Muzejam ir jāpelna vai jāizglīto bez maksas?
 
IESPĒJA. Kaut arī Rīgas Motormuzeja apmeklētāji (gada laikā to apmeklējuši 200 000 cilvēku, galvenokārt ģimenes ar bērniem) to uzteic vienā balsī, ieejas maksa, kas pieaugušajiem ir desmit eiro, ne visiem ir pa kabatai. Taču XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku dalībniekiem, uzrādot dalībnieka karti, ieeja būs bez maksas ©Eduards Dundurs /F64

Latvijā par muzeju var nosaukt jebkādu priekšmetu kolekciju – gan valsts akreditētās iestādēs, gan privātas vai ģimenes relikvijas, kas izstādītas pašu priekam, un, ja ar tām izdodas kādu grasi nopelnīt, tad – prieks par to. Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde Neatkarīgajai saka – lai arī bezpeļņas organizācijas, muzejiem tomēr ir mazliet jānopelna.

Ir muzeji, kas pelna no tūrisma. Tur brauca, brauc un brauks. Ir tādi, kuros ekspozīcija un piedāvātās iespējas ir tik pievilcīgas, ka cilvēkiem nav žēl maksāt. Visu izšķir nevis slāpes, kā kādreiz bija teikts reklāmā, bet mērķauditorija. Vai tā ir maksātspējīga? Z. Grīnvalde atklāj novēroto - muzejus vairāk apmeklē ģimenes ar bērniem, individuāli apmeklētāji, bet skolu rīkotie kolektīvie apmeklējumi gājuši mazumā.

Par maksu, bez maksas

Ieejas maksa, iespējams, kādu ģimeni attur no muzeja apmeklējuma, bet muzeji cenšas būt pretimnākoši. Piemēram, Rīgas muzejos ir konkrētas dienas reizi mēnesī, kad apmeklējums ir bez maksas. Jo - kāpēc veidot muzeju, ja uz to neviens nenāk? Turklāt iztikas budžets muzejiem nav liels, tāpēc jādomā, kā nenonākt mīnusos.

Bet Kara muzejā (pateicoties Aizsardzības ministrijai), Latvijas Arhitektūras muzejā (pateicoties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai), Enerģētikas muzejā (pateicoties uzņēmumam Latvenergo), Rīgas ūdensapgādes muzejā (pateicoties uzņēmumam Rīgas ūdens) par ekspozīcijas apskati nav jāmaksā (izņēmums ir gida pakalpojumi Kara muzejā). 1991. gada barikāžu muzejā un Latvijas Okupācijas muzejā apmeklētājiem tiek lūgts ziedojums.

Valsts muzejiem ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros fiksēti katra muzeja uzdevumi, funkcijas, tiesības, publisko pakalpojumu cenrādis. Piemēram, Turaidas muzejrezervāta, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Dabas muzeja, Rundāles pils muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi nosaka ar Ministru kabineta rīkojumu. Un tas nenotiek bez muzeju ziņas un vēlmēm.

Kāpēc maina cenrādi?

Kāpēc muzeji laiku pa laikam pārskata savu pakalpojumu cenrādi? Tikai viens piemērs. Rundāles pils muzejā, šķiet, ir dārgākā ieejas maksa Latvijā: dienas biļete jeb 19 eiro par dārzu un ekspozīciju apmeklējumu un vēl trīs eiro par kapeņu apskati. Rundāles pils muzejs neseno cenrāža pārskatīšanu skaidro tādējādi, ka tas nebija pārskatīts kopš 2014. gada, taču šajā laikā ir bagātinājies piedāvāto pakalpojumu klāsts, palielinājušās pakalpojumu tiešās un netiešās izmaksas, ieviestas e-biļetes. Restaurācijas darbos un eksponātu iegādē muzejs ik gadu iegulda 46 procentus no saviem ienākumiem. Pēc pilnībā pabeigtas ekspozīcijas atklāšanas 2018. gada 24. maijā var apskatīt 15 telpu, turpinās pils dārza labiekārtošana, ir atvērtas vēl citas ekspozīcijas. Kaut arī Rundāles pils muzejs atsaucas uz citu līdzīgu pasaules muzeju cenām, neaizmirsīsim, ka Latvija nav Eiropas bagātāko valstu pirmajā desmitniekā. Diemžēl esam Eiropas Savienības nabadzīgāko valstu piecniekā, un nevar salīdzināt iedzīvotāju maksātspēju, tajā skaitā par muzeju apmeklēšanu, Latvijā un Francijā.

