Normunds Riekstiņš: Latvijas zvejnieki gatavi jauniem risinājumiem un inovācijām
 
PASAULES LĪMENĪ. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: «Latvija spēj saražot ievērojami vairāk zivju produkcijas, nekā vajadzīgs iekšējam tirgum. Tas zivju nozarē latiņu liek turēt pasaules līmenī» ©F64

Lai gan vēl nav noslēdzies Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periods, jau šobrīd ir aizsākušās diskusijas par to, kāda veida publiskā finansējuma atbalsts būs pieejams pēc 2020. gada. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš intervijā Neatkarīgajai atklāj, vai Latvijas zivsaimnieki var rēķināties ar ES fonu atbalstu arī pēc 2020. gada.

- Rēķinot pēc plānošanas termiņa, šobrīd ES fondu apguvē mums vajadzētu būt apguvušiem vismaz pusi no atvēlētā finansējuma. Vai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda apguvē mēs apsteidzam termiņus?

- Nē, neapsteidzam, taču arī neatpaliekam. Salīdzinot ar citām valstīm, gan varam būt lepni - ar šī fonda finansējuma piesaisti nozares attīstībai mums sokas labāk nekā daudzām citām valstīm. Tomēr, neskatoties uz to, ir atsevišķi pasākumi, piemēram, akvakultūra un zivju apstrāde, kuros dažādu faktoru dēļ finansējuma izmantošana ir lēnāka, nekā varētu vēlēties. Katrā ziņā, kad plānojām šī perioda aktivitātes, mēs rēķinājām, ka interese par šiem pasākumiem būs lielāka, ņemot vērā iepriekšējā perioda pieredzi.

Zivju apstrādes nozari, protams, ietekmēja Krievijas noteiktais embargo zivju produktiem pirms trim četriem gadiem. Savukārt akvakultūrā ir zināma kapacitāte, kuru sasniedzot attīstība vairs nav tik strauja. Iepriekšējā periodā bija lieli ieguldījumi gan akvakultūras uzņēmumu attīstībā, gan to izveidē. Taču vēlāk interese apsīka, jo uzņēmēji nesaskatīja tik lielu potenciālu vai konkrēto produktu tirgus iespējas, lai to turpinātu attīstīt. Gan ražošanas, gan zivju sugu audzēšanas iespējas dīķsaimniecībā ir ierobežotākas nekā slēgtajās platībās recirkulācijas sistēmās. Taču arī šajā biznesa nišā ir jārēķina, cik lieli ir izdevumi, cik var saražot, cik liels ir noieta tirgus un cik spēcīga ir konkurence. Tajā pašā laikā arī esošie uzņēmumi var turpināt attīstīties, un šādos gadījumos ir vajadzīgi mazāki ieguldījumi, nekā veidojot akvakultūras uzņēmumus no jauna.

- Jūs teicāt, ka kopumā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējuma piesaisti veicas labi. Kuras ir tās labās lietas, par kurām varam būt lepni?

