Lai Latvijā nepieļautu nelojālu kaujas spējīgu vienību veidošanos, Nacionālās drošības likumā tiek virzīti grozījumi, kas aizliegs mācīt un apgūt militārās stratēģijas privātā kārtā militārās simulācijas spēlēs. Taču, iespējams, pastāv vēl nopietnāka problēma, proti, nelojāli cilvēki var legāli tikt pie ieročiem, piemēram, izliekoties par medniekiem.
Neoficiāli šādas ziņas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu rīcībā: valstī parādījusies jauna mednieku pasuga - tāda, kuru medības nemaz neinteresē, bet tikai iespēja legāli tikt pie ieroča. Kopā ar apgūtu speciālo uzdevumu taktiku šādas vienības var būt nopietnu nepatikšanu avots situācijas destabilizācijai valstī - ja kāds ārējs vai iekšējs spēks to vēlētos panākt.
Kā tikt pie ieroča
Gluži kā ASV, kur ieroča glabāšana, nēsāšana un lietošana pieder pie pilsoņu pamattiesībām un šaujamais uz katra stūra nopērkams, pie mums nav. Ir jābūt pamatotam iemeslam, kāpēc apgādāties ar ieroci, un te ar gribēšanu vien nepietiek.
Taču no potenciālo valsts apdraudējumu viedokļa pastāv bažas, vai esošie filtri ir pietiekami, lai nepieļautu ieroču nonākšanu noziedznieku un Latvijas valstij naidīgu cilvēku rokās.
Ceļi, kā iegūt legālu pieeju ieročiem, ir vairāki. Var stāties Zemessardzē, taču tur jāiziet cauri gana smalkam drošības iestāžu pārbaudes filtram - ir paši, ir tuvinieki tiek izpētīti. Līgums uz pieciem gadiem jāslēdz, dažādi pienākumi jāpilda. Ja interesē tikai ierocis, pārāk lielas pūles jāveltī.
Cits ceļš ir ieroču atļaujas prasīšana pašaizsardzības mērķiem - piemēram, tāpēc, ka esi turīgs zemnieks dziļi laukos vai svarīga valsts amatpersona. Vēl ieroču atļauju izsniedz, ja tas nepieciešams darbam, piemēram, apsardzē, sportam vai medībām. Visos gadījumos nepieciešami ārstu komisijas atzinumi, sporta šāvējam jāapliecina piederība sporta klubam, medniekam - jāiziet kursi, jānokārto eksāmens un ieroča iegūšanai jāsaņem policijas atļauja.
17 iemesli atteikumam
Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteikti 17 iemesli, uz kā pamata policija ieroča atļauju var atteikt. Cilvēks nedrīkst būt sodīts par kriminālnoziegumu, nedrīkst būt alkoholiķis vai ciest no psihiskiem traucējumiem un tādā garā. Ir arī tādi ierobežojumi, kas saistīti ar personas iespējamo apdraudējumu sabiedrībai. Ieroču atļauju aizliegts izsniegt personai, «par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību»;
un otrs:
«par kuru Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības».
Attiecīgi, ja šādu ziņu nav, ieroča atļauju nav pamata liegt.
Kāpēc mednieks nemedī?
Par dīvainajiem medniekiem, kurus medības neinteresē, Neatkarīgā uzzināja Saeimas kuluāros. Un patiešām - statistika apliecina, ka valstī izsniegto mednieka apliecību skaits ir ievērojami lielāks nekā pieprasīto mednieku sezonas karšu daudzums. 27 500 mednieku un tikai 21 452 sezonas atļaujas. Tātad 6048 mednieki nemaz negrib vai nevar medīt. Tomēr tāpēc uzreiz pieskaitīt viņus pie potenciāli bīstamiem elementiem nevar. Kā skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, cilvēki mēdz gan nomirt, gan aizbraukt uz ārzemēm, saslimt, novecot, zaudēt interesi par medībām. Turklāt dienests nemaz neredzot, vai konkrētajam cilvēkam ir arī ieroča nēsāšanas atļauja, ko savukārt izsniedz policija. Pēc Lūša domām, ja mērķis ir tikai un vienīgi legāla pieeja ierocim, vienkāršāk ir pieprasīt atļauju pašaizsardzībai. Lai gan, no otras puses - tas jau varētu darīt policiju uzmanīgu. Šaut zvērus, tas ir viens, bet kāpēc miera laikā baidīties par savu dzīvību?
Latvijas Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis piekrīt, ka kļūšana par mednieku patiešām ir viens no vieglākajiem ceļiem, kā tikt pie ieroča. Ja kursi izieti, eksāmens nokārtots, veselība laba un sodāmības nav, atliek tikai iet un apbruņoties. Tomēr savā praksē, vadot nodarbības un lasot lekcijas, Jānis Baumanis nav saskāries ar gadījumiem, kad topošo mednieku medību tematika acīmredzami neinteresē. Līdz ar to jautājums, vai patiešām tādi viltus jaunie mednieki eksistē un cik potenciāli liels drauds viņi ir Latvijas sabiedrības drošībai, neesot atbildams.
Neatkarīgā vaicāja arī Drošības policijai, ko tā zina par viltus medniekiem. Atbilde ir visai lakoniska - baumas komentētas netikšot.
