, Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja un Mikaloja Konstantīna Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja kolekcijām. Latvijas mākslas skolas panākumus simbolisma valodas kultivēšanā apliecinās 60 eksponāti - 51 mākslas darbs (gleznas, akvareļi, pasteļi, zīmējumi, oforti, litogrāfijas, skulptūras) un deviņi periodikas izdevumi, aptverot laikposmu no 1890.gada līdz 20.gadsimta 20.gadiem. Atsevišķi darbi datējami ar 30.gadiem.
Par izstādes vizuālās identitātes zīmi tika izvēlēta Johana Valtera (1869-1932) glezna "Zemnieku meitene". Tāpat ekspozīcijā bija skatāmi latviešu autoru Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Rūdolfa Pērles, Pētera Krastiņa, Gustava Šķiltera, Teodora Ūdera, Teodora Zaļkalna un citu viņu laikabiedru darbi.
Izstādi bagātināja daudzveidīga kultūras programma, kas iedvesmoja iepazīt Baltijas valstu mūziku un kora dziesmas, baudīt pasaulslavenā vijolnieka, ansambļa "Kremerata Baltica" vadītāja Gidona Krēmera talantu, kā arī izprast Baltijas valstu vēsturi, klausoties Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesstāstu. Parīzē ar koncertiem viesojās viens no izcilākajiem latviešu diriģentiem, divkārtējais "Grammy" balvas laureāts Andris Nelsons, bet "a cappella" vokālā grupa "Latvian Voices" apvienoja dažādu tautu etniskās mūzikas intonācijas ar tradicionāliem kormūzikas un popmūzikas elementiem.
"Baltijas valstu nacionālo mākslas muzeju kopprojekts - izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" savu mērķi ir sasniedzis, pārliecinoši atgādinot par Baltijas vietu Eiropā, kā arī pierādot, ka šo valstu māksla 19.-20.gadsimta mijā atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpašības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā," pauda projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece.
Izstādes plānošana tika sākta 2015.gadā, bet darbs pie tās veidošanas noris kopš 2016.gada. Sadarbībā ar Franciju intensīvu sagatavošanas darbu veica Kultūras ministrija, Latvijas valsts simtgades birojs, trīs Baltijas valstu četri nacionālie mākslas muzeji, Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā, Latvijas Ārlietu ministrija, kā arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Republiku vēstniecības Francijā.
"Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" virskurators un tās koncepcijas autors ir starptautiski pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, vairāku grāmatu un rakstu autors, daudzu izstāžu kurators Rodolfs Rapeti.
No šī gada 12.oktobra līdz 2019.gada 3.februārim izstāde tiks eksponēta Igaunijas Mākslas muzejā "Kumu". Vēlāk tā plānota arī Viļņā un Rīgā.
