Sporta jomā strādājošie atzīst, ka bija jāmaina līdzšinējā kārtība naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā, jo tā bija pārāk dāsna – arī komercsacensībās startējošajiem. Taču tik ļoti apcirpt apbalvojamos arī nevajadzētu, kā to bija iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ir virkne neskaidru jautājumu, kuros ministrija piedāvā kompromisa variantus.
Šobrīd IZM rediģējusi punktus, kas izraisījuši vislielākos nozarē strādājošo iebildumus. Tā piekrīt jauniešus neizslēgt no naudas balvu saraksta, paredzot viņiem šādas summas: U20 līdz U23 vecuma grupās līdz 5000 eiro individuālajos sporta veidos un 25 000 eiro - komandu. Sākotnējā variantā bija iecerēts neprēmēt arī Eiropas čempionātu uzvarētājus tajos gados, kad notiek olimpiskās spēles. Nu IZM ir ar mieru izmaksāt mazākas summas sportistiem, taču nepiešķirt neko sporta federācijām. Arī uzstādījumu, ka komandu sporta spēļu dalībniekus par tiesībām startēt Eiropas un pasaules čempionātos varētu finansiāli «uzteikt» tikai tad, ja ir iekļūts ceturtdaļfinālā, varētu pārskatīt. Vēl IZM pieļauj daļēju kompromisu procentuālajā naudas sadalījumā paralimpisko sacensību uzvarētājiem un paralimpisko sporta veidu attīstībai, atstājot iepriekšējo sadalījumu, attiecīgi 70% un 30% (sākotnēji bija ieteikts 50% pret 50%), gan nosakot minimālo sportistu/komandu skaitu, kāds būtu vajadzīgs, lai varētu pretendēt uz balvām. Piemēram, individuālajos sporta veidos sacensībās tie varētu būt desmit dalībnieku. Savukārt par sasniegumiem Nedzirdīgo spēlēs (Deaflympics) naudu nemaksāt. IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs norāda, ka varētu būt izņēmumi tikai tajos gadījumos, ja panākumiem būtu ievērojama ietekme uz Latvijas starptautisko atpazīstamību. Uzvarētājiem pasaules universiādēs IZM iesakot naudas balvas tomēr nepiešķirt - arī ne Ministru kabineta līmenī. Valdībai ir tiesības lemt par balvu izņēmuma kārtā, arī tad, ja sportists startējis komercsacensībās, kā, piemēram, tas bija gadījumā ar bokseri Mairi Briedi. IZM uzskata: ja šādus sportistus izlemj apbalvot, tad naudas summai jābūt mazākai nekā olimpiskajās spēlēs.
***
Viedoklis
Aigars APINIS, Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents:
- Noteikumi noteikti ir jāmaina, un kritēriji balvu piešķiršanai jānosaka stingrāki. Skaidrs, ka olimpiskie un paralimpiskie sporta veidi ir jāatbalsta ar naudas balvām. Tomēr arī citus nevajadzētu pilnībā izslēgt. Naudas balvu sadalījums paralimpisko sporta veidu uzvarētājiem gan būtu atstājams esošais: 70% - sportistam, 30% - attiecīgajai sporta federācijai, nevis 50% pret 50%. Atbalstu arī ierosinājumu, ka vajadzētu izveidot īpašu ekspertu grupu, kas lemtu par balvu piešķiršanu, jo svarīga ir ne tikai augsta vieta, bet arī tās nozīmīgums sabiedrībā.
Diāna ZAĻUPE, Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja:
- To, ka jostu vajag pievilkt šajā jomā, šaubu nav, jo diez vai vajadzīgas valsts prēmijas visiem iespējamiem sporta veidiem. Taču - ne jau tik ļoti būtu finansējums jāapcērp. Tas, ka nav paredzēts atbalsts jauniešiem, - nav atbalstāmi. Vismaz U18 un U20 grupu Eiropas un pasaules sacensību uzvarētājus noteikti vajadzētu prēmēt, jo, lai gūtu šādus panākumus, ir ieguldīts gan liels pašu sportistu, gan treneru darbs.
