Visā Latvijā nu ir pieejams elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīkls, un tas ir vēl viens neliels arguments par labu elektrības izmantošanai satiksmē. Pretarguments joprojām ir auto cena – divreiz lielāka nekā parastai mašīnai.
Uzlādes staciju nepieciešamība ir saistīta ar faktu, ka elektrisko automašīnu akumulatori caurmērā var saglabāt enerģiju aptuveni 100 kilometru veikšanai. Jaunākās paaudzes mašīnās šī rezerve ir lielāka, jo tajās palielināts akumulatoru šūnu daudzums. Tomēr uz ceļa palikt nevienam negribas nekādos apstākļos. Arī tad, ja laukā ziema un vieglprātīgi lietota salona apsildes funkcija vai vasarā izšķērdīgi ieslēgts kondicionētājs. Uzlādes staciju tīkls sniedz papildu drošības sajūtu, lai atļautos arī tālākus izbraucienus nekā mājas-darbs-mājas. Norvēģijā veiktie pētījumi liecina, ka pamatā elektromobiļi tiek izmantoti tieši šādā maršrutā un atbilstoši ir arī lādēšanas paradumi. Viņiem valstī ir vairāk nekā 6000 uzlādes staciju, tomēr 90% gadījumu uzlāde tiek veikta mājās vai darbā. Attiecīgi uzlādes staciju tīklu izmanto vien 10%.
Uz 1. jūliju reģistrēti 384 elektroauto. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugums ir 90 mašīnas.
Joprojām par dārgu
Norvēģu novērojumiem var uzticēties, jo viņiem elektromobilitātes attīstība tiek valstiski atbalstīta. Valstī ir vairāk nekā 75 000 elektroautomobiļu, un to popularitāti nodrošina būtiskās nodokļu atlaides mašīnas iegādes brīdī. Latvijā elektromobiļu skaits ir tik niecīgs, ka neveido pat 0,1% no kopējā autoparka. Uz 1. jūliju reģistrēti 384 elektroauto. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugums ir 90 mašīnas. Vairums tomēr pirktas 2015. gadā, kad arī pie mums darbojās subsīdiju programma. Pašvaldībām tika maksāti 85% no mašīnas vērtības, juridiskām personām 50%, fiziskām personām piedalīšanās bija liegta. Taču arī bez privātajiem gribētājiem klimata saudzēšanas programma ātri tika izsmelta, un tagad elektromašīnām tirgū jākonkurē ar to objektīvajām cenām. Tas, protams, nav iespējams, jo pat visneglītākais elektroauto maksā aptuveni divtik dārgi kā tā analogs ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt tas attiecas arī uz otrreizējo tirgu, kas tikai tagad pamazām sāk attīstīties. Latvijā pirmās elektriskās mašīnas tika reģistrētas 2013. gadā. Tagad tās sāk parādīties sludinājumu portālos. Piemēram, 2014. gadā ražots fords ar elektrisko dzinēju maksā 15 000 eiro, bet tāds pats ar dabai un plaušām nedraudzīgu dīzeļdzinēju - tikai 7000 eiro.
Tātad ir jābūt īpašai motivācijai, lai šobrīd izvēlētos pirkt elektrisko auto. Piemēram, zaļai pārliecībai un liekai naudai. Pārsvarā elektromašīnas ir reģistrētas uz juridisko personu vārda, braukā pa Rīgu. Tātad, visticamāk, novērtēta tiek arī iespēja bez maksas stāvēt galvaspilsētas autostāvvietās.
Vācietis ar Teslu šokā
Līdz ar uzlādes staciju tīkla izveidi darba darīšanās varēs doties arī tālākos braucienos, un, kā stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors, tas jau notiek: «Mēs to varam redzēt, arī reģionos mašīnas tiek lādētas.» Pašlaik ātrās uzlādes staciju tīklā darbojas 70 stacijas, pēc projekta pabeigšanas būs divtik. Pirmajā kārtā stacijas izvietotas uz valsts galvenajiem autoceļiem un lielākajās apdzīvotās vietās. Tātad izbraukāt var visu valsti, nebaidoties par palikšanu uz ceļa. Informācija par pieejamām uzlādes stacijām un to atrašanās vietām atrodama mājaslapā ar diezgan piņķerīgu nosaukumu portal.e-mobi.lv.