- Labus un veiksmīgus projektus, izmantojot ES fondu atbalstu, patlaban īsteno vairāki zvejniecības uzņēmumi - gan individuāli, gan arī savā starpā sadarbojoties. Šādos projektos ieguvējs ir nevis viens uzņēmums, bet gan vairākas firmas, zvejnieku ražotāju grupas vai zvejnieku biedrības. Ar ES fondu atbalstu var īstenot projektus, kas ļauj, piemēram, apstrādāt zivis. Ieguldījumu iespējas tiešajās zvejniecības darbībās ir diezgan ierobežotas, jo Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, ņemot vērā ierobežotos zivju krājumus, tikpat kā neatbalsta zvejas kuģu modernizāciju, jo īpaši tādu modernizāciju, kas sekmētu nozvejas palielināšanu. Iespēja modernizēt kuģus, izmantojot ES fondu naudu, ir diezgan minimāla. Vienīgais, kas tiek atļauts, ir kuģošanas drošības, sanitāro apstākļu, darba apstākļu uzlabošana, bet ne tādu apstākļu uzlabošana, kas atbilstu standartprasībām, tas ir, tādām, ko nosaka likums un bez kurām kuģis nemaz nedrīkst iziet jūrā. Līdz ar to zvejniecības uzņēmumi reti izvēlas šādus projektus, dodot priekšroku iespējām, kas ļauj pievienot vērtību nozvejotajām zivīm - sākot ar zivju šķirošanu, uzglabāšanu, saldēšanu un beidzot ar zivju apstrādi. Šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti, kas ļauj zivis sasaldēt nevis vienā lielā blokā, bet gan katru zivi sasaldēt individuāli, tādā veidā dažādojot produkcijas veidus un palielinot produkcijas kvalitāti. Tāpat ir projekti, kas ļauj iegūt fileju arī no Baltijas jūrai raksturīgajām mazajām zivtiņām - reņģēm un brētliņām. Respektīvi, zvejnieki cenšas sagatavot zivis tā, lai tās būtu jau kā produkts, nevis vienkārši neapstrādāts loms, par kuru var saņemt mazāk, nekā pārdodot augstākas vērtības produkciju. Mūsu zvejnieki iemācījušies nodarboties ar zivju apstrādi, lai paši pievienotu lomam vērtību. Šobrīd zvejnieki paši neražo vienīgi konservus vai zivju kūpinājumus. Tāpēc daļa no nozvejotām zivīm joprojām ir gaidīta izejviela mūsu konservu ražotājiem.

Tāpat zvejnieki ir nākušu arī ar iniciatīvu mazāk kvalitatīvās izejvielas vai ražošanas atlikumus pārstrādāt zivju eļļā vai zivju miltos, kam pasaulē ir liels pieprasījums.

Ļoti pozitīvs virziens ir inovatīvu produktu un inovatīvu projektu īstenošana.

Ar ES fondu atbalstu, zinātniekiem sadarbojoties ar zvejniekiem, zivju apstrādātājiem un akvakultūras uzņēmumiem, jau dažas inovācijas ir nākušas klajā. Piemēram, šobrīd Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki strādā pie projekta, kas no zvejas tīkliem atbaidītu roņus, reizē neaizbaidot arī visas zivis. Roņi zvejniekiem sagādā ne mazums problēmu, jo tie mēdz izēst lomus, sabojāt zvejas tīklus. Lai šī iecere īstenotos, protams, ir jāatrod iespējami efektīvākais un lētākais risinājums. Tas ir tikai viens no inovāciju projektiem. Latvijā strādā pie vairākiem inovāciju projektiem Ir arī vairāki citi. Piemēram, viens projekts top sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnologiem, kas meklē iespēju no reņģu un brētliņu masas veidot jaunus pārtikas produktu veidus, piemēram, zivju frikadeles, zivju ravioli vai pat desas. Darāmā vēl, protams, ir ļoti daudz, bet jaunas idejas vienmēr ir apsveicamas.

- Vai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds finansē šīs jaunās apsveicamās idejas?

- Jā, fonds tās finansē. Un jāsaka, ka interese par šo finansējuma veidu ir liela. Šajā programmā atbalsta intensitāte ir augsta - līdz 90 procentiem, lai sekmētu zinātnieku un nozares praktiķu sadarbību. Savukārt investīciju programmās atbalsts pamatā ir 50% apmērā. Arī zvejnieku kopīgi realizējamos projektos atbalsta intensitāte ir augstāka nekā individuāla projekta gadījumā. Taču arī ieguvēju ir vairāk nekā tikai viens uzņēmējs.

- Vai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda naudu var nopirkt jaunu zvejas kuģi?

- Nē, nevar. Kā jau teicu, investīcijas zvejas kuģos ir ļoti ierobežotas. Šobrīd fonds neatbalsta ne kuģu būvēšanu, ne kuģu standarta iekārtu iegādi. Tā tiešām ir ļoti nozīmīga problēma Latvijas kontekstā, jo zvejas flote ir novecojusi, bet nopelnīt ar zvejošanu tik daudz, lai varētu ieguldīt jauna kuģa būvē vai pat lietota kuģa iegādē, zvejnieki nevar.

