Latviešiem un visiem citiem austrumeiropiešiem jāsāk uzmanīties, ka viņus no Rietumeiropas darba tirgus neizspiež citu reģionu aktīvākie pārstāvji.
Latvijas sabiedrībai un jo īpaši valdībai gribētos domāt, ka dzīve šeit kļūst pievilcīgāka. Par skaitlisku apliecinājumu tam kalpo Centrālās statistikas pārvaldes dati, ka starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā joprojām turpinājis samazināties, bet -7,8 tūkstoši 2017. gadā tomēr ir labāk nekā -12,2 tūkstoši 2016. gadā. Tieši to pašu var sacīt tāpēc, ka uz Latviju no citām valstīm pārcēlušos cilvēku skaits ir audzis no 8,3 tūkstošiem 2016. gadā līdz 9,9 tūkstošiem pagājušajā gadā. Vairāk nekā puse no ieceļotājiem bijuši jau iepriekš saistīti ar Latviju - tātad tādi, kas palūkojušies, kā citur klājas, un izlēmuši, ka labāk tomēr ir šeit. Būtu labi, ja tā tiešām būtu - ja atgriešanās Latvijā būtu brīva izvēle, nevis sekas darba zaudēšanai ārzemēs.
Pārdomu vai pat satraukuma cēlonis lielai daļai izceļotāju no Latvijas ir Lielbritānijas gatavošanās izstāties no Eiropas Savienības. Jaudīga ieceļotāju piesaistītāja ir arī Vācija, par kuras darba tirgu no Nirnbergas informē Institūts darba tirgus un profesiju pētniecībai (Institut fur Arbeitsmarkt- und Berufsforschung, IAB). Atsaucoties uz šo avotu, Neatkarīgā 2017. gada 16. janvārī uzsvēra, ka Latvijas izcelsmes cilvēki starp citām ieceļotāju grupām tur izskatās pēc paranormāliem darbarūķiem. Pusotra gada laikā nekas nav mainījies tādā ziņā, ka no astoņām 2004. gadā ES uzņemtajām valstīm Vācijā strādājošo īpatsvars no tur dzīvojošo austrumeiropiešu skaita kā bija, tā palicis 53,3% līmenī. Nodarbināto skaits audzis no 646 līdz 732 tūkstošiem proporcionāli tam, kā turpinājusies austrumeiropiešu izceļošana uz Vāciju. No vienas puses, būtu iespējams atkārtot 2017. gada atzinumu, ka visērtāk parādīt savu vērtību austrumeiropiešiem ir salīdzinājumā ar bēgļiem, kuru grupā IAB apvienojis citu astoņu valstu Sīrijas, Irānas un Irākas, Afganistānas un Pakistānas, Eritrejas, Somālijas un Nigērijas izcelsmes cilvēkus. Viņu nodarbinātības pašreizējais rādītājs ir 26,4%, t.i., divreiz zemāks nekā austrumeiropiešiem. Bet uz šo pašu attiecību iespējams lūkoties arī no citas puses. Izrādās, ka atstarpe ir pusotra gada laikā sadilusi par nepilniem desmit procentpunktiem. Pārejot no procentiem uz absolūtiem skaitļiem, bēgļi ir palielinājuši savu klātbūtni ne vairs tikai Vācijā, bet Vācijas darba tirgū no 176 līdz 296 tūkstošiem cilvēku. Ar +120 tūkstošiem viņi absolūtos skaitļos devuši Vācijas darba tirgum vairāk nekā austrumeiropieši ar +86 tūkstošiem.
Protams, no šiem skaitļiem neizriet, ka vēl pēc pāris gadiem Vācijas darba tirgus austrumeiropiešiem kopumā un latviešiem tajā skaitā tiks aizslēgts. Pirmkārt, bēgļu mobilizācija darbam izskatās iespaidīga tāpēc, ka sasniegta pret zemu bāzi. Otrkārt, šī mobilizācija droši vien atdursies pret simtiem tūkstošiem tādu bēgļu, kas algotu darbu nestrādā un nestrādās nekad. Tomēr austrumeiropiešiem ir pamats pārdomāt savu neaizvietojamību Rietumeiropā.
Vācieši ir samierinājušies, ka viņu zeme kļūst par caurstaigājamo sētu. Viņi cenšas pārvērst defektu par efektu, ļaujot Vācijā ienākt un sevi parādīt ļoti daudziem, lai būtu no kā izvēlēties - kurus paturēt un kurus deportēt. Visu šo gadu patvēruma lūdzēju plūsmai tiek uzturēts ātrums 12 tūkstoši ienācēju mēnesī (pērn bija 15 tūkstoši mēnesī). Plūsmas ātrumam vajadzētu būt atbilstošam patvēruma lūdzēju novērtētāju darba jaudai, taču tas neizdodas. Pēc IAB sniegtajām ziņām, vācu imigrācijas iestādes maijā beigušas izskatīt 17 000 patvēruma pieteikumu, no kuriem 31,5% apmierināti, 33,6% - noraidīti, bet 34,9% gadījumu lēmuma pieņemšana atkritusi lūdzēju pazušanas dēļ. Kur viņi pazuduši? Maz ticams, ka devušies atpakaļ uz Āfriku vai uz priekšu - uz Latviju, lai gan neviens gadījums nav izslēdzams. Nākamajā solī izrādās, ka Vācija nespēj izpildīt lēmumus par deportāciju, jo nespēj atrast izraidīšanai nolemtos. Aģentūra LETA vakar ar atsauci uz vācu avotiem ziņoja, ka Vācijas federālajai policijai nodoto izraidīšanas rīkojumu skaits pieaudzis par 17%, bet izraidīto skaits sarucis par 4%. Absolūtos skaitļos no janvāra līdz maijam Vācijas varasiestādes izdevušas gandrīz 24 000 izraidīšanas rīkojumu, taču tikai 11 000 no izraidāmajiem tikuši nosūtīti atpakaļ uz savām izcelsmes valstīm.
