ASV prezidenta Donalda Trampa NATO samitā izteiktie pārmetumi par dalībvalstu nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībai uz Latviju absolūti neattiecas, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
"Uz mums tie pārmetumi absolūti neattiecas. Mēs esam starp valstīm, kur [aizsardzībai atvēlēti] ir 2% [no iekšzemes kopprodukta]," sacīja premjers.
Tramps gan trešdien NATO samitā paziņoja, ka dalībvalstīm aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.
Vaicāts, vai Latvija būtu gatava aizsardzībai atvēlēt Trampa prasītos 4% no IKP, Kučinskis "900 sekundēs" apgalvoja, ka "šobrīd mums tas nav aktuāli un mēs par to šobrīd īsti nedomājam".
Pēc premjera teiktā, ja aizsardzības infrastruktūrai un sabiedroto uzņemšanai būtu nepieciešami kādi jauni ieguldījumi, tie tiktu vērtēti individuāli, nevis tiecoties sasniegt kādu konkrētu procentu no IKP.
"Šobrīd man šķiet, ka nauda, kas aizsardzībai tiek atvēlēta, mērķtiecīgi tiek ieguldīta. Par visu varam atskaitīties, un primārais ir mūsu drošības nodrošināšana. Neredzu arī nekādu nepieciešamību domāt, ka būtu jātiecas pēc jauniem procentiem," sacīja Kučinskis.
Kā ziņots, Tramps trešdien NATO samitā Briselē paziņoja, ka vēlas, lai sabiedrotie uzņemas lielāku daļu no kopējā aizsardzības izdevumu sloga vai vismaz izpilda jau iepriekš solīto. "Prezidenta šodienas [trešdienas] uzstāšanās laikā NATO samitā viņš ierosināja dalībvalstīm ne tikai pildīt savas saistības aizsardzībai tērēt 2% no IKP, bet [norādīja], ka viņiem izdevumi jāpalielina līdz 4%," pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.
Atbilstoši pašreizējām militāro tēriņu pieauguma tendencēm tiek lēsts, ka līdz 2024.gadam šobrīd nosprausto mērķi - 2% no IKP - sasniegs tikai puse no alianses dalībvalstīm.
Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs pēc NATO samita pirmās sesijas aģentūrai LETA atzina, ka Latvijai aizsardzībai ir jāvelta vairāk nekā 2% no IKP. Viņš sacīja, ka diskusijas par alianses dalībvalstu finansējumu aizsardzībai noritēja nopietni, bet "slēgtā telpā diskusijas drāmas elements nebija tik nopietni jūtams kā publiskajā telpā".
"Ar šo samitu diskusijas par aizsardzības budžetu nebeigsies. Ir skaidrs, ka Latvijai neizbēgami būs jāpalielina aizsardzības finansējums, kas patlaban ir 2% no IKP. Nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības spēju stiprināšanu. Visi šie jautājumi ir Latvijas drošības interesēs," uzsvēra ministrs.
