«Agrāk Latvijā bija daudz lielāka grafiti zīmētāju aktivitāte un vairāk krāsojumu uz sienām. Tagad visi zīmētāji izauguši un liela daļa ar to vairs nenodarbojas,» saka viens no populārākajiem ielu māksliniekiem Latvijā Kiwie.
Lai arī mazāk, tomēr dažādu pilsētas objektu apzīmēšana un aprakstīšana joprojām ir pilsētu ikdienas sastāvdaļa. Prieks gan ir dārgs - sods var būt līdz pat 4300 eiro saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
«Konkrēta statistika par grafiti vai vienkārši krāsas ķēpājumiem netiek apkopota, jo atkarībā no apstākļiem par to var paredzēt gan administratīvo sodu, gan kriminālsodu. Tāpat jāņem vērā, ka ne visi fasāžu apķēpāšanas gadījumi būs uzskatāmi par grafiti, tāpēc statistika īsti neparāda kopējo ainu šo pārkāpumu ziņā,» saka Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Viņš skaidro, ka joprojām sastopami sienu ķēpātāji, bet tā nav masveida kustība. «Ja jāizdara secinājums, vai sienu ķēpājumu skaits gadu gaitā palielinās vai samazinās, tad jāsecina, ka tomēr samazinās. Tas varētu būt skaidrojams ar vairākiem apstākļiem. Viens no tiem - tehnoloģiju attīstība un iespēja ziņot policijai modernos veidos,» spriež T. Sadovskis. Tāpat daudzviet Rīgā ir novērošanas kameras, kas palīdz kontrolēt situāciju.
2014. gadā Tallinas ielā 46 vairāki ielu mākslinieki, ieskaitot Kiwie, radīja Baltijā lielāko ēkas sienas zīmējumu Saule, Pērkons, Daugava. Darbs ir aptuveni 800 kvadrātmetru lielumā. To veidoja vairāk nekā trīs nedēļas, izmantojot vairāk nekā 1500 krāsu baloniņu. Autori apliecina, ka darbs veikts ar ēkas īpašnieka atļauju. Tas ir viens no retajiem šāda veida projektiem. Lielākoties ielu mākslinieki strādā slepus.
«Īpaši sarežģīti tas nav. Pašreiz to dara jebkurš, kuram nav slinkums sameklēt krāsu bundžu vai otas,» par iespējām apzīmēt dažādus objektus Rīgā saka Kiwie. Mākslinieka darbus var redzēt visdažādākajās vietās. Galvenais elements ir pašizdomāts dzīvnieks, kurš ieguvis nosaukumu Kiwie. Mākslinieks iepriekš lielākoties strādājis naktīs un steigā, lai slēptos no policijas vai objekta īpašniekiem. Zīmējumu Saule, Pērkons, Daugava vīrietis neuzskata par grafiti: «Šis darbs ir ielu mākslas paveids, kas realizēts ar aerosola krāsām. Tas neietver grafiti elementus - burtus. Šādus lielformāta darbus mēdz dēvēt par mural jeb Street Art bildi.»
Ielu māksliniekiem jārēķinās, ka sodi var būt bargi. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 89. pants par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu nosaka sodu fiziskajām personām 350-570, juridiskajām personām 2500-2900 eiro apmērā. Ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, fiziskajām personām 500-700, juridiskajām personām 3900-4300 eiro. Turklāt, ja cietušais vēršas Valsts policijā ar iesniegumu par to, ka ir bojāta viņam piederošā manta, tiks sākts kriminālprocess par mantas tīšu bojāšanu, kur sods ir brīvības atņemšanas uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Prasības ēku fasādes krāsojumam Rīgā nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 34 un citi normatīvie akti. Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka skaidro, ka uz ēku apzīmēšanu attiecas vairākas prasības, kas jāņem vērā. «Fasādi krāso un atjauno saskaņā ar būvvaldes saskaņotu krāsu pasi vai ēkas būvprojektā akceptēto krāsojumu. Izstrādājot ēku krāsojuma priekšlikumu, jāsaglabā konkrētās pilsētas daļas kā vienota pilsētbūvnieciskā ansambļa kultūrvēsturiskā vērtība. Nav atļauts tāds krāsojums un apdares veids, kas kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo apbūvi,» saka I. Žūka. Tās ir tikai dažas no prasībām, kas jāņem vērā.
Ja ielu mākslinieki vēlas savu radošumu izpaust legāli, jādodas uz būvvaldes Klientu apkalpošanas centru. «Jāiesniedz aizpildīta krāsu pase. Krāsu pase ietver saskaņojumu ar ēkas īpašnieku un konkrētu, krāsainu paredzamā darba vizualizāciju par konkrēto ieceri divos eksemplāros. Būvvaldes speciālisti konkrēto ieceri izvērtē mēneša laikā,» skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja. Savukārt, ja darbs paredzēts Rīgas vēsturiskajā centrā, ieceri izvērtē arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.
Viena no problēmām ar ielu māksliniekiem ir tāda, ka slepus izpausties var jebkurš, bet tikai daļa to prot labi. «Konceptuāli veiksmīgi izveidotam darbam var būt pat ļoti nežēlīga ķēpājuma izpildījums, un tas noteikti būs daudz labāks jebkura mākslinieka redzējumā nekā perfekti uzzīmēts jebkas bez idejas. Mūsdienās strādājošs koncepts valda pār tehniku. Tehnika ir tikai izpildījums,» uzskata Kiwie.
