Uldis Augulis: Valsts galvenie ceļi būs pilnīgi renovēti 2020. gadā
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Saruna ar satiksmes ministru Uldi Auguli par jucekli taksometru pakalpojumu sfērā, par to, vai pastāv draudi Rail Baltic projekta tālākam finansējumam, par air Baltic lielo iepirkumu un par to, kad beidzot visi Latvijas valsts galvenie ceļi būs pilnībā renovēti.

- Šobrīd uzmanības centrā ir pilnīgs juceklis taksometru pārvadājumos lidostā Rīga. Kad beidzot šis jautājums tiks sakārtots un Latvijas vizītkarte nebūs naudas izkrāpšana no mūsu valstī ielidojošiem ārzemniekiem?

- 3. jūlijā valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka visas iesaistītās puses strādā kopīgi. Tajā skaitā kontrolējošās, regulējošās iestādes, policija, lai novērstu jebkādas nelikumības taksometru nozarē, ja tādas ir. Tāpat jārisina konkurences jautājumi. Jādomā par to, kādas ir iespējas ierobežot vai sakārtot sistēmu, līdzīgi tai, kāda bija lidostā Rīga pirms tiesas sprieduma, kurš paredzēja noņemt ierobežojošās zīmes un aizsargbarjeras. Tolaik Rīgā ielidojošie pasažieri bija droši, ka viņi var ar drošu taksometru, drošu šoferi, pārbaudītu automašīnu aizbraukt no punkta A uz punktu B. Mums jau nav tikai lidosta Rīga. Mums ir Centrālā dzelzceļa stacija, kura attīstīsies Rail Baltica projekta ietvaros, un cilvēkiem ir jābūt pilnīgai skaidrībai - ar ko brauc, par kādu naudu viņu aizvedīs, cik tas būs likumīgi, vai tiks ievērots skaitītājs un viss pārējais, kas taksometru nozarē jāievēro. Tas pats attiecas uz ostām. Līdz ar to, kopīgi strādājot iekšlietu, tieslietu, satiksmes un ekonomikas ministrijām, divu nedēļu laikā ir jābūt konkrētiem piedāvājumiem.

- Tātad termiņš ir noteikts - divas nedēļas?

- Satiksmes ministrijai jau šodien ir piedāvājums, ka tur, kur ir īpaši lielas tūrisma pasažieru plūsmas - lidosta Rīga, Centrālā dzelzceļa stacija, ostas, noteikt īpašu režīmu taksometru pakalpojumu jomā.

- Vai varat konkretizēt?

- Tas nav atkarīgs tikai no mums. Tā ir viena maza sadaļa, kas attiecas uz Satiksmes ministriju. Tieslietu ministrija strādā pie priekšlikumiem, kas paredz paaugstināt sodus par administratīviem pārkāpumiem, savukārt Iekšlietu ministrija pie tā, kā policijai padarīt efektīvākus kontroles mehānismus.

- Vai pašai lidostai šobrīd esošo normatīvo aktu ietvaros nav iespēju situāciju uzlabot?

- Lidostai ir tiesas spriedums, kurš aizliedz jebkādā veidā ierobežot konkurenci. Lidostā pie E un C izejas vārtiem ir informācija, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties taksometru pakalpojumus. Tiek aicināts skatīties uz to, kas rakstīts uz taksometru durvīm - gan iekāpšanas maksa, gan tarifs par nobraukto kilometru.

- Varbūt šie plakāti ir pārāk neuzkrītoši?

- Plakāti ir pietiekami uzkrītoši - divās valodās, gan latviešu, gan angļu. Ne tikai lidosta pie kaut kā ir vainīga, bet visiem tūrisma jomā iesaistītājiem ir jāstrādā pie cilvēku informēšanas par taksometru pakalpojumiem, jo ar taksometriem brauc ne tikai no lidostas.

- Divu nedēļu laikā ir jāiesniedz priekšlikumi, bet nav noslēpums, ka bieži vien gala lēmumu pieņemšana notiek ļoti lēni. Kad beidzot varēsim teikt, ka haoss taksometru pārvadājumos lidostā Rīga būs pilnībā novērsts?

- Lielu ietekmi atstās arī tas, ko mediji jau ir izdarījuši, informējot sabiedrību par notiekošo. Līdz ar to arī pati sabiedrība vairāk pievērsīs uzmanību tam, kādus taksometrus izvēlēties. Kas attiecas uz ierēdniecisko darbību, tad, kā jau teicu, tas nav tikai atkarīgs no Satiksmes ministrijas. Darba grupa tiek veidota no četrām ministrijām.

- Bet jūs jau visi esat vienā valdībā. Vai šīs valdības laikā jautājums tiks atrisināts?

- Noteikti. Domāju, ka šīs vasaras laikā.