Protams, salīdzinot ar uzlādes tīkla izveidē ieguldīto naudu, ieguvums pagaidām vērtējams kā pieticīgs. Pārāk maz ir autovadītāju, uz kuriem šis 8,34 miljonus vērtais projekts attiecas. Taču tie, kuri lieto elektroauto, par izdarīto saka cildinošus vārdus. Arī ārzemnieki. Paldies par jaunizveidoto staciju tīklu CSDD saņēmusi no kāda vācu ceļotāja, kurš brauc ar Teslu. Ļoti dārga mašīna, taču nobraukt var salīdzinoši lielus attālumus. «Vācijā mēs pat sapņot nevaram par uzlādes tīklu, kur stacijas atrodas 20 minūšu attālumā viena no otras - ar divām skaidri marķētām stāvvietām, ar autorizāciju, kas atbalsta viesabonēšanu, un pat ceļa zīmēm, kas norāda uz stacijas atrašanās vietu. Esmu iespaidots, apsveicu! Vācijā, ja tev nav Tesla, ceļošana ar elektroauto ir īsts piedzīvojums, kas nav domāts ģimenei,» par Latvijas elektroauto infrastruktūru jūsmo vācu ceļavīrs.
Nebūs subsīdiju, būs nodoklis
Kad elektromašīna jau iegādāta un ir kur lādēties, ikdienas uzturēšanas izdevumi tai patiešām ir zemāki nekā mašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Mazāk kustīgu detaļu, mazāk iespēju kaut kam salūzt. Tomēr, kas attiecas uz degvielu, pāriešana uz elektrību nebūt nenozīmē, ka to var saņemt vispār par velti, kā to melīgi reklamē sludinājumos. Tie daži taksisti, kas braukā ar elektromašīnām, jau pērn sāka praktizēt elektrības zagšanu naktīs pie lielveikaliem. Apsargiem nācās paskaidrot, ka tā nav atbalstāma prakse. Taču, arī godīgi pērkot elektrību ātrās uzlādes stacijās, izmaksas nav lielas. To nodrošina valdības lēmums pārdot elektrību mašīnu īpašniekiem par 15 centiem minūtē.
Ar ātro uzlādi akumulatorus aptuveni pusstundas laika iespējams piepildīt līdz 80%. Tātad cena 4,5 eiro un nobraukt var savus 70 kilometrus. Lai gan lētāk nekā ar benzīnu ir, pret mašīnas iegādes cenu arī šis stimuls par mazu. Taču pagaidām Latvijas valsts elektromobilitāti atbalsta tikai netieši. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Eiropas Savienības klimata aprūpes līdzekļus elektrotransportā vairs ieguldīt netaisās. Savukārt Satiksmes ministrija, kas tagad atbildīga par elektromobilitātes veicināšanu, no ES fondu naudas finansē tikai publiskās uzlādes stacijas. 2016. gadā sagatavošanā gan bija elektromobilitātes plānošanas dokuments, kurā tika paredzētas arī nozīmīgas subsīdijas elektromobiļu pircējiem - trīs līdz septiņi tūkstoši par mašīnu. Taču to neapstiprināja. Pastāv bažas, ka rīkojumu veicināt elektrotransporta lietošanu Latvijai atsūtīs Brisele. Un, ja valdībai naudas subsīdijām nebūs, vienīgā alternatīva paliks nodokļu palielināšana iekšdedzes mašīnām un degvielai. Šāds risinājums varbūt arī būtu draudzīgs klimata politikai, taču pilnīgi noteikti - ne iedzīvotājiem.