- Vai atbalsts zvejas kuģu būvei vai iegādei varētu būt jaunajā plānošanas periodā, kas sāksies 2020. gadā?

- Domāju, ka arī nākamajā plānošanas periodā šādas iespējas, visticamāk, nebūs. Pēdējā Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdē, piedaloties zemkopības ministram Jānim Dūklavam, pārrunājām nākamā plānošanas perioda perspektīvas. Zvejnieki uzsvēra, ka būtu nepieciešams sniegt atbalstu, jo nozare ir riskanta, tāpēc bankas nav atsaucīgas.

Par jaunā plānošanas perioda finansējumu gan vēl ir pāragri runāt, jo pagaidām vēl nav publiskots nākotnes regulējuma priekšlikums. Eiropas Komisija ar savu redzējumu sola nākt klajā maijā. Tad arī redzēsim, kādas ir Latvijas iespējas un perspektīvas. Šobrīd varam vien teorētiski diskutēt par Latvijai vēlamām lietām, un viena no tām noteikti ir Latvijas zvejas flotes stāvokļa uzlabošana. Tas ir svarīgi arī no paaudžu pārmantojamības viedokļa. Uz veciem, nemoderniem kuģiem jaunatne nevēlas strādāt. Latvijas zvejas kuģi lielākoties ir vairākus gadu desmitus veci, vēl no padomju laikiem, un tikuši ekspluatēti bez lieliem ieguldījumiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka jārada iespēja atjaunot floti, nepalielinot spiedienu uz resursiem.

Zivsaimnieki ir vienisprātis, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam arī nākotnē ir jāpaliek kā atsevišķam fondam, nevis iepludinātam kādā citā fondā. Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonds naudas apjoma ziņā varbūt nav liels, bet nozarei ļoti svarīgs uzņēmējdarbību strikti ierobežojošo ES regulējumu dēļ.

Tāpat Latvija vēlētos, lai nākotnē katra dalībvalsts varētu rīkoties ar tai piešķirto finansējumu fonda ietvaros pēc savām vajadzībām, nevis strikti pēc iepriekš Eiropas Komisijas noteiktā. Tagad nav iespējams pietiekami operatīvi reaģēt uz izmaiņām vides vai ekonomiskajos procesos, jo saskaņošanas process ar Eiropas Komisiju ilgst gadu un citreiz vēl ilgāk. Un ir lietas, kuras nemaz nevar mainīt.

- Vai BREXIT ietekmēs Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu?

- BREXIT, protams, var atstāt ietekmi. Tieši kādu un cik lielā mērā, pagaidām nav zināms. Latvijas nostāja ir, lai netiktu samazināts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda apjoms. Ja šāda iespēja nepastāv, mēs gribētu līdzvērtīgu, nediskriminējošu pieeju. Ja kaut kas tiek samazināts, tad proporcionāli visiem.

- Vai zivsaimniecībai ir izdevies pārvarēt krīzi, ko izraisīja Krievijas sankcijas 2014., 2015. gadā, un vai ES fondi palīdzēja nostabilizēt situāciju?

- Krievijas krīze, protams, ietekmēja zivsaimniecības nozari, kura sāka intensīvi meklēt jaunus noieta tirgus. Zivju apstrāde mums ir ļoti augstā līmenī, un uzņēmumi spēj saražot kvalitatīvu produkciju. Taču ir skaidrs, ka noieta tirgum ir jābūt, ka nevar strādāt uz noliktavu. Līdz ar to šajos gados nozare ir nedaudz sašaurinājusies un arī projektos uzņēmēji ir piesardzīgāki. Laiks rādīs, bet ceram, ka nozare atgūsies un ražos pasaulē pieprasītus produktu veidus. Droši vien konservu ražošana vairs nebūs apjomos tik plaša, bet tā kļūs daudzveidīgāka. Jau šobrīd konservu ražošanā ir savi jauninājumi, piemēram, konservu kārbas ar caurspīdīgiem vākiem vai konservi nelielās stikla burciņās, kas produktu padara pircējam interesantāku.