- Jūs pieminējāt Rail Baltica (RB), bet Latvijas dzelzceļa (LDz) vadītājs nesen izteicās - ja projektam netiks nodrošināts 85% ES līdzfinansējums, tad tas izbeigsies. Vai ir kādas indikācijas, ka šie 85% varētu arī nebūt?

- Šobrīd notiek nākamā plānošanas perioda izstrādes process. Šādu indikāciju nav, un to apliecinājusi arī transporta komisāre Violeta Bulca. RB ir ES prioritārais projekts, kurš ir jānodrošina arī nākamajā plānošanas periodā. Šobrīd notiek darbs pie dzelzceļa stacijas Lidosta Rīga projektēšanas, pārvada līdz Centrālajai stacijai projektēšanas, un tūlīt, pēc iepirkuma pabeigšanas, jāsāk Centrālās stacijas projektēšana. No savas puses mēs ejam precīzi pēc tā darbu grafika, kas mums ir noteikts.

- Vienu brīdi sašūpojās RB valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas krēsls. Kāda situācija ir tagad?

- Tas bija mūsu igauņu kolēģu priekšlikums - pārskatīt Rubesas kundzes darbību. Latvijas puse to neatbalstīja. RB ir triju valstu kopēja kompānija, kuras padomes vadība šobrīd ir Igaunijas pusei. Rubesas kundzei rudenī beidzas esošais termiņš. RB ir izsludināts atlases kompānijas iepirkums, kas veiks nākamā valdes vadītāja atlasi. Mūsu interesēs ir, lai Rubesas kundze piedalītos šajā konkursā un turpinātu savus iesāktos darbus. Šeit gan Latvija nepieņem lēmumu viena pati.

- Mūsu nacionālā lidsabiedrība air Baltic gatavojas veikt ļoti lielu, līdz pat 60 jaunu CS300 sērijas lidmašīnu iepirkumu. Līdz šim Latvijas valsts ir ieguldījusi nacionālajā lidsabiedrībā gandrīz 200 miljonus eiro.

- Nav jau tik daudz ieguldīts. Ja rēķinām, cik pa šiem gadiem ir samaksāts atpakaļ valstij nodokļos, tad kompānija ar savām nodokļu izmaksām, ar savu izaugsmi šo valsts ieguldījumu faktiski ir segusi. Valsts jau neko nav zaudējusi. Valsts joprojām ir 80% kompānijas īpašnieks. Kompānija sekmīgi attīstās, mēs redzam, ka pēdējos gados aviācijas nozare ir strauji augoša, un līdz ar to šie valsts ieguldījumi nes augļus dažādos veidos. Gan ārzemju investoriem, gan viesiem, gan mūsu pašu cilvēkiem ir iespēja, izmantojot lidostas pakalpojumus (ne tikai air Baltic, bet arī citu aviokompāniju), nokļūt uz 100 tiešajiem galamērķiem. Tādas iespējas nav mūsu kaimiņiem, igauņiem un lietuviešiem, kuriem nav savas aviokompānijas. air Baltic ir neapšaubāms Baltijas valstu aviācijas līderis - 60% tirgus daļa lidostā

Rīga, bez čārteru reisiem pirmajā vietā Tallinā un otrajā, trešajā vietā Viļņā. Aviācija ienes Latvijas kopproduktā vairāk nekā 3%. Ne tikai tiešā aviācija, bet viss ar to saistītais pakalpojumu grozs - viesnīcas, ēdināšana, izklaides industrija, transports, kultūra un viss pārējais, ko dod šī iespēja uz Rīgu atlidot un aizlidot ar tiešajiem reisiem.

- Tātad jūs gribat teikt, ka šis grandiozais iepirkums nekādi neapdraud Latvijas nodokļu maksātāju ilgtermiņa intereses?

- air Baltic ir veicis rūpīgus aprēķinus, lai nekādos apstākļos nebūtu jācieš zaudējumi. Kompānija šobrīd strādā ļoti stabili, ar stabilu izaugsmi. Viņi paši ir spējīgi nodrošināt flotes atjaunošanu. Joprojām atvērts ir jautājums par stratēģiskā investora piesaisti, bet nav vairs tā situācija, kāda bija 2015. gadā, kad bija nepieciešamas investīcijas. Šobrīd mēs vairs neesam gatavi pieņemt jebkuru piedāvājumu, bet tas nenozīmē, ka mēs tos neizskatām.

- Nesen ar zināmu pompu Rīgā tika sagaidīts viens dzelzceļa sastāvs no Ķīnas. Cik Ķīnas virziens ir perspektīvs?

