Tiesībsarga birojs: Partiju atklātuma nodrošināšana var attaisnot privātuma ierobežojumus
 
©f64

Politisko partiju darbības, tostarp finansēšanas, atklātuma nodrošināšana ir svarīga leģitīma interese, kas var attaisnot arī pietiekami būtiskus personas privātuma ierobežojumus, izpaužot fizisko personu vārdus un dzimšanas datumus, skaidroja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vecākā juriste Laura Lapiņa.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt to finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Pašas politiskās partijas interesēs ir veicināt tās finansējuma atklātību, lai sabiedrība gūtu pārliecību par tās darbības caurskatāmību, uzsvēra Lapiņa.

KNAB publicē partiju gada pārskatus, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, ziņojumus par dāvinājumiem (ziedojumiem) un ziņojumus par biedru iestāšanās naudu un biedru naudu

Viņa skaidroja, ka, ievērojot likumā paredzēto mērķi, likums nosaka, ka 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts dāvinājums (ziedojums), politiskajai organizācijai par to jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas savukārt informāciju par partijas saņemtajiem dāvinājumiem publicē savā mājaslapā internetā.

Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Atbilstošie Ministru kabineta noteikumi paredz kārtību, kādā KNAB publicē partiju gada pārskatus, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, ziņojumus par dāvinājumiem (ziedojumiem) un ziņojumus par biedru iestāšanās naudu un biedru naudu. Noteikumi vienlaikus nosaka, ka publicējams tās fiziskās personas vārds, uzvārds un dzimšanas dati, kura veikusi dāvinājumu (ziedojumu), papildus norādot ziedojuma veidu, summu un saņemšanas datumu.

Arī Vispārīgās datu aizsardzības regula norāda, ka datu apstrāde var būt likumīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, kas konkrētajā gadījumā noteikts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, norādīja Lapiņa.

Izvērtējot konkrētā ziedotāja tiesību ierobežojumu, Lapiņa atzīmēja, ka Satversme nosaka ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, taču vienlaikus Satversme paredz, ka personas tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Politisko partiju darbības atklātuma nodrošināšana ir svarīga leģitīma interese, kas var attaisnot arī pietiekami būtiskus personas privātuma ierobežojumus, izpaužot fizisko personu vārdus un dzimšanas datumus, uzsvēra Tiesībsarga birojā.

"Nav šaubu, ka informācijas par ziedotājiem publicēšana ļauj sasniegt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā izvirzīto mērķi un nodrošina informācijas atklātību par partiju finansējuma avotiem, ļaujot identificēt konkrētu personu," piebilda Lapiņa.

Viņa skaidroja, ka partiju finansēšanas likums noteic, ka fizisko personu biedru naudu un ziedojumu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem. Tā kā likums noteic tikai maksimālo ziedojuma ierobežojuma summu, no konkrēta personas veiktā ziedojuma apmēra izsecināt tās ienākumu līmeni nav iespējams, vērtēja Lapiņa, piebilstot, ka nav iespējams secināt, vai persona ziedojusi maksimālo pieļaujamo summu, vai arī tikai kādu tās daļu.

Kā ziņots, partijas "KPV LV" līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa vērsusies pie tiesībsarga Jura Jansona, apgalvojot, ka KANB, publiskojot informāciju par politiskā spēka ziedotājiem, aizskar viņas un citu personu tiesības.

"Uzskatu, ka KNAB mājas lapā izvietotā publiskā informācija par manis un citu "KPV LV" atbalstītāju veiktajiem ziedojumiem ļauj [trešajām personām] identificēt mani un citus ziedotājus kā fiziskas personas, noskaidrot manu un citu ziedotāju dzīvesvietu, manu ienākumu/uzkrājumu līmeni," iesniegumā tiesībsargam norāda Liepiņa.

Politiķe uzskata, ka šī kārtība ir pretrunā ar Eiropas Savienības Vispārīgo datu aizsardzības regulu, aicinot Jansonu izvērtēt šo jautājumu un spert attiecīgus soļus, "lai novērstu manu un citu "KPV LV" atbalstītāju tiesību aizskārumu". Liepiņa šajā jautājumā konsultējusies ar Valsts datu inspekcijas pārstāvjiem.