Uzmanīs sirds slimību risku
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, taču liela daļa cilvēku neapzinās savu risku saslimt ar kādu no sirds slimībām. Veicot regulāras pārbaudes un noskaidrojot iedzīvotāju risku saslimt ar šīm slimībām, Veselības ministrija cer panākt situāciju, ka šīs slimības atklāj agrīni un sāk atbilstoši ārstēt. Programma izdosies, ja tās īstenošanā aktīvi iesaistīsies ģimenes ārsti, atsaucīgi būs iedzīvotāji, kā arī būs laikus pieejami programmā teorētiski ieplānotie izmeklējumi.

Veselības ministrija izstrādājusi programmu, lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību profilaksi un agrīnu slimību atklāšanu. Eksperti secinājuši, ka sirds un asinsvadu slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku primārā veselības aprūpes līmenī ir nepieciešams uzlabot, lai iespējami mazinātu šo slimību radītās sekas. Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma Latvijā, ko apliecina augstie mirstības, saslimstības un hospitalizācijas rādītāji, turklāt tieši sirds slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā.

Pašlaik iedzīvotāju sirds veselību var novērtēt ikgadējā profilaktiskajā apskatē pie ģimenes ārsta, bet saskaņā ar šo jauno plānu papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pacientam 40, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā vienu reizi tiks novērtēts sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE (Systematic Coronary Risk Evaluation) metodei.

Ar šīs metodes palīdzību var noteikt fatālu kardiovaskulāru notikumu risku tuvāko desmit gadu laikā. Pirms sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanas pacientam būs jāveic šo slimību un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšana, asinsspiediena noteikšana, vidukļa apkārtmēra un ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšana, kā arī sirds un miega artēriju pārbaude. Vadoties no iegūtā sirds un asinsvadu saslimšanu riska novērtējuma, ģimenes ārsts organizēs pacientam papildus nepieciešamos izmeklējumus - elektrokardiogrammu, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju.

Papildus tam Veselības ministrija izstrādājusi arī detalizētas rekomendācijas jeb algoritmus pacientu aprūpei un terapijai, ņemot vērā noteiktos riskus - pacienta dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta.

Sirds slimību riska novērtēšana ir nepieciešama, lai izvērtētu konkrētā pacienta iespējamo turpmāko sirds un asinsvadu slimību notikumu risku, novērtētu nepieciešamo papildizmeklējumu lietderību un apjomu, atkarībā no riska noteiktu nepieciešamo profilaktisko pasākumu apjomu un izdalītu augsta sirds slimību riska pacientus. Jo lielāks iespējamo turpmāko slimību notikumu risks, jo intensīvāki profilaktiskie pasākumi jāveic, lai iespējami izvairītos no sirds slimībām un tās radītām sekām.

Veselības ministrija norāda, ka šo metodi jau tagad izmanto gan ģimenes ārsti, gan kardiologi, taču ar jauno plānu sirds un asinsvadu slimību profilaksei tiks pievērsta īpaša uzmanība. Iedzīvotāji pēc sirds slimību riska ir sadalīti vairākās grupās pēc tā, cik liels katram ir risks - zems, vidējs, augsts vai īpaši augsts. Pēc ekspertu aplēsēm, vidējs un vidēji augsts risks ir vismaz 50 000 iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 65 gadiem, savukārt augsts un ļoti augsts risks ir vismaz 20 000 cilvēku. Šāds riska grupu iedzīvotāju skaits ņemts vērā, plānojot papildu izdevumus plāna realizācijai. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka 2016. gadā ar asinsrites slimībām slimnīcās ārstēti 65 460 cilvēki, no viņiem visvairāk - 14 512 - ar cerebrovaskulārām slimībām.