- Nepiekritīšu par to pompu. Jāņem vērā, cik jauna valsts esam un cik sena ir mūsu sadarbība ar Ķīnu, salīdzinot ar to pašu Vāciju. Paši ķīnieši saka, ka esam ļoti daudz izdarījuši un sevi pierādījuši kā nopietnus partnerus. Kas attiecas uz šo vilciena sastāvu, tad esmu dzirdējis medijos dažādus izteikumus - ka pārvadāti tukši vagoni un tamlīdzīgus murgus. Nē, tur bija konkrētas kravas, viss tika hronometrēts, lai saviem partneriem Ķīnā varētu parādīt, cik ilgā laikā, kādas ir procedūras uz robežām, procedūras ostās, muitas procedūras, cik laika tas aizņem. Vilciena sastāva sagaidīšana Rīgā bija Ķīnas puses nosacījums, jo Ķīna šādus testa braucienus organizēja uz vairākām valstīm. No Baltijas valstīm uz Latviju vienīgo. Cits nosacījums bija, ka nepieciešams noorganizēt arī atpakaļ kravas uz Ķīnu. Sadarbojoties ar Duisportu Vācijā, noorganizējām divus vilcienus ar tekstilrūpniecības iekārtām no Vācijas uz Ķīnu. Paralēli tam notiek darbs, lai mēs informētu Ķīnas uzņēmējus par tām iespējām, kādas ir Latvijā.

- Ir rezultāti šai darbībai?

- Viens liels rezultāts ir tas, ka ar Ķīnas valdības atbalstu esam iekļauti starptautiskajā transporta aliansē BRITA, kurā daudzas valstis ir iesaistītas ar mērķi veicināt sauszemes kravu plūsmu pieaugumu Eirāzijas telpā. Kāpēc uz šo virzienu skatāmies kā uz perspektīvu? Pērn Brestas posmā, kur ir lielākais vilciena sastāvu apjoms, kas iziet uz Eiropu, bija lielas aizkavēšanās, jo caurlaide ir nepietiekama. Ir acīmredzami, ka Skandināvijai paredzētās kravas nav jēgas vest caur Centrāleiropu. Daudz izdevīgāk tās ir vest pa taisno. Ķīnā man bija tikšanās ar projekta Lielais akmens (Baltkrievijā) Ķīnas puses attīstītājiem par to, kā nodrošināt kravu sasaisti Latvija - Lielais akmens. Lielais akmens ir industriālais parks netālu no Minskas ar lielu perspektīvu. Šobrīd jau startē kravu ekspresvilciens Rīga-Minska. Tur vēl jāstrādā, lai uzlabotu pārvadājumu ātrumu, bet jau šobrīd varam nogādāt kravas no Rīgas ostas līdz Minskai ne ilgāk kā 20 stundu laikā.

- Runājot par LDz attīstību, šobrīd darba kārtībā ir dzelzceļa elektrifikācijas projekts. Šim projektam, kurš lielā mērā tiek finansēts no ES, netrūkst skeptiķu, kuri uzskata, ka šī nauda būtu jānovirza citiem mērķiem.

- Šos līdzekļus citiem mērķiem mēs vairs nevaram novirzīt. Šis ir vides un vides infrastruktūras attīstības projekts, kura ietvaros mums jāsasniedz zināmi vides mērķi. Šos mērķus mēs nevaram sasniegt, ja šo naudu novirzīsim citur. Dzelzceļa elektrifikācija bija Latvijas lielais projekts 2014. gadā, iesniedzot Eiropas Komisijai savus priekšlikumus. Tas ļautu nākotnē daudz efektīvāk nodrošināt pārvadājumus - ātrāk, lielākus un arī videi draudzīgākus sastāvus. Daudzas kompānijas pievērš lielu uzmanību CO izmešiem un izvēlas «zaļos» ceļus, kur tiek patērēts mazāk fosilo energonesēju.

- Tātad LDz elektrifikācija būs?

- Šis projekts ir iesniegts izskatīšanai EK. EK sola projektu izskatīt līdz oktobrim, paralēli tam notiek sagatavošanās darbi projektēšanai. Lielās auditorkompānijas Ernst & Young izvērtējums bija pozitīvs, EK oficiālais konsultants JASPERS projektu atzīst, tāpat Eiropas Investīciju banka, kas būs galvenais finansētājs, šo projektu ir izvērtējusi un gatava finansēt vēl lielākā apjomā, nekā tas nepieciešams. Pieejamās naudas apjoms ir 349 miljoni eiro ES naudas plus LDz līdzfinansējums, kas kopumā ir 440 miljoni eiro. Ieguldot šo naudu, mēs panākam ne tikai vides, bet arī lielu ekonomisko efektu. Pēc pētnieku izvērtējuma, 64% no kopējās naudas paliks tieši Latvijā. Lielākā daļa tieši Latgales reģionā, kur līdz ar to būtiski uzlabotos nodarbinātība, pieprasījums pēc dažādiem vietējiem materiāliem - smilts, grants, dolomīta. Šis projekts Latgales reģionam būs milzīgs ekonomiskais atspaids. Pēc ekspertu aplēsēm, līdz 2030. gadam uzņēmēji iegūs atpakaļ ap pusmiljardu eiro mazāku izdevumu dēļ nekā tad, ja dzelzceļš paliktu neelektrificēts. Ja gribam attīstīt sadarbību ar Baltkrieviju, Ķīnu, tad šis ir viens no nosacījumiem, kas mums ir jāizdara.

