Skaidras pārliecības par to, kāds būs veselības nozares finansējums pēc gada vai diviem, nav. Tas radījis satraukumu ne tikai mediķu arodbiedrībai, bet arī pašiem politiķiem, Saeimas deputātiem, kuri par Veselības un Finanšu ministriju skaitļu rindām, kas katra citādi ataino veselības budžeta pieaugumu, pauž atklātu neizpratni.
Ar skaļu paziņojumu par miljardu eiro veselības aprūpei vairs var nepietikt, jo konkrētības par veselības nozares finansējumu nav. Veselības ministrijas dati rāda, ka nākamgad salīdzinājumā ar 2017. gadu nozares budžets patiešām palielināsies, bet, kāds tas būs 2019. un 2020. gadā, skaidrības nav. Šis jautājums ir būtisks, jo virkne reformu un pasākumu, kas saistīti ar iedzīvotāju veselību un medicīnā strādājošo atalgojumu, nav viena gada jautājums. Jau tagad Veselības ministrijas sagatavotajos dokumentos par nākamo gadu budžetiem ir ieraugāms šis risks - bāzes jeb pamata finansējums nozarei turpmākajos gados tiek uzrādīts kā samazināts, un bez papildu naudas piešķīrumiem, ko pagājušajā un šajā gadā nodrošina Eiropas Komisijas atļautā budžeta deficīta atkāpe, kā arī sociālo iemaksu pārdales rezultātā prognozētie līdzekļi nākamgad, veselības budžets būtu mīnusos. Turklāt 2020. gadā arī ar papildu finansējumu ir iezīmēts neliels budžeta samazinājums - par 0,25 miljoniem eiro. Valdības solījums ir līdz 2020. gadam veselības budžetu nodrošināt četru procentu no iekšzemes kopprodukta līmenī, taču pretēji mediķu arodbiedrības prasībai šis solījums nav ielikts Veselības aprūpes nozares finansēšanas likumā un pat ne pārejas noteikumos. Pašlaik, iespējams, par to runā vien likuma anotācija.
Ekrānšāviņš no avīzes
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aprēķinājusi, ka veselības nozares finansējums, ņemot vērā prognozes, 2020. gadā sasniegs nevis šos četrus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet tikai 3,3 procentus. Tāpat arodbiedrība arī aplēsusi, ka, ņemot vērā valsts iekšzemes kopprodukta un vispārējās valdības izdevumu prognozes, nozares budžets 2018. gadā sasniegs 3,6 procentus no iekšzemes kopprodukta un 9,5 procentus no vispārējās valdības izdevumiem, 2019. gadā finansējums samazināsies līdz 3,5 procentiem, bet 2020. gadā samazināsies līdz 3,3 procentiem.
Veselības ministre Anda Čakša uzsver: lai izpildītu visus solījumus - palielināt ārstniecības personām algas, īstenot reformas veselības jomā, kā arī veikt prioritāros pasākumus, piemēram, onkoloģijas jomā, ir svarīgi likumā ierakstīt konkrētu apņemšanos, ka veselības nozares finansējumam 2020. gadā jāsasniedz četri procenti no iekšzemes kopprodukta.
Veselības ministrija apliecina, ka 2018. gadā mediķu atalgojuma kāpumam finansējums ir pietiekams (Neatkarīgā gan rakstīja, ka arī šeit notikušas dīvainas manipulācijas ar skaitļiem, jo, lai gan veselības nozarei apsolīts 210 līdz pat 235 miljonu eiro pieaugums, faktiski piešķirti tikai 194 miljoni, kā rezultātā Veselības ministrijai nācies samazināt finansējumu vairākām prioritātēm, tostarp arī onkoloģijai, lai varētu nodrošināt mediķu algu kāpumu). Savukārt, lai palielinātu mediķu algas 2019. un 2020. gadā - naudas trūkst. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina MūrmaneUmbraško apliecināja, ka 2019. gadā veidojas deficīts 53 miljoni eiro, bet 2020. gadā - jau 115 miljonu eiro.
***
Veselības nozares budžets
Budžeta izdevumi Papildu finansējums
2018. gads 1,01 miljards eiro + 194 miljoni eiro
2019. gads 1,052 miljardi eiro + 37,58 miljoni eiro
2020. gads 1,051 miljards eiro - 0,25 miljoni eiro
Avots: Veselības ministrija