Jaunie tirgi attīstās dinamiski. Kā piemēru var minēt Japānu. Sākumā uzņēmumi mēģināja iespiesties Ķīnas tirgū, taču tas īsti vēl nav izdevies. Tad pamēģināja Japānas tirgu, un rezultāts izrādījās krietni labāks nekā Ķīnā. Tāpat šobrīd samērā perspektīvs izskatās Arābu Emirātu tirgus, varbūt arī Dienvidamerikas valstis. Ir uzņēmumi, kas darbojas gan skandināvu, gan Lielbritānijas tirgū un kas tagad lūkojas arī Amerikas Savienoto Valstu tirgus virzienā. Lielā mērā arī aug arī pats Eiropas Savienības dalībvalstu tirgus.

Mūsu zivsaimniecības nozares specifika ir tāda, ka esam uz eksportu orientēti. Latvija spēj saražot ievērojami vairāk zivju produkcijas, nekā vajadzīgs iekšējam tirgum. Tas zivju nozarē latiņu liek turēt pasaules līmenī.

- Uz kādiem atbalsta pasākumiem šobrīd var pieteikties?

- Pašreiz ir atvērti gandrīz visi investīciju pasākumi. Piemēram, atbalstam inovācijās, investīcijām akvakultūrā, zvejas produktu apstrādē, zvejas kuģu un vairākos citos pasākumos interesenti var pieteikties līdz jūnija beigām. Bet, piemēram, dalībai starptautiskās izstādēs var pieteikties pat līdz gada beigām. Informācija par atbalsta iespējām un atvērtām programmām pieejama gan Zemkopības ministrijas, gan Lauku atbalsta dienesta mājaslapā. Kopumā šogad zivsaimniecībai jau pieejams atbalsts apmēram 30 miljonu eiro apmērā.

***

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums 2018. gadā

Latvijas zvejniecības uzņēmumi var pieteikties atbalstam investīcijām zvejas kuģos. Projekta kārta atvērta līdz 29. jūnijam. Programmu finansējums ir 459 tūkstoši eiro.

Akvakultūras uzņēmumiem līdz 29. jūnijam pieejami astoņi miljoni eiro karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu, pāliju, garneļu un vēžu audzēšanas attīstībai. Citu akvakultūras dzīvnieku sugu audzēšanai atbalstu piešķirs, ja zinātniska institūcija veikusi neatkarīgu tirgus pētījumu, kurā pierādīta attiecīgo sugu akvakultūras produkcijas ilgtspēja un perspektīvas noieta tirgos.

Zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem ir pieejami astoņi miljoni investīcijām būvēs un iekārtās nozvejas apstrādei, kas īpaši svarīgi ir ražošanas pārorientācijā uz jauniem produkcijas noieta tirgiem.

Akvakultūrā strādājošo jaunu zināšanu iegūšanai, esošo papildināšanai, kā arī labās prakses apmaiņai nodrošinātas konsultācijas.

Šogad ir pieejams atbalsts viena miljona eiro apmērā zivsaimniecības biedrībām un zinātniskajām institūcijām dalības starptautiskajās izstādēs nodrošināšanai, zivsaimniecības uzņēmumu un produktu sertificēšanai, produkcijas izsekojamībai un marķējuma nostiprināšanai.

Līdz 29. jūnijam divu miljonu eiro

atbalsts būs pieejams inovāciju izstrādei zivsaimniecībā. Nozares nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām var pieteikties atbalstam jaunu vai ievērojami uzlabotu produktu, aprīkojuma, procesu izstrādei zivsaimniecībā ar mērķi radīt pievienoto vērtību zivsaimniecības produktiem, attīstīt ilgtspējīgas ražošanas metodes, ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai, ietekmes uz vidi samazināšanai u.tml.

Līdz 30. aprīlim zivsaimniecības vietējām rīcības grupām ir iespēja iesaistīties starpteritoriālos un starpvalstu sadarbības projektos.