- Liela daļa Latvijas autoceļu tiek atjaunoti par ES līdzekļiem. Laiku pa laikam dzirdamas spekulācijas, ka drīz ES naudas šim nolūkam vairs nebūšot vai tā būtiski samazināsies.

- Par ES nākamo plānošanas periodu vēl nav skaidrs [finansējuma apjoms], jo šobrīd notiek sarunas. Pilnīgi noteikti jau šobrīd var pateikt, ka ceļiem nauda būs. Šobrīd izskatās, ka tas varētu būt apmēram tādā pašā apjomā kā esošajā periodā, un mēs varēsim ceļu infrastruktūru attīstīt. Tie nebūs vietējie ceļi, kuros ES naudu nevaram ieguldīt, jo kohēzijas naudu varam ieguldīt tikai TNT tīklā, kas mums ir valsts galvenie ceļi. Pateicoties šiem Kohēzijas fonda ieguldījumiem, pagājušo gadu esam pabeiguši ar 58% sakārtotu valsts galveno ceļu. Šogad plānojam, ka būsim tuvu pie 70%. Tie, kas ikdienā pārvietojas pa valsts galvenajiem ceļiem, šos uzlabojumus redz. Visi projekti vēl nav uzsākti un turpināsies pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas. Kopumā šogad plānoti darbi 162 ceļu posmos. Ne tikai uz valsts galvenajiem, bet visiem ceļiem.

- Autoceļu būvnieki un uzturētāji sūdzas, ka Latvijā hroniski pietrūkst naudas ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Nerimst runas par to, ka nepieciešams sasaistīt samaksu par akcīzi ar ceļu finansējumu. Vai notiek kaut kāda virzība šajā virzienā?

- Tā ir lielākā kļūda, ko savulaik Repše izdarīja, izjaucot autoceļu fondu. Tas labi strādāja, un es to vēl atceros kā tā laika pagastvecis, kad pašvaldības varēja normāli plānot, kādus darbus var veikt. Šobrīd esam sagatavojuši plānu valdībai uz nākamo budžetu un trīs gadu budžetu, pat līdz 2030. gadam, kādā veidā varam finansēt ceļus. Jau šobrīd tā saucamais ceļu nodoklis un vinjete 100% nonāk atpakaļ uz ceļiem. Tas, protams, ir par maz. Arī nākamajā plānošanas periodā mēs redzam pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, lai mēs nodrošinātu, ka varam pietiekami skaidri plānot, kādā veidā un kādi ceļu remontdarbi notiks nākotnē.

- Runājot par finansējuma pieaugumu ceļiem - vai nav paredzēts kāds būtisks izrāviens? Īpatsvars attiecībā pret valsts budžetu un IKP paliks aptuveni tāds pats kā tagad?

- Izrāviens jau ir vērojams šogad un nākamajos gados, jo tik liels apjoms, kāds ir šogad, līdz šim nav bijis. Mēs nevaram arī pārspīlēt šo pieaugumu, ņemot vērā, kādos apjomos mums ienāk struktūrfondu nauda (ne tikai ceļiem, bet visā būvniecības sektorā). Mēs jau redzam, kādi ir sadārdzinājumi. Nav lielas jēgas iegūt vairāk naudas un dārgāk būvēt. Ir saprātīgi jāskatās, kādu apjomu Latvija var nosegt. Jau šogad mums pirmo reizi ienāk igauņu kompānija, kas strādā Latvijā, jo apjomi ir ļoti lieli. Tā ka finansējums, ko mēs redzam nākotnē, ir pietiekami sabalansēts ar mūsu iespējām to apgūt un ar to redzējumu, kur pieaugums ir ne tikai valsts, bet arī pašvaldību mērķdotāciju pusē.

- Jūs teicāt, ka līdz gada beigām 70% valsts galveno ceļu būs sakārtoti. Kad būs 100%?

- Pēc plāna 100% ir jāsasniedz 2020. gadā, bet tas būs atkarīgs no tā, vai mūsu piedāvājums par nākotnes budžetu valdībā tiks pieņemts. 2020.-2021. gadā varēsim teikt, ka valsts galvenie ceļi ir restaurēti, renovēti, sakārtoti.