Rundālē pakalpojumu cenas visvairāk paaugstinātas ir pieaugušajiem, piemēram, pils pamatekspozīcijas apskate no novembra līdz martam - par diviem eiro dārgāka, bet no aprīļa līdz oktobrim - par četriem eiro dārgāka. Tomēr ir arī atlaide - no jūnija līdz septembrim, kad pils dārzs ir viskrāšņākais, apmeklējuma cena pieaugušajiem paliks nemainīga, tāpat kā 50 procentu atlaide parka apmeklējumam katra mēneša pirmajā svētdienā. Savukārt Dārza svētkos parka apmeklējums būs dārgāks nekā ikdienā, jo svētku rīkošanai nepieciešami papildu līdzekļi.

Viens no cenu politikas mērķiem ir arī apmeklētāju plūsmas līdzsvarošana Rundālē. Piemēram, 2017. gada jūlijā muzejā bija 68 800 apmeklējumu, tātad dienā vidēji - 2219.

Runasvīriem spēks rokās

«Esam runājuši par cenām,» atzīst Z. Grīnvalde. Pašvaldību muzejiem cenu politiku nosaka pašvaldības. Domas dalījušās, vai novadu iedzīvotājiem ieejai muzejos jābūt bez maksas. Ir pašvaldības, kas to atbalsta. Ir pašvaldības, kas uzskata, ka par ieeju nav jāmaksā apmeklētājiem līdz 18 gadu vecumam.

Mazsalacas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem par novada muzeja apmeklējumu nav jāmaksā. Madonas novada skolēniem Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja apmeklējums ir bez maksas, bet pārējiem šajā muzejā šopavasar biļešu cenas tika paaugstinātas, tomēr tik un tā tās ir demokrātiskas. Ja pieaugušajiem muzeja apmeklējums izmaksā no 50 centiem līdz eiro, tad rīdzinieki par tādām biļetēm var sapņot.

Tāpēc daudzi muzeji veido pasākumus, un tie ir bez maksas, lai cilvēki var atpūsties un apskatīt arī muzeju, saka Z. Grīnvalde. Vēl viens piemērs. Kaut arī Rīgas Motormuzeja apmeklētāji (gada laikā to apmeklējuši 200 000 cilvēku, galvenokārt ģimenes ar bērniem) to uzteic vienā balsī, ieejas maksa, kas pieaugušajiem ir desmit eiro, ne visiem ir pa kabatai. Taču XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku dalībniekiem, uzrādot dalībnieka karti, ieeja būs bez maksas. Tā ir lieliska iespēja ielūkoties 2016. gada Latvijas inovatīvākā muzeja ekspozīcijā.

Krīzes bedre nenoslīcināja

Vislielāko apmeklējumu kritumu muzeji piedzīvoja krīzes un pēckrīzes laikā. Tika samazināts finansējums, samazinājās apmeklētāju skaits. Bet Muzeju nakts dod savu artavu, vērtē Z. Grīnvalde. Muzeji atjaunina ekspozīcijas, modernizē un piesaista apmeklētājus. Labs piemērs ir atjaunotais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

2016. gadā Kultūras ministrijas apkopotajā statistikā konstatēts, ka pieaug sabiedrības interese par Latvijas muzeju ekspozīcijām akreditētajos valsts, pašvaldību, autonomajos un privātajos muzejos. 2016. gadā muzeji apmeklēti 3,5 miljonus reižu, kas ir par desmit procentiem vairāk nekā 2015. gadā. Visstraujāk - vairāk nekā par 150 000 - pieaudzis individuālo un ģimeņu apmeklējumu skaits, pārsniedzot 2,1 miljonu. Interese par pašvaldību muzejiem 2017. gadā augusi par vairāk nekā 78 000, sasniedzot gandrīz 1,3 miljonus apmeklējumu.

***

PAR MUZEJIEM

• Ir valsts akreditēti muzeji, t.i., tie atbilst noteiktiem kritērijiem un valsts izvirzītiem standartiem, pašvaldību muzeji un privāti muzeji.

• Muzeju akreditācija Latvijā tiek uzsākta 1998. gadā.

• Salīdzinot Latvijas rādītājus ar citu Eiropas Savienības valstu datiem, ES valstīs kopumā vidēji 37 procenti iedzīvotāju apmeklē muzeju vismaz reizi gadā, Latvijā - aptuveni katrs otrais. Latvijas rādītāji ir arī augstāki nekā Igaunijā (46 procenti) un Lietuvā (39 procenti).

• Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir vairāk muzeju nekā Igaunijā.

• Latvijas populārāko muzeju topā ir Turaidas muzejrezervāts un Rundāles pils muzejs.